Šī vasaras nedēļa ar Dziesmu un deju svētkiem, kas vieno tūkstošiem balsu, rit pilnā sparā! Vēl priekšā sadziedāšanās nakts arī tiem, kuri korī kā svētku dalībnieki nedzied. Kā balsi nepazaudēt un ko darīt, ja tā tomēr ir noticis, atgādina farmaceite. 

Tuvojas skaistais Dziesmu un Deju svētku laiks! Jāņem vērā, ka šajos svētkos liela slodze ir ne vien balss saitēm, bet arī ķermenim kopumā, kas var izraisīt imunitātes pazemināšanos.

Pēdējos gados cilvēki pievērš vairāk uzmanības veselībai, tostarp, dzirdes veselībai. Ražotnēs vai celtniecībā tiek lietotas trokšņus slāpējošas austiņas. Tomēr citādi ir izklaidēs, kad daudzi kļūst nevērīgi pret savu dzirdi, un izaicinājums ir stiprāks skaļums viedierīču austiņās ikdienā, skaidro audiologs.

Ik gadu 3. martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena. Kādi ir galvenie stūrakmeņi, lai saglabātu labu dzirdi, un kas ikvienam būtu jāzina par to, kas kaitē mūsu dzirdei? 

Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. 

Vasarā daudz biežāk dodamies atpūtas braucienos gan Latvijā, gan ārpus tās ar dažādiem transportlīdzekļiem – automašīnām, lidmašīnām, ūdens transportu. Taču reizēm mēdz būt situācijas, kad pārvietošanās transportlīdzeklī pārsteidz nesagatavotus – parādās slikta dūša, galvas reiboņi un citi kinetozei jeb kustības slimībai raksturīgie simptomi. 

Joki un video par krācējiem, protams, ir uzjautrinoši, taču patiesībā skaļa krākšana ne tuvu nav anekdotisks gadījums. Tā ir ne tikai traucējoša līdzcilvēkiem, bet arī nodara pāri krācēja veselībai.

Laikā, kad gaisā jau jūtam tuvojamies pavasari, un saule spīd arvien spožāk, tā vien gribas atstāt cepures un šalles mājās, atpogāt jaku vai mēteli un ļauties pavasara dvesmām. Tomēr, kamēr laika apstākļi ir mainīgi un joprojām izplatīti ir vīrusi, nedrīkstam būt pārgalvīgi, jo tas var veicināt balss aizsmakumu un balsenes iekaisumu.

Gada aukstajā sezonā kņudināšana kaklā, aizsmakums vai pat kakla sāpes mēdz būt ierasta parādība, no kā pasargāts nav neviens. Visbiežāk nepatīkamos simptomus izraisa dažādi augšējo elpceļu vīrusi, taču dažkārt pie vainas var būt arī bakteriālā infekcija, kas ir cēlonis angīnai. 

Miegs ir viens no enerģijas avotiem nākamajai dienai. Tas ir laiks, kad ķermenis aug, organisms atpūšas un atjaunojas, kā arī tiek izvadīti vielmaiņas gala produkti. Kvalitatīvs miegs ir būtisks faktors smadzeņu attīstībai. Tomēr, ja miegs ir traucēts vai nekvalitatīvs, atpūtas vietā organisms turpina intensīvi strādāt un tērēt enerģijas resursus, cenšoties nodrošināt adekvātu gāzu apmaiņu.