Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta ārste.

Bērnudārzs un skola ir vietas, kur bērns pavada būtisku dienas daļu daudzus gadus pēc kārtas, tālab gluži nemanot tās kļūst par otrām mājām, un pedagogu loma ikviena bērna dzīvē ir nozīmīga. Īpaši, ja bērnam ir kāda slimība vai ierobežojumi, vecāku un pedagogu sadarbībai ir jābūt jo ciešai un savstarpēji atbalstošai.

Toreiz, pirms septiņiem gadiem, es biju gaidībās ar jaunāko no saviem trim bērniem. Pilsētas asfaltu kausēja karsta vasara, mans puncis bija apaļš kā milzu ķirbis, bija atlikuši pāris mēneši līdz noteiktajam dzemdību datumam, un man pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka nogurums un lielā miegainība patiesībā liecina par vēzi, kas, ieperinājies manās asinīs, grāva veselās šūnas.

Jau pāris gadu galvenais veselības aprūpes izaicinājums visā pasaulē ir Covid-19, taču arī citas problēmas nekur nav pazudušas. Onkohematoloģija – dažādas ļaundabīgas asins saslimšanas, ko tautā vienkāršoti dēvē par asins vēzi – nav izņēmums. 

Dzemdes kakla vēzi var gan izārstēt pilnībā, gan arī tā dēļ nomirt. Tāpat to iespējams novērst un nepieļaut, kur liela loma ir vakcīnām pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), par kurām jāpadomā jau jaunībā, taču tās nezaudē nozīmi arī vēlākos gados un īpaši, ja problēmas jau bijušas un tās novērstas.

Maijs visā pasaulē ir ādas vēža mēnesis, un tagad, kad pēc ziemas āda ir izbalējusi gaiša un vēl saules neskarta, ir īstais laiks nomest drēbes, nostāties spoguļa priekšā un rūpīgi izpētītu dzimumzīmes, kārpiņas un citus veidojumus, kas atrodas uz tavas ādas.

Ģimenēs raksturīga ir kavēšanās izmantot valsts apmaksāto vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas pasargā no saslimšanas ar vēzi un dzimumorgānu kondilomām. Taču atlikšana palielina inficēšanās risku, kā arī tā var nokavēt valsts apmaksātas vakcīnas periodu, un tad jaunietei būs jāmaksā pašai, brīdina bērnu ginekoloģe.

Pēc augšanas īpatnībām audzējus iedala labdabīgajos un ļaundabīgajos. Labdabīgie audzēji parasti veidojas lēni, atbīdot apkārtējos audus, bet neieaugot tajos; labdabīgos audzējus bieži ietver kapsula, tāpēc operējot tie viegli izlobāmi; tie neveido jaunus audzēja perēkļus – metastāzes – un nedod recidīvus. Tomēr arī labdabīgo audzēju gadījumā var būt nepieciešama ārstēšana, ja tie nospiež dzīvībai svarīgas struktūras, piemēram, asinsvadus vai nervus.

Nervu sistēmas paraneoplastiskie sindromi ir retāk sastopamu simptomu komplekss, ko novēro pacientiem ar ļaundabīgo audzēju. Paraneoplastiskie sindromi var ietekmēt arī citas orgānu sistēmas, tostarp hormonālo sistēmu, ādu, un citas. Nervu sistēmas paraneoplastiskie sindromi rodas, ja imūnsistēma, cīnoties pret vēzi, uzbrūk arī smadzeņu, muguras smadzeņu, perifēro nervu vai muskuļu daļām.

Sarkoma ir ļaundabīgs saistaudu audzējs, kas var rasties dažādās ķermeņa vietās kaulos un mīkstajos audos jeb saistaudos. Mīksto audu sarkoma veidojas audos, kas savieno, atbalsta un ieskauj citas ķermeņa struktūras: muskuļos, taukaudus, asinsvadus, nervus, dziļās ādas audus, skrimšļus, cīpslas un locītavas. Pastāv vairāk nekā 70 sarkomas veidu, un arī tās ārstēšana atšķiras atkarībā no konkrētā veida, atrašanās vietas un citiem faktoriem.