Kā ārstēt bezmiegu palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija un atbalsta grupas? Skaidro terapeites

Pēc dažādu pētījumu datiem, teju katrs piektais pieaugušais ir sastapies ar bezmiegu 12 mēnešu periodā, savukārt katrs desmitais Eiropas iedzīvotājs cīnās ar hronisku bezmiegu ilgtermiņā.[1] Tā kā bezmiegs ir kompleksa problēma, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti, visā pasaulē tiek meklēti efektīvi risinājumi. Jaunākās pieejas Eiropā bezmiega ārstēšanā izceļ kognitīvi biheiviorālo terapiju (KBT) atbalsta grupu sesijās. Par to, kā atbalsts grupās un praktiski “mājasdarbi” palīdz risināt bezmiegu, stāsta KBT terapeites Dr. med. Natālija Bērziņa un Dr. psych. Ilona Krone.

“Iespējams, tā šķiet neierasta pieeja bezmiega ārstēšanai – nākt grupā, runāt par savu pieredzi ar citiem, strādāt ar sevi mājās, pildot gan uzdevumus, gan vedot miega žurnālu. Lai gan Latvijā “GrandVer” klīnika ir pirmā, kas piedāvā šādu pakalpojumu, tas tiek aktīvi izmantots citur Eiropā,” komentē ārste psihiatre Natālija Bērziņa. “Medikamenti, piemēram, melatonīnu saturoši preparāti un recepšu miegazāles, ir īstermiņa risinājums, kas mazina simptomus. Lai ārstētu bezmiegu, ir jāmaina domāšana un uzvedība, un šādā ziņā tieši līdzcilvēku atbalsts no malas var palīdzēt.”

Atbalsta grupas – jauna pieeja Latvijā un Baltijā

“KBT ir bezmiega ārstēšanas zelta standarts, kas iekļauj daudzas dažādas tehnikas un taktikas. Atbalsta grupas mērķis ir dot cilvēkam pārliecību, ka viņš vai viņa ar savu problēmu nav vieni paši, ka arī nākamreiz, ja atkal gadīsies miega problēmas, cilvēks zinās, kā tikt galā,” komentē KBT terapeite Natālija. Veidot jaunus paradumus, ievērot miega higiēnu un mainīt domāšanu ir izaicinošs process ar individuālu progresu un, iespējams, arī cilvēcīgu regresu jeb atgriešanos pie ierastās uzvedības modeļiem. Grupā ar citiem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām, ir vieglāk nepadoties, uzmundrināt vienam otru.

“Šis būtu ļoti labs veids, kā sākt sev palīdzēt – labāk nekā vienkārši ievērot miega higiēnu vienam pašam un kulties cauri situācijai. Mēs rekomendējam sākt ar šo grupu, un, ja nepieciešams, individuāli pierakstīties pie terapeita. Pēc atbalsta grupas noslēgšanas varbūt turpmāka individuāla terapija nemaz nebūs nepieciešama,” norāda eksperte.

Izglītošanās un mājasdarbi kā daļa no procesa

Ilona Krone, viena no “GrandVer” speciālistēm, kura vada miega atbalsta grupas, stāsta, ka sesiju ietvaros daļa laika tiek pavadīta, iepazīstot miegu no dažādiem aspektiem. “Psihoizglītošana ir viena no KBT tehnikām, tā ietver sev nozīmīgas informācijas uzzināšanu no speciālista. Tālāk seko darbs grupās, kurās diskusijās un individuālos darbos iegūtā informācija tiek aktīvi apstrādāta un attiecināta uz savu pieredzi. Nereti tieši grupās, dalībniekiem reflektējot par savu veiksmīgo un neveiksmīgo pieredzi, rodas jauni risinājumi. Savukārt starp sesijām ir sagaidāmi dažāda veida praktiskie uzdevumi. Lai aktīvi uzlabotu situāciju, nepietiek ar sesiju reizi nedēļā, ir jāiegulda darbs sevī arī starp tikšanās reizēm, praktizējot iegūto informāciju.”

Speciāliste norāda, ka daļa no atbalsta grupu laika paredzēts veltīt individuālās situācijas izpētei, piemēram, izmantojot darba lapas, kam seko dalīšanās savā pieredzē. Līdzcilvēku faktors šajā gadījumā palīdz uzņemties atbildību un labāk ievērot sev doto solījumu, lai iegūtā informācija un apgūtās prasmes, piemēram, meditācijas un relaksācijas tehnikas, nepaliek tikai domu un vēlmju līmenī.

“Gaidāmie mājasdarbi, piemēram, paredz savu pirms miega radušos domu analīzi. Grupu sesijas laikā tiek izrunāts, kā uzmācīgām domām pretstatīt faktus un fokusēties uz alternatīvas domas veidošanu. Mērķis ir neļaut prātam galvā attīstīt negatīvus scenārijus un sekot tiem līdzi emocionāli. Nereti tieši domu spirāle, kas aizrauj mūs līdzi, traucē iemigt, un miega atbalsta grupās var iemācīties to apturēt,” norāda speciāliste.