Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē daudzi cilvēki nevar iedomāties savu dzīvi bez austiņām. Ja kādreiz tās lietoja galvenokārt profesionālo pienākumu veicēji, tad šodien ikdienā tās lieto praktiski ikviens. Pircēji, iegādājoties austiņas, pievērš uzmanību to tehniskajiem parametriem, taču aizmirst par monētas otru pusi – drošību.

Vai krākšana ir dabīga un veselīga parādība? Vai arī tā norāda uz kādām veselības problēmām? Kādi ir krākšanas iemesli, riski un iespējamie risinājumi, stāsta anesteziologs-reanimatologs un farmaceite.

"Viena no vasaras sezonas slimībām ir tā dēvētā "peldētāja auss" – infekciozs iekaisums ārējā auss kanālā, kas lielākoties rodas tieši pēc peldes," stāsta otorinolaringologs, piebilstot, ka kaite izpaužas ar nepatīkamām sajūtām – aizlikumu un nereti ar izteiktām sāpēm un pietūkumu auss apvidū, un to var iegūt arī citā gadalaikā un situācijā.

Ar mūsdienu tehniskajām iespējām nedzirdība vairs nenozīmē nolemtību: savlaicīgi atklāti un atbilstoši koriģēti dzirdes traucējumi nav šķērslis mācībām vispārizglītojošā skolā, dejošanai, sportošanai, valodu un mūzikas apguvei. To redzam arī mūsu pirmo kohleāro implantu lietotāju vidū, kuri sekmīgi studē ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. 

Ziemā sāpošs kakls ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc aptiekā tiek pirktas bezrecepšu zāles un kāpēc pacienti apmeklē ģimenes ārstu un otolaringologu. Lai gan rīkles gļotādas bojājumus var radīt arī, piemēram, kuņģa skābes atvilnis, tomēr galvenie vaininieki ir un paliek vīrusi vai baktērijas, kas iemitinājušies rīkles gļotādā un kam dažkārt nav nekāda sakara ar gadalaiku. 

Dzirde ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, ar tās palīdzību bērns iemācās reaģēt uz apkārtējās vides skaņām, spēj saprast to nozīmi, bet – vēl svarīgāk – dzirde dod iespēju iemācīties valodu un sazināties ar apkārtējiem. Nereti vecākiem rodas aizdomas, ka bērns nedzird, – un mierina sevi, ka tā droši vien ir tikai nevēlēšanās dzirdēt, bet tas var novest pie vēlīnas diagnostikas.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. 

"Atkal tās iesnas!" Šādi gribas iesaukties, kad pēc vasaras, pirmoreiz izmirkstot rudens lietavās, ir klāt šķavas un aizlikts deguns. Kā ārstēt iesnas un rūpēties par savu deguna veselību rudenīgā laikā?

Deguns asiņo, ja asinsvadi tā iekšienē ir bojāti. Tā ir bieža parādība – aptuveni 60% cilvēku vismaz reizi savā mūžā ir to piedzīvojuši. Tā visbiežāk nav nopietna kaite, un to vienkārši iespējams novērst mājas apstākļos.

Ne tikai rudens un ziemas sezonā, kad ir izplatītas dažādas infekcijas, bet arī vasarā bērni nereti sūdzas par sāpēm ausīs. Lai nerastos komplikācijas, ir svarīgi noskaidrot sāpju cēloni.