Vakar, 4. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par onkoloģiskajām saslimšanām, to savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanās iespējam. Jāsaka, ka mūsdienās vēzis diemžēl vairs nav reta slimība, tomēr, savlaicīgi atklājot, tas vairs nav nāves spriedums!

Neraugoties uz neapšaubāmiem onkoloģijas sasniegumiem, ļaundabīgo audzēju metastāzes arvien ir nopietna medicīniska problēma. Ar muguras sāpju cēloņu precīzu diagnostiku un ārstēšanu nodarbojas sertificēti mugurkaulāja ķirurgi sadarbībā ar citu specialitāšu ārstiem, arī ar onkologiem.

Aknas ir ne tikai viens no mūsu organisma lielākajiem nepāra orgāniem, bet arī galvenā laboratorija, kas nepārtraukti "filtrē" cirkulējošās asinis, pārveidojot tajās nonākušās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas par tādām ķīmiskām substancēm, kuras mūsu organisms spēj izmantot.

Malnutrīcija jeb nepietiekamais uztures stāvoklis ir bieži sastopams onkoloģisko pacientu vidū, pēc literatūras datiem, tas skar 30–60% vēža pacientu. Visbiežāk malnutrīcija attīstās pacientiem ar gremošanas orgānu (aizkuņģa dziedzera, barības vada, kuņģa u. c.) audzējiem, kā arī pacientiem ar galvas un kakla (mutes dobuma, rīkles u. c.) audzējiem.

10. novembrī daudzās pasaules valstīs tika atzīmēta starptautiskā NET jeb neiroendokrīno audzēju diena, atgādinot, cik liela loma cilvēka dzīvības glābšanā ir izpratnei par retām slimībām. No tiem miruši tādi pasaulslaveni cilvēki, kā viens no zīmola "Apple" dibinātājiem Stīvs Džobss, kā arī dziedātāja Areta Franklina. NET ir grūti diagnosticējami, jo to simptomi var būt līdzīgi daudzām bieži sastopamām saslimšanām.

Krūts vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana sievietēm. Tāpēc, uzsākot podkāstu sēriju par aktuāliem ar veselību, labsajūtu un dzīvesveidu saistītiem jautājumiem, pirmais podkāsts ir veltīts tieši krūts veselības tēmai. Tajā par sievietes krūts veselību, krūšu pašpārbaudes nozīmi, kā arī krūts vēža skrīningu un citiem saistītiem jautājumiem sarunājas ārste rezidente un viens no Latvijā vadošajiem krūšu ķirurgiem un onkologiem.

Jaunākie pētījumi plaušu vēža ārstēšanas jomā dod cerības, ka nākotnē pacienti dzīvos arvien ilgāk un kvalitatīvāk. Ilgus gadus plaušu vēža pacientu dzīvildze bija ļoti zema, taču līdz ar mērķterapijas un imūnterapijas ieviešanu vidējā dzīvildze vairākās Eiropas valstīs ir ievērojami pieaugusi. Arī Latvijā ir vairāki veiksmes stāsti, kad cilvēki ar ļoti smagām diagnozēm turpina dzīvot un pat strādāt. 

Šovasar Zināšanu telpā Zikurāts vīriešu lokā tika aizvadīta saruna par nopietnu tēmu: "par to, kā dzīvot ar diagnozi – prostatas vēzis – un kā ar to sadzīvot". Prostatas vēža slimniekiem un to tuviniekiem bija iespēja privātā atmosfērā uzdot visus sev svarīgos un interesējošos jautājumus par prostatas vēzi speciālistiem, kā arī pacientiem, kuri slimību jau uzveikuši.

Dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais vēža veids pēc krūts vēža Latvijā. Ar to ik gadu saslimst vidēji 260 sievietes. Atšķirībā no citiem vēžu veidiem, šim vēzim ir skaidri zināms izraisītājs. 99% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Vairāk par to, kā sevi pasargāt no šī vīrusa un nepieļaut dzemdes kakla vēža attīstību, stāsta ginekoloģe.

Latvija vēža pacientu ārstēšanai atvēl būtiski mazāk valsts budžeta līdzekļus nekā Lietuvā un Igaunijā, kas mūsu vēža slimniekus nostāda nevienlīdzīgā situācijā, un ārstēšanai bieži jālūdz ziedojumi.