Trauksme, saspringums un paātrināta sirdsdarbība – šie stresa simptomi ir dabiska organisma atbildes reakcija uz kairinātāju, piemēram, nepatīkamu situāciju, problēmu vai citiem faktoriem, kas veicina spriedzi. Piedzīvojot stresu, virsnieru dziedzeris izstrādā stresa hormonus, kas īstermiņā ir noderīgi – tie palīdz sagatavoties apdraudējumam, tā ļaujot organismam mobilizēties un sekmīgi pārvarēt stresa situāciju. Tomēr gadījumos, kad stress kļuvis par ikdienu, tā ietekme var būtiski kaitēt cilvēka pašsajūtai un veselībai. Kas īsti ir stress, kādu funkciju pilda stresa hormoni un kā iespējams mazināt spriedzi, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

„Saskaroties ar spēcīgu kairinātāju jeb stresoru, proti, jebkuru stāvokli vai notikumu, kas izraisa trauksmi, organisms piedzīvo stresu. Šajā brīdī aktivizējas virsnieru hormoni kateholamīni – adrenalīns un noradrenalīns jeb norepinefrīns – un glikosteroīds kortizols. Cilvēkam paātrinās sirdsdarbība un elpošana, saspringst muskuļi, paaugstinās asinsspiediens, paplašinās acu zīlītes un saasinās maņas. Tādējādi organisms mobilizē iekšējos resursus un aizsargspējas, ļaujot ķermenim pārvarēt izaicinājumus un veiksmīgāk sasniegt mērķus. Nelielās devās stress var būt noderīgs. Tas ne vien palīdz tikt galā ar sarežģītiem uzdevumiem, bet arī rada izaicinājumus un sniedz gandarījuma prieku. Tomēr, ja spriedze ir ilgstoša, organisma rezerves tiek izsmeltas un var rasties nevēlamas sekas, piemēram, nervozitāte, pārmērīgs nogurums, miega traucējumi, ilgtermiņā iespējamas pat nopietnas saslimšanas. Lai no tā izvairītos, nepieciešams rast veidu, kā stresu mazināt,” skaidro farmaceite.

Stresa hormoni mobilizē organismu un veicina koncentrēšanos

Piedzīvojot bailes, satraukumu, sāpes, aukstumu vai intensīvu fizisko slodzi, organismā iestājas tā saucamā „cīņas vai bēgšanas reakcija”, kā rezultātā izdalās virsnieru hormoni kateholamīni. To ietekmē mobilizējas visas ķermeņa funkcijas, saasinās koncentrēšanās spējas, organisms ir gatavs stāties pretī briesmām un darboties, lai sasniegtu iespējami labāko rezultātu. Kateholamīns noradrenalīns sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu, veicina uzbudinājumu, trauksmi un modrību, tā stiprinot kognitīvās funkcijas un palielinot enerģijas līmeni, savukārt adrenalīns paaugstina glikozes līmeni asinīs un veicina glikozes pielietošanu muskuļos, tādējādi palielinot to darbaspējas. Adrenalīns tāpat paātrina sirdsdarbību, palielina šūnu skābekļa patēriņu, paaugstina ķermeņa temperatūru, atslābina zarnu, bronhu un urīnpūšļa sieniņu gludo muskulatūru, kā arī paplašina acu zīlītes. Adrenalīnu iespējams dēvēt arī par starta hormonu – bez tā izdalīšanās nav iespējama neviena fiziska aktivitāte. Nelielās devās organisms to izstrādā visu diennakti, taču vakaros un naktīs tā izdalītais daudzums samazinās, nodrošinot papildu enerģiju no rītiem un pa dienu.

Spriedzes situācijās organismā tāpat pastiprināti izdalās steroīdu hormons kortizols. Šo hormonu izdala virsnieru garoza, un ikdienā tas darbojas teju katrā organisma šūnā, rūpējoties kā par mūsu pašsajūtu, tā veselību. Kortizols piedalās vielmaiņas procesos, kontrolē ūdens un sāļu līmeni organismā, regulē asinsspiedienu, nieru funkcijas un centrālo nervu sistēmu, mazina iekaisuma procesus un rūpējas par organisma imūnsistēmu. Saskaroties ar stresu, kortizola līmenis strauji pieaug, tā radot enerģijas pieplūdi.

Ilgstošs stress ietekmē pašsajūtu un veicina saslimšanas

„Ja stress ir ilgstošs, hormonu līmenis pastāvīgi ir paaugstināts, kas var ne tikai pasliktināt pašsajūtu, bet arī veicināt nopietnas veselības problēmas. Par pārmērīgu stresu var liecināt virkne pazīmju, sākot no izmaiņām ēstgribā un miega ciklā, līdz pat galvassāpēm, kuņģa darbības traucējumiem un svara pieaugumam. Ilgtermiņā var tikt traucēta imūnsistēmas darbība, attīstīties sirds un asinsvadu saslimšanas vai diabēts. Ja stresu neizdodas ierobežot paša spēkiem, turklāt regulāri tiek piedzīvots kāds no hroniska stresa simptomiem, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie speciālista, kurš noteiks atbilstošu terapiju,” norāda farmaceite.

Par hronisku stresu var liecināt:

• gremošanas sistēmas traucējumi. Stress ietekmē zarnu motoriku, kā rezultātā iespējams novērot paātrinātu vēdera izeju vai tieši pretēji – aizcietējumus. Tāpat iespējama arī slikta dūša, dedzināšana kuņģī vai spazmas. Hroniska stresa gadījumā var attīstīties funkcionāli zarnu darbības traucējumi, kam raksturīgas pastāvīgas vēdersāpes, vēdera uzpūšanās un krampji;
• galvassāpes. Stresa apstākļos kakls, seja un plecu muskulatūra pastāvīgi ir sasprindzināta, kā rezultātā rodas galvassāpes. Saspringuma radītās galvassāpes visbiežāk ir vājas, vidējas vai vidēji stipras, tās koncentrējas visā galvā, radot spiedošu vai velkošu sajūtu, un var turpināties, sākot no dažām stundām, līdz pat vairākām dienām;
• paaugstināts ķermeņa svars. Kortizols paaugstina glikozes līmeni asinīs, kas, savukārt, palielina apetīti un ietekmē insulīna darbību. Rezultātā var paaugstināties svars, kas visbiežāk novērojams vidukļa apvidū, uz skausta un sejas. Dažiem cilvēkiem stresa ietekmē raksturīga emocionālā ēšana, proti, vēlme gūt mierinājumu, „apēdot” savas emocijas, kas arī veicina liekā svara veidošanos;
• slikts noskaņojums un trauksme. Pārmērīgs daudzums kortizola kavē laimes hormona serotonīna izstrādi, tāpēc nereti ir slikts garastāvoklis, nomāktības sajūta, garastāvokļa svārstības un pat depresija un panikas lēkmes. Ilgstoša stresa gadījumā tāpat iespējama hroniska trauksme, grūtības koncentrēties un miega traucējumi;
• pārmērīgs nogurums. Pastāvīga hormonu izdalīšanās veicina virsnieru izsīkumu, kā rezultātā parādās pastāvīgs nogurums un pasliktinās darbaspējas.

Labākās zāles pret stresu – veselīgs dzīvesveids

„Lai mazinātu stresu, jāievieš korekcijas ikdienas ieradumos. Svarīgi regulāri sportot, jo fizisko aktivitāšu laikā samazinās kortizola līmenis. Tāpat jāpievērš uzmanība uzturam. Ikdienas ēdienkartei jābūt veselīgai un sabalansētai, jāierobežo uzņemtā cukura un kofeīna daudzums. Jāatbrīvojas no kaitīgajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas, kā arī jācenšas vairāk laika pavadīt svaigā gaisā. Noteikti jāvelta laiks hobijiem, domu sakārtošanai sarunās ar tuviniekiem vai sevi pašu. Lai mazinātu nogurumu, nespēku un nervozitāti, stabilizētu nervu sistēmu, lieti noderēs magnijs un B grupas vitamīni. Trauksmi iespējams mazināt ar augu valsts preparātiem, piemēram, uztura bagātinātājiem, kuru sastāvā ir baldriāna, pasifloras vai melisas ekstrakts, kā arī dzerot zāļu tējas, piemēram, piparmētras, māteres vai vilkābeles tēju. Ja vakaros neizdodas iemigt, ir miega traucējumi, var lietot melatonīna preparātus. Ja stress kļuvis par ikdienas pavadoni un to nekādi neizdodas ierobežot, jādodas pie speciālista, kurš palīdzēs ne vien mazināt fiziskos simptomus, bet arī noteikt prioritātes un rast mehānismus stresa kontrolei,” uzsver farmaceite.