Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir plaši sastopams vīruss, ar ko dzīves laikā ir inficējušies līdz pat 80% pasaules iedzīvotāju. CPV rada dažādus ādas bojājumus – kārpas, kandilomas un papilomas – un izraisa vairāk nekā 5% visu ļaundabīgo audzēju, tostarp dzemdes kakla vēzi. Ar mērķi atklāt slimību agrīnā stadijā valsts apmaksā bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm vecumā no 25 gadiem, taču atsaucība uzaicinājumam ir zema –  tā nesasniedz pat 40%.

Inficēšanās ar CPV

Autors: paris

Dzemdes kakla vēzis ir otra izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Ik gadu šo diagnozi ārsta kabinetā izdzird teju 250 sievietes visā Latvijā. Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ilgstoša atrašanās gļotādas šūnās. Ar CPV var inficēties tieša kontakta laikā - gan sadzīves, gan dzimumkontaktu ceļā. Caur mikroplaisu vīruss iekļūst cilvēka ādas un gļotādas šūnu kodolā jeb galvenajā informācijas nesējā un sāk vairoties. Prezervatīvu lietošana neizslēdz CPV inficēšanās risku, jo inficēšanās ir iespējama, piemēram, tikai ar rokām vien aizskarot abu partneru dzimumorgānus vai orālā seksa laikā. Tādēļ labākais veids, kā izvairīties no CPV infekcijas, ir vakcinācija.

Vakcīna pret CPV

Autors: cpv_vakcina

CPV infekcijai nav simptomu, tādēļ tā paliek nepamanīta, kamēr vīruss inficē dzemdes kakla gļotādas un ādas šūnas. Vairumā gadījumu cilvēka imūnsistēma pati uzvar vīrusu, un tas ar laiku izzūd, neatstājot sekas uz cilvēka veselību. Taču daļā gadījumu, ja cilvēka organisms ir novājināts, var attīstīties onkoloģiskas saslimšanas, visbiežāk – dzemdes kakla vēzis. Vakcīna pret CPV palīdz ne tikai aizsargāt no CPV izraisītu bojājumu un dzemdes kakla vēža attīstības, bet arī aizsargā pret labdabīgajiem CPV tipiem, kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas un elpceļu papilomatozi. Vakcinēties pret CPV ir iespējams jebkurā vecumā. Latvijā meitenes no 12 līdz 17 gadu vecumam bez maksas var saņemt vakcīnu pret deviņiem CPV tipiem jeb tā saucamo deviņvalento vakcīnu. To veic pie ģimenes ārsta atbilstoši imunizācijas kalendāra [1], vakcīnu ievadot augšdelma muskulī vai gurnā.

Pie ginekologa reizi trijos gados – par velti!

Ikviena sieviete vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados saņem savas deklarētās dzīvesvietas pastkastītē vēstuli ar aicinājumu doties uz profilaktisku apskates vizīti pie ginekologa un veikt onkocitoloģisko uztriepi dzemdes kakla vēža pārbaudei. Vēstulē ir norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Ja sieviete izvēlas doties pie ginekologa, kuram ir līgums ar NVD, ginekoloģiskā pārbaude un uztriepes izmeklēšana ir bez maksas. Ja sieviete vēlas uz pārbaudi doties pie sava ginekologa, kurš nesniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, no valsts budžeta tiek apmaksāta tikai uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana, taču maksa par vizīti ir jāsedz pašai. Ja sieviete pastkastītē nav saņēmusi uzaicinājuma vēstuli vai tā ir nozudusi, nav jāsatraucas, jo informācija par uzaicinājumu uz pārbaudi ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski. Vēstule ir derīga trīs gadus līdz nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr ir ieteicams izmeklējumu veikt dažu mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas. Ja sievietei vēl nav iestājusies menopauze, vēlamais uztriepes paņemšanas laiks ir astotā līdz 19. diena pēc menstruāciju sākuma.

Izmaiņas šūnās nenozīmē audzēju

Autors: izmainas_shunas

Ņemot vērā, ka pirmās pārmaiņas dzemdes kakla gļotādā parastas ginekoloģiskās apskates laikā vēl nav saskatāmas, un sieviete neizjūt nekādus slimības simptomus, skrīninga mērķis ir laikus atklāt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās un dzemdes kakla vēzi, tā ievērojami palielinot izredzes slimību izārstēt pavisam. Ginekoloģiskās pārbaudes laikā ārsts no dzemdes kakla ārpuses un dzemdes kakla priekšējās daļas nesāpīgi pāris sekunžu laikā paņem uztriepi ar šūnu paraugu. Paraugs tiek nosūtīts uz laboratoriju, kur to rūpīgi ar mikroskopu izmeklē, lai noteiktu, vai tajā ir kādas šūnu izmaiņas, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja veiktās analīzes uzrāda izmaiņas šūnās, tas uzreiz nenozīmē, ka sievietei ir ļaundabīgs audzējs. Ja sievietei ir atklātas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, ārsts veic bezmaksas CPV testu. Ja sievietei atklāj CPV, viņa tiek novirzīta pie kolposkopijas speciālista, kurš veic detalizētu dzemdes kakla, maksts un vulvas apskati ar palielinājuma palīdzību. Gadījumā, ja bojājums ir vieglas pakāpes, visbiežāk organisms pats ar to tiek galā, un sievietei pēc laika būs jāierodas uz atkārtotu pārbaudi. Šajā laikā var lietot vaginālo Papilocare gelu, kas veido aizsargplēvīti dzemdes kakla gļotādā, radot aizsargbarjeru un kavējot CPV iesaistīšanos šūnā. Tas palīdz novērst jaunu bojājumu veidošanos un darbojas kā papildu līdzeklis jau radušos bojājumu ātrākai izzušanai. Gadījumos, kad tiek konstatēts vidēji smagas vai smagas pakāpes bojājums, speciālists visbiežāk rekomendēs specifisku ārstēšanu.