Ikviens, kuru kādreiz piemeklējis spēcīgāks reibonis, zina, cik nepatīkama un biedējoša var būt sajūta, ko tas rada. Taču vai zinām, kas visbiežāk izraisa reiboni un ko iesākt, ja tevi piemeklējusi šī nepatīkamā liksta? Kādos gadījumos nekavējoties jāsauc palīdzība un ko varam darīt profilaksei? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, "Veselības centrs 4" otorinolaringoloģe Ilze Dobele un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Biežākie reiboņu cēloņi un iemesli

Līdzsvara sajūtu nodrošina vestibulārās, vizuālās un proprioceptīvās sistēmu mijiedarbība – atvērtām acīm atrodoties uz stabila pamata parasti nav līdzsvara grūtības, bet aizverot acis sajūtam, ka līdzsvara iegūšana prasa laiku, kur nu vēl, ja stāvam uz līdzsvara platformas, mīksta materiāla vai baļķa, stāsta otorinolaringoloģe. Par reiboni tiek saukta apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, nestabilitāte stāvot un/vai ejot. Līdzsvara traucējumi ir iespējami gan kopā ar  reiboni, gan atsevišķi. Diagnozes noteikšanas pamatā ir rūpīga anamnēzes jeb slimības vēstures noskaidrošana un vienkāršu testu veikšana, kas pieredzējušiem speciālistiem, ikdienā strādājošiem ar reiboņa pacientiem, ļauj pat par 80% noteikt pareizu diagnozi un organizēt nepieciešamos papildu izmeklējumus, kā arī citu speciālistu (neirologa, otorinolaringologa, kardiologa u.c.) konsultācijas. Reiboni iedala perifērā un centrālā, atkarībā no bojājuma lokalizācijas. Perifērs reibonis saistīts ar auss pataloģiju, tā biežākie veidi ir labdabīgs pozicionāls reibonis, Menjēra slimība un vestibulārs neironīts.

Reiboni nevajadzētu ignorēt!

Autors: reibonis

Zem šī simptoma var "slēpties" dažādi cēloņi. Svarīga rūpīga izjautāšana par pacienta simptomiem, to ilgumu, faktoriem, kas simptomus mazina vai gluži pretēji pastiprina (piemēram, spilgta gaisma, troksnis, atrašanās pūlī u.c.). Reiboni var izraisīt galvas trauma, infekcija, iedzimtas patoloģijas, auss slimības, medikamenti, apreibinošas vielas. Tas var būt lēkmjveida, var ilgt dažas minūtes līdz pat vairākām stundām, dažkārt dienām.

Noteikti jāļauj pacientam saviem vārdiem izstāstīt par piedzīvotajām sajūtām. Ja pacients stāsta, ka reiboņa laikā viņam ir sajūta, ka griežas apkārtējie priekšmeti, ir slikta dūša, vemšana un troksnis ausī, tad liela varbūtība, ka tas ir perifērs reibonis un "vainīga" ir iekšējās auss. Savukārt, ja pacients stāsta, ka viņam "dulla galva" un viņš nejūtas labi, tad visdrīzāk viņam ir vispārējas slimības simptomi, piemēram, asins cirkulācijas traucējumi, anēmija, aritmija, vairogdziedzera slimība u.c. 

Autors: gimenes_arsts

Pacientam par reiboņiem noteikti vispirms jāpastāsta savam ģimenes ārstam, jo dakteris pārzina konkrētā cilvēka slimības un ikdienā lietotos medikamentus. Savukārt neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsauc, ja cilvēks jūtas ļoti slikti, ir dezorientēts – nesaprot, kas ar viņu notiek, simptomi sākas pēkšņi, stipri "griežas" apkārtējā pasaule, ja cilvēks ir nokritis, ja reiboni pavada vemšana, galvassāpes, sāpes krūtīs, svīšana, apziņas traucējumi. Līdzsvara traucējumu pazīmes var būt ļoti dažādas, atkarībā no cēloņa un simptomu smaguma pakāpes, tāpēc viennozīmīgi pateikt, kad jāsauc ātrā palīdzība, nevar, bet tā kā reiboņa simptomi ir biedējoši, tad drošāk ir to darīt – mediķi sniegs pirmo palīdzību un izvērtēs, vai nepieciešams doties uz stacionāru, skaidro āsrte.

Reiboņa lēkmes laikā noteikti nevajadzētu mēģināt saviem spēkiem doties uz slimnīcu, jo iespējams zaudēt līdzsvaru un nokrist, tā riskējot iegūt papildu traumu – kādas ķermeņa daļas sasitumu,  lūzumu. Ja reibonis parādās, vadot transporta līdzekli, noteikti pēc iespējas ātrāk ir jāapstājas, jāieslēdz avārijas signāls un jāizsauc palīdzība.

Reibonis nav tieši saistīts ar sēdošu dzīvesveidu. Savukārt līdzsvara traucējumu biežums pieaug novecojot, kas biežāk saistīts ar vispārējām slimībām.

Iekšējās auss kristālu izraisīts reibonis

Autors: auss

Biežākais perifērais reibonis ir labdabīgais pozicionālais reibonis (BPPV – angļu val. benign paroxysmal positional vertigo) tautā saukts par kristālu izraisītu reiboni. Simptomi parasti parādās pēc straujām galvas kustībām, vai pagriežoties gultā uz otriem sāniem. Reiboņa gadījumā kalcija karbonātu kristāli jeb otolīti, kuri fiksēti pie membrānas, mehāniska kairinājuma rezultātā  no tās atraujas un brīvi pārvietojās pusloka kanāla šķidrumā, tā izraisot reiboni, sliktu dūšu un vemšanu. Šādos gadījumos ar speciālu manevru (Eplay, Dix- Hallpike maneuver) palīdzību ‘’kristāli" tiek novietoti atpakaļ uz otolītu membrānas. Taču svarīga ir precīza tehnika, izpildot šos manevrus, tāpēc nevajadzētu, nekonsultējoties ar mediķi, un neskaidras diagnozes gadījumā tos mēģināt izpildīt patstāvīgi, uzsver ārste.

Profilaksei – pārbaudes un līdzsvara treniņi

Autors: profilakse

Lai izvairītos no nepatīkamās sajūtas – reiboņa –, ieteicams sekot vispārējam veselības stāvoklim, pārbaudīt glikozes, hemoglobīna, B12 vitamīna un folskābes daudzumu asinīs, asinsspiediena rādījumiem, pārbaudīt vairogdziedzera darbību un veikt kardiogrammu. Hronisku slimību gadījumā kopā ar ģimenes ārstu vai speciālistu jākontrolē slimības simptomi, skaidro ārste.

Autors: liidzsvara_treneshana

Vestibulāro aparātu noteikti var un vajag trenēt, vingrinājumi jāizvēlas atbilstoši individuālai fiziskajai sagatavotībai, šeit var palīdzēt gan fizioterapeits, gan vispārējās sagatavotības treneris. Ieteicams sākt ar vienkāršiem vingrinājumiem, piemēram, stāvēt uz vienas kājas un, kad jau sajusta stabilitāte, aizvērt acis un turpināt stāvēt. To pašu vingrinājumu veic, stāvot uz otras kājas, pakāpeniski paildzinot vingrinājuma laiku. Efektīvs treniņš ir mēģināt iet taisni aizvērtām acīm, pakāpeniski pagarinot noieto attālumu. Literatūrā un interneta resursos var atrast dažādus vingrinājumus, katrs var izvēlēties sev piemērotākos, tomēr labāk sākt trenera vai fizioterapeita uzraudzībā, jo tad tiks izlabotas pieļautās neprecizitātes. Trenējoties patstāvīgi, ieteicams pārbaudīt apkārtējo vidi, vai tuvumā nav ‘’bīstami" priekšmeti – mēbeļu stūri vai nestabili priekšmeti, jo, zaudējot līdzsvaru, var krist un savainoties. 

Farmaceita padoms

Autors: ingvers

Farmaceite skaidro, ka no uztura bagātinātājiem ir tikai daži, kuru spēja samazināt reiboņus ir pierādīta – tie ir ingvers un ginko biloba. Pētījumos ir  izvērtēta D vitamīna un kalcija loma reiboņu mazināšana, bet pamatotu pierādījumu tomēr pagaidām nav.

Ar  sūdzībām par reiboni aptiekā parasti vēršas gados vecāki cilvēki, jo dažkārt ikdienā lietotie medikamenti ne līdz galam palīdz. Šiem pacientiem farmaceits cenšas iztaujāt iemeslus un noteikti iesaka apmeklēt ārstu.

Farmaceite uzsver, ka, ja tomēr ir piemeklējis simptoms – reibonis –, ir svarīgi par to informēt savu ārstu, jo reibonim var būt dažādi iemesli. No ārstniecības augiem var lietot gaiļbiksīšu ziedus, balto āmuli un veroniku. Taču svarīgi atcerēties, ka reiboņa gadījumā nav ieteicama pašārstēšanās, un zāļu tējas var būt tikai kā papildu terapija ārstēšanās kursam, ko noteicis ārsts.