Pēc augšanas īpatnībām audzējus iedala labdabīgajos un ļaundabīgajos. Labdabīgie audzēji parasti veidojas lēni, atbīdot apkārtējos audus, bet neieaugot tajos; labdabīgos audzējus bieži ietver kapsula, tāpēc operējot tie viegli izlobāmi; tie neveido jaunus audzēja perēkļus – metastāzes – un nedod recidīvus. Tomēr arī labdabīgo audzēju gadījumā var būt nepieciešama ārstēšana, ja tie nospiež dzīvībai svarīgas struktūras, piemēram, asinsvadus vai nervus.

Nervu sistēmas paraneoplastiskie sindromi ir retāk sastopamu simptomu komplekss, ko novēro pacientiem ar ļaundabīgo audzēju. Paraneoplastiskie sindromi var ietekmēt arī citas orgānu sistēmas, tostarp hormonālo sistēmu, ādu, un citas. Nervu sistēmas paraneoplastiskie sindromi rodas, ja imūnsistēma, cīnoties pret vēzi, uzbrūk arī smadzeņu, muguras smadzeņu, perifēro nervu vai muskuļu daļām.

Sarkoma ir ļaundabīgs saistaudu audzējs, kas var rasties dažādās ķermeņa vietās kaulos un mīkstajos audos jeb saistaudos. Mīksto audu sarkoma veidojas audos, kas savieno, atbalsta un ieskauj citas ķermeņa struktūras: muskuļos, taukaudus, asinsvadus, nervus, dziļās ādas audus, skrimšļus, cīpslas un locītavas. Pastāv vairāk nekā 70 sarkomas veidu, un arī tās ārstēšana atšķiras atkarībā no konkrētā veida, atrašanās vietas un citiem faktoriem.