10 padomi jauniešiem, kā tikt galā ar stresu un uzturēt pozitīvismu visu mācību gadu
Divi no desmit Latvijas jauniešiem 14–16 gadu vecumā priecātos, ja skolā būtu neredzami, liecina "Samsung" “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā aptauja.* Savukārt katrs otrais jaunietis apgalvo, ka izjūt stresu mācību dēļ. Pusaudžu vecums nenoliedzami ir dažādu izaicinājumu pilns, taču jāatceras, ka rūpes par mentālo veselību ir tikpat svarīgas kā sekmes skolā. Vecākiem un pašiem jauniešiem der atcerēties pāris vienkāršus ieteikumus, kas palīdzēs uzturēt pozitīvu noskaņojumu visu mācību gadu.
Esi laipns pret sevi. Izturies pret sevi un savām domām ar tādu pašu laipnību un izpratni kā izturētos pret tuvu draugu. Neesi pārāk skarbs pret sevi – atceries, ka kļūdās ikviens un lūgt palīdzību ir normāli. Esot laipnākam un saprotošākam pret sevi, būs vieglāk izveidot spēcīgu pamatu emocionālajai noturībai. Tas palīdzēs vieglāk iemācīties pieņemt neveiksmes, ja tādas gadīsies, kā arī veicinās veselīgu pieeju mācībām.
Veido atbalsta personu loku. Uzturi ciešas un labas attiecības ar draugiem, ģimeni un skolotājiem, kuri tevi atbalsta un iedrošina. Dalīšanās savās sajūtās un pārdomās ar cilvēkiem, kuriem uzticies, ir lieliska terapija.
Praktizē apzinātu elpošanu. Bieži vien saspringtajā skolas ikdienā apzināta elpošana var palīdzēt pārvaldīt emocijas, mazināt trauksmi un uzlabot koncentrēšanās spējas. Apzināta elpošana ļauj ikvienam uz dažādiem apkārtējās vides stresoriem reaģēt mierīgāk, dot laiku sev nomierināties. Viena no apzinātas elpošanas metodēm - dziļi ieelpo caur degunu, aizturi elpu, un tad lēnām izpūt gaisu caur muti. Atkārto, cik reizes nepieciešams. Šī vienkāršā metode var radīt tūlītēju miera un skaidrības sajūtu.
Regulāri izkusties. Fiziskās aktivitātes ir spēcīgs instruments labas mentālās veselības uzturēšanai. Neatkarīgi no tā, vai tā ir sporta zāles apmeklēšana, pastaiga, dejošana, skriešana vai joga, atrodi sev tīkamu nodarbi un iekļauj to savā ikdienā. Ar sporta stundām skolā var būt nedaudz par maz. Nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, izdalās endorfīni, organisma dabiskie stresu mazinošie jeb tā sauktie “laimes” hormoni, kas var mazināt trauksmes un depresijas simptomus.
Veido veselīgus miega ieradumus. Mēģini ievērot konsekventu miega grafiku. Kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs kopējās veselības uzturēšanai, smadzeņu spējai domāt un uztvert informāciju, un emociju pašregulācijai. Turklāt miega režīma uzturēšana iemāca arī labāk plānot laiku! Ar mājas darbu slogu un vēlmi satikt draugus, atpūsties un noskatīties arī kādu jaunu seriālu miegs var palikt otrajā plānā, taču tas ir ļoti vērtīgs.
Uzstādi mazus, bet sasniedzamus mērķus. Vienalga, cik liels vai mazs ir tavs mērķis – apgūt ko jaunu vai uzlabot atzīmes kādā konkrētā priekšmetā, sadali lielo mērķi mazākos, un tiecies uz tiem soli pa solim. Svini savus sasniegumus arī neatkarīgi no to apjoma, jo tā ir viena no lietām, ko ikdienā visbiežāk aizmirstam – paslavēt sevi un priecāties par sasniegumiem.
Praktizē pateicību. Katru dienu pārdomā lietas, cilvēkus un notikumus, par kurām esi pateicīgs. Šī vienkāršā prakse pievērš tavu uzmanību pozitīvismam un veicina apmierinātības sajūtu, empātiju un māca novērtēt ne tikai savu, bet arī skolotāju, draugu un ģimenes locekļu paveikto.
Izmēģini dažādas stresa vadības metodes. Izmēģini tādus relaksācijas paņēmienus kā, piemēram, jau pieminēto dziļo elpošanu, meditāciju vai pārdomu dienasgrāmatas rakstīšanu. Atrodi sev vispiemērotāko un iekļauj to savā ikdienā.
Lūdz palīdzību, kad nepieciešams. Nevilcinieties sazināties ar draugiem, sev uzticamu pieaugušo vai mentālās veselības speciālistu, ja tev ir kādas grūtības vai jūties slikti. Palīdzības lūgšana ir spēka, nevis vājuma pazīme. Nebaidoties lūgt palīdzību, tu palīdzēsi veidot tādu skolas vidi, kurā palīdzības lūgšana un palīdzēšana ir ne tikai pieņemta, bet pat tiek iedrošināta un uzsvērta.
Nodarbojies ar sev tīkamo. Sporto, glezno vai programmē – vienalga, kas tev sagādā prieku! Iesaistīšanās patīkamās aktivitātēs mazina kopējo stresa līmeni un veicina pozitīvu noskaņojumu. Šādas aktivitātes arī ceļ pašapziņu un ļauj attīstīt vērtīgus talantus.
“Atceries, ka tava pašsajūta skolā un mentālā veselība ir ļoti svarīga tavas dzīves un labklājības sastāvdaļa. Izvirzot rūpes par sevi kā prioritāti, augs tava pašapziņa, mentālā veselība un laimes sajūta ik dienu, tev būs vieglāk pārvarēt ikdienas izaicinājumus un skolā pavadīto laiku padarīt patīkamāku,” norāda "Samsung" “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
* Tiešsaistes aptauju veica SIA "Samsung Electronics Baltics" 2023. gada septembrī, sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Aptaujā piedalījās 300 skolēni vecumā no 14 līdz 19 gadiem.
