Viens no biežāk izplatītajiem asins vēžiem, ar ko arī Latvijā slimo lielākoties gados vecāki cilvēki, ir mieloprolifaretīvās neoplāzijas. Tā ir ļaundabīgu asins saslimšanu grupa, kam raksturīga asins šūnu – eritrocītu, leikocītu un trombocītu – pārprodukcija kaulu smadzenēs.

Krūšu veselības mēnesī, kad onkologi un pacientu organizācijas atgādina sabiedrībai par skrīninga un agrīnas diagnostikas nozīmi kampaņā “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu”, jāatceras arī par medikamentu pieejamību, ar kuru esam pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, toties pirmajā – mirstībā no vēža.

Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus.

Mūsdienu medicīnai ir daudz vairāk līdzekļu, kas palielinājuši iespējas ārstēt vēzi. Tādi ir arī Latvijā, taču skrīninga pārbaužu apjomi liecina par sabiedrības atbildības trūkumu pašai pret sevi, it kā cilvēki paši tiektos pēc vēlīnas stadijas, un tieši krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais vēža veids sievietēm.

Sekmīgu izārstēšanos no krūts vēža pacientēm sekmē skrīnings, kad slimība nav ielaista, agrīnā diagnostika, kurai seko katrai sievietei individuāli atbilstoša un neatliekama ārstēšana, intervijā uzsver krūts vēža pacientu atbalsta biedrības vadītāja.

Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta ārste.

Bērnudārzs un skola ir vietas, kur bērns pavada būtisku dienas daļu daudzus gadus pēc kārtas, tālab gluži nemanot tās kļūst par otrām mājām, un pedagogu loma ikviena bērna dzīvē ir nozīmīga. Īpaši, ja bērnam ir kāda slimība vai ierobežojumi, vecāku un pedagogu sadarbībai ir jābūt jo ciešai un savstarpēji atbalstošai.

Toreiz, pirms septiņiem gadiem, es biju gaidībās ar jaunāko no saviem trim bērniem. Pilsētas asfaltu kausēja karsta vasara, mans puncis bija apaļš kā milzu ķirbis, bija atlikuši pāris mēneši līdz noteiktajam dzemdību datumam, un man pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka nogurums un lielā miegainība patiesībā liecina par vēzi, kas, ieperinājies manās asinīs, grāva veselās šūnas.

Jau pāris gadu galvenais veselības aprūpes izaicinājums visā pasaulē ir Covid-19, taču arī citas problēmas nekur nav pazudušas. Onkohematoloģija – dažādas ļaundabīgas asins saslimšanas, ko tautā vienkāršoti dēvē par asins vēzi – nav izņēmums. 

Dzemdes kakla vēzi var gan izārstēt pilnībā, gan arī tā dēļ nomirt. Tāpat to iespējams novērst un nepieļaut, kur liela loma ir vakcīnām pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), par kurām jāpadomā jau jaunībā, taču tās nezaudē nozīmi arī vēlākos gados un īpaši, ja problēmas jau bijušas un tās novērstas.