TOP 5 labsajūtas ienaidnieki: kā ar tiem cīnīties?

Labsajūta ir kļuvusi par vienu no centrālajiem veselības aspektiem, kam pievēršam arvien lielāku uzmanību. Ikviens vēlas justies labi, taču ikdienas steigā nereti aizmirstam sev pajautāt – kas traucē mūsu labsajūtai? “Euroaptieka” aptauja “Labsajūtas barometrs”* atklāj, ar kādiem šķēršļiem ceļā uz labu pašsajūtu visbiežāk sastopas Latvijas iedzīvotāji. Aptaujas dati skaidri iezīmē – iedzīvotāju labsajūtu būtiski ietekmē virkne savstarpēji saistītu faktoru, kas bieži vien ir gan stresa cēlonis, gan sekas.

“Fiziskā un emocionālā labsajūta iet roku rokā – abi aspekti ir vienlīdz svarīgi, lai saglabātu līdzsvaru un justos labi. Labsajūta nav nemainīga – tā var mainīties dienu no dienas. Dažreiz izmaiņas izraisa notikumi mūsu dzīvē, bet citkārt tās notiek bez kāda acīmredzama iemesla. Labsajūta veicina pārliecību par sevi, uzlabo attiecības ar citiem, ļauj izbaudīt apkārt notiekošo, palīdz tikt galā ar stresu un pielāgoties pārmaiņām, kā arī mazina fiziskās veselības problēmas. Tomēr jāatceras, ka labsajūta nenozīmē nemitīgu laimes sajūtu. Ir normāli justies skumjiem, dusmīgiem vai nomāktiem. Taču, ja ikdienā ilgstoši izjūt labsajūtas trūkumu, tas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti,” stāsta “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.

Latvijas iedzīvotāju TOP 5 labsajūtas ienaidnieki

Foto: Freepik.com/ yanalya

1. Stress un nervozitāte

Teju katra otrā Latvijas iedzīvotāja labsajūtu ietekmē stress un nervozitāte. Stress ir dabiska organisma reakcija uz izaicinājumiem vai pārmaiņām, kas īstermiņā palīdz saglabāt modrību un koncentrēšanos, taču ilgstošā formā tas kļūst destruktīvs. Aptuveni 70 % respondentu atzīst, ka viņu labsajūtu būtiski ietekmē stress un nervozitāte, īpaši izteikti jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem (82 %) un sievietēm (75 %), salīdzinot ar vīriešiem (63 %).

2. Pārslodze un problēmas darbā

Problēmas profesionālajā jomā kļūst par aizvien biežāku veselības riska faktoru. Pirmie brīdinājuma signāli par pārslodzi ir ilgstošs nogurums, kas neizzūd pēc atpūtas, apātija, problēmas ar atmiņu, muskuļu sasprindzinājums un nespēja atslēgties no darba. Pārslodze ietekmē 30% respondentu labsajūtu, īpaši jauniešus, bet ar vecumu tās ietekme samazinās.

3. Finansiālas grūtības

Foto: Pexels.com/ Ahsanjaya

Finansiālas grūtības ietekmē 29 % Latvijas iedzīvotāju labsajūtu. Šis faktors visvairāk skar darbaspējīgā vecuma iedzīvotājus, īpaši jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem – to norāda 44 % aptaujāto jauniešu. Savukārt pensijas vecuma respondenti šo faktoru kā labsajūtu ietekmējošu min krietni retāk – tikai 16 %. 

4. Slikta fiziskā pašsajūta

To izjūt katrs piektais iedzīvotājs. Ja cilvēks bieži jūtas vājš, noguris un bieži slimo, tā var būt pazīme, ka organisms netiek galā ar slodzi vai tam trūkst svarīgu uzturvielu. Šādas problēmas kā nozīmīgu labsajūtas ietekmējošu faktoru minēja 28 % respondentu. Slikta fiziskā pašsajūta visvairāk skar iedzīvotājus 30-39 gados (33%) un seniorus (31%), bet visretāk par to sūdzas cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem (22%).

5. Miega problēmas

Miega problēmas ietekmē visa vecuma iedzīvotājus. Miega kvalitāte ir cieši saistīta ar vispārējo veselību un pašsajūtu. Ja organisms naktī nesaņem pietiekamu atpūtu, tiek traucēta gan imūnsistēmas darbība, gan emocionālais līdzsvars. To apliecina arī dati – 24 % aptaujāto atzīst, ka viņu labsajūtu negatīvi ietekmē tieši miega traucējumi. Visbiežāk ar to saskaras jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (32%) - gandrīz katrs trešais šajā vecuma grupā.

Iedzīvotāji meklē veidus un grib uzlabot savu labsajūtu

Neskatoties uz ikdienas izaicinājumiem, Latvijas iedzīvotāji aktīvi meklē iespējas uzlabot savu labsajūtu. Aptauja atklāj, ka 56 % izvēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un doties pie dabas, 43% pavada laiku ar ģimeni un draugiem, bet 41% cenšas nodrošināt kvalitatīvu miegu. Tomēr, ja iedzīvotājiem būtu laiks un neierobežotas finanses, viņi savu labsajūtu uzlabotu, pirmkārt, uzlabojot savu fizisko formu (44%), rūpējoties par mentālo labsajūtu un stresa mazināšanu (36%), kā arī regulāri pārbaudot un uzlabojot veselību (33%). 

Farmaceites ieteikumi labsajūtas uzlabošanā

Foto: Freepik.com/ karlyukav

Lai uzlabotu labsajūtu, farmaceite iesaka:

Stresa un nervozitātes mazināšana. Pastāvīgs stress paaugstina asinsspiedienu, var izraisīt sirds un asinsvadu problēmas, novājina imunitāti un ietekmē gremošanas sistēmu, veicinot apetītes izmaiņas un pat kuņģa čūlas. Lai mazinātu stresu, klīniskā farmaceite iesaka piekopt fiziskās aktivitātes, meditāciju vai veikt elpošanas vingrinājumus, piemēram, 4-7-8 metodi vai diafragmālo elpošanu. Uztura bagātinātāji, piemēram, magnijs ar B grupas vitamīniem (B1, B6, B11, B12) vai magnija bisglicināts, var palīdzēt mazināt stresa ietekmi, atslābinot muskuļus, uzlabojot miegu un nomierinot nervu sistēmu.

Pārslodzes novēršana. Klīniskā farmaceite iesaka ieviest mikropauzes darbā – ik pēc 60–90 minūtēm atvēlēt piecas minūtes atpūtai, kā arī runāt par darba apjomu ar savu vadītāju. Palīdzēt var digitālais detokss – vakarā e-pastus un sociālos tīklus aizvietojot ar hobijiem. Tāpat dienas plānošanā koncentrēties uz trīs galvenajiem darbiem un pieciem mazākiem uzdevumiem. Lai uzlabotu emocionālo izturību cilvēkiem, kuriem ir augsta psihoemocionālā slodze, ieteicams lietot omega-3 taukskābes smadzeņu darbības uzlabošanai un B, C, D vitamīnus imunitātes un nervu sistēmas stiprināšanai.

Foto: Freepik.com/ freepik

Fiziskās pašsajūtas uzlabošana. Mūsdienās daudzi aizstāj pilnvērtīgas ēdienreizes ar kafiju, tādējādi neuzņemot būtiskas barības vielas. Lai organisms pilnvērtīgi darbotos, svarīgs ir sabalansēts uzturs – vismaz trīs veselīgas maltītes dienā, kurās iekļauti dārzeņi, augļi un olbaltumvielas. Nedrīkst aizmirst arī par pietiekamu ūdens uzņemšanu – vismaz divi litri dienā. Papildu enerģijai noder spirulīna – uzturvielām bagāta zilzaļā aļģe, kas uzlabo fizisko pašsajūtu, stiprinot imunitāti un organisma attīrīšanos. Šajā kontekstā būtiskas ir veselības pārbaudes – vismaz vienu reizi gadā vai, kad ir ilgstoši slikta pašsajūta nodot pilnu asins ainu, noteikt D vitamīna līmeni, pārbaudīt vairogdziedzera funkciju, kā arī novērtēt cukura, holesterīna un vielmaiņas rādītājus.

Kvalitatīvs miegs. Ikvienam ieteicams izveidot stabilu miega grafiku, arī brīvdienās. Vismaz stundu pirms gulēt iešanas vajadzētu izvairīties no zilās gaismas – izslēgt telefonu un televizoru, tā vietā izvēloties grāmatu, mierīgu mūziku vai relaksējošu vannu. Kafijas pēdējā deva jāizdzer ne vēlāk kā pusdienlaikā, jo tās iedarbība organismā saglabājas pat sešas līdz astoņas stundas. Vakaram piemērotāka būs nomierinoša tēja – piemēram, kumelīšu vai melisas, taču jāizvairās no melnās tējas, kas arī satur kofeīnu. Tāpat vakara rituāli, piemēram, ādas kopšanas rutīna vai stiepšanās, var palīdzēt signalizēt ķermenim, ka laiks atpūtai.

Farmaceite uzsver, ka, lai uzlabotu savu labsajūtu, nav nepieciešams daudz – šie mazie soļi ir ļoti vienkārši un paveicami ikvienam. Veicot šīs nelielās pārmaiņas ikdienā, iespējams panākt lielas izmaiņas tajā, kā mēs jūtamies gan fiziski, gan emocionāli. Ievērojot veselīgu dzīvesveidu, attīstot pozitīvus ieradumus un regulāri rūpējoties par savu veselību, mēs spējam ne tikai novērst problēmas, bet arī būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.

*Aptauju pēc “Euroaptieka” pasūtījuma 2025. gada martā veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 1001 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.