Kā saglabāt mentālo tonusu jeb – 5 padomi mentālās jaunības uzturēšanai
Ikdienas stress, ieslīgšana rutīnā, mazkustīgs dzīvesveids un mentālās veselības atstāšana novārtā – tas viss ietekmē ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī smadzeņu darbību, kā rezultātā zūd dzīvesprieks un interese par apkārt notiekošo. Lai neatkarīgi no gadu skaita saglabātu mentālo tonusu un smadzeņu veselību, prāts pastāvīgi jātrenē, rūpējoties kā par pastāvīgu smadzeņu aktivitāti, tā par veselību kopumā. Kā saglabāt mentālo jaunību un dzīvesprieku jebkurā vecumā, stāsta Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga un aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
„Cilvēka mentālā veselība ir tikpat būtiska kā fiziskā labklājība. Tā sniedz mums dzīvotprieku, motivāciju, spēju saskatīt jauno un interesanto, ļauj tikt galā ar ikdienas stresu un pilnvērtīgi dzīvot, sekmīgi pārvarot grūtības, veidojot attiecības ar apkārtējiem un izbaudot mazos ikdienas priekus. Atstājot mentālo veselību novārtā, iespējams saskarties ne vien ar emocionālām grūtībām, piemēram, nomāktību un garastāvokļa svārstībām, bet arī ar fiziskiem simptomiem, tostarp miega traucējumiem un hronisku nogurumu. Turklāt jāņem vērā, ka laika gaitā smadzeņu šūnas atjaunojas lēnāk, tāpēc, netrenējot prātu, cieš kognitīvās funkcijas – atmiņa, spēja apstrādāt informāciju un apgūt jaunas lietas. Lai saglabātu mentālo tonusu, smadzenes – gluži tāpat kā ķermenis – pastāvīgi jātrenē, komunicējot, apgūstot jaunas iemaņas un apzinoties savas emocijas, vienlaikus veltot arī pietiekami daudz laika atpūtai un stresa menedžmentam. Tāpat jāatceras, ka mentālā veselība cieši saistīta ar fizisko – hronisks stress un mentālās veselības traucējumi veicina saslimšanas, bet pilnvērtīgs miegs un fiziskās aktivitātes uzlabo ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī garīgo stāvokli,” uzsver veselības speciāliste.
5 praktiski uzdevumi mentālās jaunības saglabāšanai un atjaunošanai
1. Komunicē ar apkārtējiem. Komunicējot ar līdzcilvēkiem, mēs attīstām sociālās prasmes, iegūstam jaunu pieredzi un tādējādi veicinām smadzeņu un psihes veselību. Savstarpējā saskarsme ietver kā daudzpusīgas sarunas un diskusijas par aktuāliem tematiem, tā jaunas iepazīšanās, mācīšanos no citiem, komunikāciju digitālajā vidē un aktīvu klausīšanos. Šīs nodarbes ļauj attīstīt argumentācijas prasmes un emocionālo inteliģenci, izprast citu cilvēku emocijas un atbilstoši uz tām reaģēt, stimulē kritisko domāšanu un smadzeņu darbību.
2. Velti laiku fiziskajām aktivitātēm. Aktīvi kustoties, organismā paaugstinās laimes hormonu endorfīnu līmenis un uzlabojas noskaņojums. Fiziskās aktivitātes veicina smadzeņu apgādi ar skābekli, paaugstina domāšanas, uztveres un reakcijas ātrumu, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz smadzeņu asinsvadiem. Atvēli kustībām vismaz 30 minūtes dienā, izvēloties to aktivitāti, kas šķiet tīkamāka, piemēram, dejošanu vai jogu, vai dodies ātrā pastaigā. Savukārt vismaz 150 minūtes nedēļā būtu jāvelta paaugstinātas slodzes fiziskām aktivitātēm.
3. Apgūsti jaunas iemaņas. Mācoties ko jaunu, mēs uzturam smadzeņu aktivitāti, tādā veidā saglabājot to elastību un spēju uzņemt jaunu informāciju. Apgūstot jaunas prasmes, tiek paplašinātas smadzeņu kognitīvās rezerves, kas nodrošina labāku smadzeņu atjaunošanos dažādu traumu gadījumā, kā arī palēnina to dabisko novecošanās procesu. Apgūsti jaunu valodu, pievienojies sev interesējošiem kursiem, iemācies spēlēt mūzikas instrumentu vai velti laiku citām aktivitātēm, kas ļauj sastapties ar vēl nezināmo un rada jaunus izaicinājumus prātam.
4. Pielieto elpošanas un meditācijas prakses. Nesteidzīga meditācija palīdz paaugstināt koncentrēšanās spējas, samazina stresu un uzlabo pašapziņu, savukārt elpošanas vingrinājumi ļaus atjaunot mentālo līdzsvaru un nomierinās prātu. Meditācijai ieteicams atvēlēt vismaz desmit minūtes dienā, rūpīgi koncentrējoties uz katru veikto ieelpu un izelpu.
5. Pieraksti savas emocijas un pārdzīvojumus. Definējot un pierakstot savas domas, emocijas un pārdzīvojumus, samazinās iekšējā spriedze, smadzenes atbrīvojas no raizēm un paaugstinās emocionālā labklājība, turklāt, rakstot ar roku, tiek vingrināta pirkstu motorika, attīstās problēmu risināšanas spēja un tiek trenēta uzmanība.
„Lai parūpētos par smadzeņu darbību, jāpievērš uzmanība arī citiem ikdienas ieradumiem, piemēram, ēdienkartei. Uzturam jābūt veselīgam un sabalansētam, smadzenēm nepieciešami produkti, kas satur vērtīgās omega-3 taukskābes, magniju, cinku, B vitamīnu un citus vitamīnus un minerālvielas. Tāpat var noderēt uztura bagātinātāji, kas normalizē nervu sistēmas darbību – piemēram, preparāti, kas satur vilkābeles, baldriāna, piparmētras vai asinszāles ekstraktu. Atrodi laiku atpūtai un vismaz astoņas stundas dienā velti miegam. Ja mentālo veselību neizdodas atjaunot paša spēkiem, vērsies pie palīdzības pie speciālista! Mentālo jaunību un tonusu iespējams saglabāt un atjaunot jebkurā vecumā – ir svarīga mūsu attieksme, dzīvesveids, spēja mācīties no pieredzes un nepieciešamības gadījumā – prasme pieņemt palīdzību no citiem,” norāda farmaceite.
