Vai skola drīkst neuzņemt bērnu ar garīga rakstura vai uzvedības traucējumiem? Atbild tiesībsargs

Skola, nevēloties uzņemties papildu grūtības, atsaka uzņemšanu bērnam ar garīga rakstura traucējumiem. Vai tā drīkst rīkoties un cik tas ir pamatoti? Šajā gadījumā jānodala divas dažādas situācijas. Pirmā, ja bērns vēl nav uzņemts izvēlētajā skolā, tad atteikumam jābūt skaidri (tiesiski) pamatotam. Otrā, ja bērns jau mācās konkrētā skolā, tai nav tiesību likt vecākiem izvēlēties citu skolu.

Pirmā situācija – bērns vēl nav uzņemts konkrētajā skolā. Saskaņā ar Izglītības likumu, piesakot bērnu uzņemšanai izglītības iestādē, vecākiem ir pienākums rakstiski informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt bērna izglītības procesu un būt nozīmīgi. Tāds atteikuma pamatojums kā “nevēlēšanās uzņemties liekas problēmas” nav tiesisks, proti, neviens tiesību akts neparedz šādu atteikuma iemeslu kā atļautu. Taču var būt situācija, ka citā – un šo ir būtiski uzsvērt – dzīvesvietai tikpat tuvā skolā ir licencēta bērnam nepieciešamā speciālās izglītības programma, kā arī ir nepieciešamais atbalsta personāls, piemēram, speciālais pedagogs. Šajā gadījumā bērna interesēm atbilstošāk būtu izvēlēties citu skolu, kur vide ir pielāgota. Savukārt, ja šāda pielāgota skola nav bērna dzīves vietai tuvu, tad pašvaldības pienākums ir bērnu uzņemt un nodrošināt viņa tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību.

Gadījumā, ja izglītības iestāde neuzņem bērnu attiecīgajā izglītības programmā, vadītājam ir rakstiski jāinformē iesniedzēju par uzņemšanas atteikumu un tā iemesliem un vienlaikus jāinformē bērna dzīvesvietas pašvaldība. Pašvaldībai ir pienākums informēt vecākus par brīvajām vietām citās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs. Vecāki atteikumu uzņemt bērnu skolā var apstrīdēt pašvaldības izglītības pārvaldē, kas izvērtēs tā tiesiskumu.

Otrā situācija – bērns jau ir uzņemts un mācās konkrētā skolā, un skola par bērna speciālajām vajadzībām ir informēta. Tādā gadījumā skolai ir pienākums nodrošināt bērnam iespēju iegūt izglītību atbilstoši savām spējām un nodrošināt viņa speciālās vajadzības. Skolai nav tiesību likt vecākiem izvēlēties citu skolu. Ja skola nepilda savu pienākumu, vecāki var skolas rīcību (bezdarbību) apstrīdēt skolas nolikumā noteiktajā kārtībā un pārsūdzēt tiesā. Skolas rīcība, nepildot no likuma izrietošos pienākumus, būtiski skar bērna tiesības iegūt izglītību. Šādu skolas rīcību izskatītu Administratīvā tiesa.

Normatīvajos aktos noteikto izglītības iestādes vadītāja pienākumu nepildīšana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par kuru skolas direktoru vai bērnu dārza vadītāju var saukt pie administratīvās atbildības. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo pārkāpumu veic Izglītības kvalitātes valsts dienests. Abi minētie tiesību aizsardzības mehānismi ir izmantojami vienlaikus, neatkarīgi viens no otra.

Par bērna veselības stāvokļa izpaušanu

Tāpat aktuāls ir jautājums, vai informāciju par bērna veselības traucējumiem skolas vadība drīkst izpaust publiski gan skolēniem, gan visiem skolas pedagogiem (piemēram, stāstot, ka šis ir īpašais bērns utt.).

Tiesībsargs atgādina, ka arī bērna datu apstrādē ir jāņem vērā to minimizācijas princips. Ko tas nozīmē? To, ka informācija ir jāizpauž tikai tiem, kurām tā ir objektīvi nepieciešama konkrētam mērķim – bērna speciālo vajadzību nodrošināšanai. Tādēļ vecākiem ir likumā noteikts pienākums par bērna veselības stāvokli rakstiski informēt tikai izglītības iestādes vadītāju. Vadītājs pēc informācijas izvērtēšanas izlems, kuri darbinieki vēl ir jāinformē. Piemēram, ja bērnam ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana, tad informēs sporta skolotāju. Ja nepieciešama uztura pielāgošana, tad ēdinātāju u.tml. Informāciju par bērna speciālajām vajadzībām nedrīkst izpaust visiem skolas pedagogiem, ja tam nav objektīvas nepieciešamības. Tas pats attiecināms uz datu izpaušanu citiem skolēniem – datus var izpaust tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai ievērotu konkrētā bērna tiesības. Nekādā gadījumā nav izpaužama diagnoze. Arī vispārīga informācija, ka šīs ir “īpašais bērns”. Izpaužamas var būt konkrētas rekomendācijas, kas jāievēro saskarsmē ar šo bērnu.

Ko darīt, ja dati tomēr izpausti? Bērnu tiesību aizsardzības likums noteic, ka “informācija, kuru par bērnu ieguvis bērnu aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas. Par informācijas neatļautu izmantošanu vai izplatīšanu vainīgās personas saucamas pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības”. Tātad vecāki var izglītības iestādes darbinieku rīcību (informācijas par bērnu izpaušanu) apstrīdēt skolas nolikumā noteiktajā kārtībā un lūgt vainīgo personu saukšanu pie disciplinārās atbildības.