NET. Lielākajai daļai no mums šis apzīmējums saistās ar internetu. Tomēr patiesībā tā apzīmē retu audzēju paveidu – neiroendokrīnos audzējus. Šie audzēji veidojas organisma neiroendokrīnajās šūnās, un tie ir grūti diagnosticējami, jo to simptomi var būt līdzīgi gan diabētam, gan astmai, gan daudzām citām bieži sastopamām saslimšanām. Tādēļ pacientiem nereti tiek noteikta kļūdaina diagnoze un ārstēšanās. Latvijā šī saslimšana ik gadu tiek atklāta vien 30–40 cilvēkiem, taču statistika liecina, ka atklātajam gadījumu skaitam būtu jāsasniedz vismaz 200 cilvēkus. [1] Tieši tāpēs katru gadu 10. novembrī daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēta starptautiskā neiroendokrīno audzēju jeb NET diena, atgādinot, ka cilvēku dzīvības glābšanā liela loma ir izpratnei arī par retajām slimībām.

Kā rodas neiroendokrīnie audzēji?

NET veidojas no neiroendokrīnajām šūnām, kuras cilvēka organismā ir izvietotas visos audos – ādā, plaušās, gremošanas traktā, smadzenēs un citur. Lai cilvēka organisms varētu pilnvērtīgi darboties, visas dzīves laikā ķermeņa šūnām ir jādalās un jāpavairojas. Kādā brīdī šajā dalīšanās procesā var rasties kļūme, veidojot "brāķētu" šūnu. Citi organisma gēni šo kļūdaino šūnu cenšas izlabot, bet tas ne vienmēr izdodas. Uzkrājoties vairākām "brāķētām" un mutējošām šūnām, tās sāk nekontrolēti darboties un cilvēka ķermenī izveidojas audzējs. Neiroendokrīnie audzēji visbiežāk lokalizējas kuņģa-zarnu traktā, aizkuņģa dziedzerī un plaušās. Ilgu laiku šos audzējus uzskatīja par lēni progresējošiem, labdabīgiem audzējiem, bet mūsdienās ir skaidrs – šie neiroendokrīno šūnu veidojumi mēdz būt ļaundabīgi un veido metastāzes. Nav divu vienādu NET gadījumu, šī iemesla dēļ par slimības simbolu izvēlēta zebra – arī katrai zebrai ir citādāks svītrojums.  Atšķiras gan NET ļaundabīguma potenciāls (tie var būt samērā labdabīgi, augt ļoti lēni un pakāpeniski, netraucējot citiem blakusaudiem un neradot simptomus), gan audzēju atrašanās vieta organismā, gan klīniskās izpausmes. Diemžēl pasaulē pieaug NET gadījumu skaits – pēdējo 40 gadu laikā skaits palielinājies sešas reizes.[2]

Kā diagnosticēt NET?

Autors: NET

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe un ķīmijterapeite, Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu asociācija valdes priekšsēdētāja Dr. Aija Geriņa-Bērziņa stāsta: "NET audzēju simptomi ir nespecifiski, tie mēdz būt līdzīgi citām saslimšanām. Diemžēl šo maldīgo simptomu un informācijas trūkuma par NET vairumā gadījumu audzējs tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, kad ir izplatījušās metastāzes. Pētījumi liecina, ka šādi ir 46% no visiem NET gadījumiem. Vēlīnas diagnozes dēļ cilvēki no šīs slimības mirst, kaut gan to atklājot un uzsākot ārstēt savlaicīgi, NET pacientiem ir daudz lielākas iespējas nodzīvot ilgāku dzīvi, nekā, piemēram, pacientiem ar cita vēža paveidu".

Tā kā NET var atrasties dažādos orgānos, tiem ir arī dažādas raksturīgās iezīmes. Pacientiem nereti ir simptomi, kas var šķist maznozīmīgi un kuriem pastiprinātu uzmanību daudzi nepievērš. Tādi simptomi kā nespēks, hroniskas sāpes vēderā, bieža vēdera izeja, vemšana vai pilnuma sajūta kuņģī, klepus un citi, ne vienmēr uzved uz pareizās diagnozes ceļa. Savukārt daļai NET pacientu parādās simptomi, kas saistīti ar pastiprinātu hormonu izdalīšanos – zems cukura līmenis asinīs, pastiprināta svīšana, piesarkšana, caureja, astmai līdzīgi simptomi, šķaudīšana, sirdsdarbības traucējumi u. c.

Speciālisti rekomendē pievērst pastiprinātu uzmanību tā dēvētā "sarkanā karoga" simptomiem – vecums pārsniedz 50 gadus, simptomi ilgst vairāk nekā mēnesi, sūdzības sākas nemanāmi, pakāpeniski, radiniekiem bijusi kāda onkoloģiska saslimšana, ir neizskaidrojams svara zudums, drudzis, sāpes krūškurvī, asiņaina vēdera izeja, asiņu spļaušana. 

"Izmeklējumi, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par NET diagnozi, ir  atkarīgi no audzēja atrašanās vietas un simptomiem. Bieži vien NET agrīnā stadijā atklāj nejauši – veicot kopējos izmeklējumus vai, piemēram, kādas citas operācijas laikā. Ierasti, lai noteiktu korektu NET diagnozi, paiet pat pieci līdz septiņi gadi, kuru laikā pacients netiek ārstēts vai tiek ārstēts nepareizi. Pētījumi liecina, ka tikai 27% pacientu pareizo diagnozi saņem pirmajā ārsta vizītes reizē. Tādēļ ļoti svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai un jebkuru aizdomu gadījumā, vērsties pie sava ārsta," skaidro onkoloģe un ķīmijerapeite Dr. Eva Vecvagare. Ārste mudina iedzīvotājus rūpēties par savu veselību un regulāri veikt ikgadējās veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta, kā arī, saņemot uzaicinājuma vēstuli, noteikti piedalīties valsts apmaksātajos vēža izmeklējumos jeb skrīningā. Pēc vajadzības  ģimenes ārsts diagnozes precizēšanai nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Ja ir aizdomas par NET, pacients nonāks NET centrā (Latvijā NET ārstē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā), kur viņš varēs saņemt multidisciplinārās speciālistu komandas izveidotu ārstēšanas plānu.

[1]  Ptasnuka M. et al. Epidemiological Data and Treatment of Gastroenteropancreatic Neuroendocrine Neoplasms: Insights From Tertiary Referral Hospitals in Latvia. World J Surg. 2020 Feb;44(2):585-593. doi: 10.1007/s00268-019-05219-0. PMID:31605174

[2]  Dasari A et al. Trends in the Incidence, Prevalence, and Survival Outcomes in Patients With Neuroendocrine Tumors in the United States. JAMA Oncol. 2017;3:1335–1342. doi: 10.1001/jamaoncol.2017.0589. PMID: 28448665