Viedoklis: sevis mocīšana un absolūta nevērība pret savu fizisko un garīgo veselību nevienam nedod nekādu labumu

TV personība, treneris un balss aktieris Ansis Klintsons ir piedzīvojis vairākas izdegšanas fāzes – pat tiktāl, ka sajucis diennakts ritms un viņš vispār nav varējis gulēt. Tiecoties pēc arvien labākiem rezultātiem, gadījies arī fiziski pārtrenēties. Tomēr vlogā “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” Ansis atzīst: sevis mocīšana nevienam nedod nekādu labumu – tieši tāpat kā absolūta nevērība pret savu fizisko un garīgo veselību.

Arī atpūta ir jāplāno

Latvijā rūpes par iedzīvotāju garīgo veselību lielākoties ir uzņēmušās nevalstiskās organizācijas. Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par garīgās veselības nozīmi, tomēr sabiedrība joprojām ir kūtra uz ieklausīšanos, sarunā ar Armandu Simsonu atzīst Ansis Klintsons.

“Vīrieši visā pasaulē ir lēni uz ieklausīšanos veselības problēmās – gan fiziskajās, gan garīgajās. Tā ir vairākus gadu desmitus veidojusies stigma. Latvijā okupācijas laikā jebkura sadarbība ar varu, ar ārstiem, ar “viņiem” nozīmēja padošanos, vārguma izrādīšanu. Tāpēc vīriešiem tā joprojām ir tāda partizānu cīņa – labāk cieš, bet nekur neies,” spriež Ansis Klintsons.

Viņaprāt, daudz vērtīgāk būtu ieplānot brīdi atpūtai un reizēm atpūsties pat no sporta un vaļaspriekiem, darot neko, lai pasaudzētu savu veselību un paildzinātu laiku kopā ar mīļajiem ģimeni. Turklāt atpūtas plānošana mazina darbu un pienākumu gūzmas radīto bezcerību, pat ja viss neizdodas, kā iecerēts.

Mentālā veselība – tikpat svarīga kā fiziskā

Ja cilvēkam sāp zobs vai ir pneimonija, viņš iet pie ārsta, bet, ja jūtas slikti mentāli, cieš lepnā vientulībā. “Par to nav pierasts domāt,” saka Ansis Klintsons. “Tā vietā labāk aiziet uz alkohola veikalu. Nav jau noslēpums, ka alkohols mūsu platuma grādos gadsimtiem ilgi ir galvenais mentālās veselības regulators. Acumirklī varbūt arī nostrādā, tikai – kādas ir sekas? Tikmēr mūsu ziemeļu kaimiņi somi ir ieviesuši nodokļu atvieglojumus tiem pilsoņiem, kuri cītīgi apmeklē sporta zāli. Ļoti cerīgs un labs piemērs ir Austrālija, kur izveidota īpaša bezmaksas mentālās veselības lietotne "Smiling Mind" gan bērniem, gan pieaugušajiem un kas skaidro un veicina mentālās veselības nozīmi, apzinātību, vienkāršas meditācijas. Starp citu, to var lejuplādēt un lietot arī katrs no mums šeit, Latvijā.”

Viņš atzīst – tendence neiet pie ārsta droši vien nekad nepazudīs, kamēr vien par to nevarēs dabūt kādu nodokļu atvieglojumu arī Latvijā. “Mums katastrofāli trūkst labo piemēru. Nevis – ja nedarīsi un neiesi pie ārsta, mirsi, bet tieši – ja iesi un darīsi sev labu, būsi vesels un ilgi dzīvosi laimīgs. Te akmens arī mediju lauciņā, jo diemžēl labas ziņas nav ziņas. Ja kāds cītīgi sporto un publicē vērtīgus veselīga dzīvesveida ieteikumus, tas ziņu virsrakstos neparādās, bet tas, ka kāds kaut kur ir aizgājis, piedzēries, izkāvies – pavisam cita lieta!” pukojas Ansis Klintsons.

Links uz vloga epizodi: https://youtu.be/8OvJZL0qpmQ

Par kampaņu “Nokod desiņu par vīriešiem”

Pēc “Narvesen” un pētījumu aģentūras “Norstat” īstenotās sabiedriskās domas aptaujas datiem par vīriešu mentālās veselības problemātiku, šogad katrs trešais respondents atzīst, ka ir saskāries ar trauksmi, depresiju vai domām par pašnāvību. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un veicinātu informētību par vīriešu mentālo veselību, problēmu cēloņiem un iespējamām sekām, februārī visos “Narvesen” veikalos norisināsies kampaņa “Nokod desiņu par vīriešiem”: pērkot divus franču hotdogus par 3 eiro, 10 centi tiks ziedoti biedrībai “Ogle” vīriešu mentālās veselības atbalstam.

Biedrības “Ogle” misija ir mazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas sabiedrībā un novērst mentālās veselības problēmu rašanos, izglītojot sabiedrību par to nozīmi.

Kampaņas ietvaros YouTube vloga “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” sešās epizodēs apskatīsim dažādus sabiedrībā izsenis iesakņojušos stereotipus un sociālos standartus, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību, uzdrīkstēšanos izpaust patiesās emocijas un lūgt līdzcilvēku palīdzību.