Katru gadu vairāk nekā tūkstotim sieviešu atklāj krūts vēzi. Lai gūtu veiksmīgus ārstēšanas rezultātus, ir svarīgi krūts vēzi atklāt iespējami agrīnā stadijā. Taču gadījumā, ja tas ir atklāts vēlu, ir nekavējoties jāpiemēro efektīvākā mērķterapija, kas molekulārā līmenī bloķē vēža šūnu augšanu un vairošanos.

2018. gadā paliatīvajai aprūpei valdība atvēlēja papildu 10 miljonus no budžeta līdzekļiem, taču no tiem bija iespējams izmantot vien aptuveni trīs miljonus, jo izrādījās, ka Latvijas slimnīcās nav tik daudz paliatīvās aprūpes gultu. Paliatīvā aprūpe, kas mēnesī var izmaksāt aptuveni 1000 eiro, nepieciešama krietni lielākam cilvēku lokam, nekā šobrīd to spēj nodrošināt.

"Katra trešā ģimene kļūst stiprāka, veselais atbalsta slimo"– tā liecina Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" veiktā aptauja "Kā/vai onkoloģiska slimība ietekmē pārtnerattiecības?" Aptauja notika elektroniski no astotā līdz 15. martam, un tās mērķis bija sākt runāt par jautājumiem, kurus līdz šim turējām nomaļus,– par to, ka diagnoze "vēzis" dažādu iemeslu dēļ ietekmē arī pāra attiecības.

Pasaulē katras 20. onkoloģiskās saslimšanas cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss (CPV). Latvijā ik gadu vidēji 500 cilvēkiem tiek konstatētas ar CPV saistītas onkoloģiskas slimības, no kurām 300 ir iespējams novērst. Mēs esam pārāk maza valsts, lai atļautos zaudēt savus iedzīvotājus, CPV vakcinācija ir ekonomiski izdevīgāka nekā ārstēšana no vēža.

Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka Latvija ar augstajiem dzemdes kakla vēža saslimstības rādītājiem ir līdzās Rumānijai, Serbijai, Ungārijai un Bulgārijai. Līdzīgi rādītāji ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču Igaunija cītīgi strādā, lai saslimstību mazinātu, un ir pārgājusi uz kvalitatīvākiem skrīninga izmeklējumiem. Par to, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Latvijā, pārdomās dalās onkoginekologs.

Vēža slimniekiem pēdējais gads nesis jaunas cerības un iespējas. Sekojot attīstīto valstu praksei vēža ārstēšanā izmantot jaunākos zinātnes sasniegumus, arī Latvijā valsts sākusi kompensēt jaunākās paaudzes zāles vairāku audzēju, tostarp krūts, prostatas, neiroendokrīno un citu vēža veidu ārstēšanai.

Atzīmējot Starptautisko bērnu vēža dienu, tika rīkota nozares profesionāļu diskusija, lai pārrunātu bērnu onkoloģisko saslimšanu diagnostikas iespējas Latvijā, ārstēšanai un rehabilitācijai nepieciešamā finansējuma pieejamību, efektīvākos risinājumus bērnu ārstēšanai, kā arī lielākos vecāku izaicinājumus, saskaroties ar bērnu onkoloģiskajām slimībām.

Atšķirībā no citiem vēža veidiem, dzemdes kakla vēzim ir skaidri zināms izraisītājs. Gandrīz 100% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Startautiski šo vīrusu dēvē par human papillomavirus (HPV). Kaut arī Latvijā kopš 2010. gada meitenēm vecumā no 12–18 gadiem ir pieejama bezmaksas vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, pagaidām vakcinētas ir mazāk nekā puse šīs vecuma grupas meiteņu.

Ik gadu aptuveni 12 000 cilvēku Latvijā saskaras ar diagnozi "vēzis". Tomēr onkoloģiskās saslimšanas būtu iespējams daudz efektīvāk izārstēt un pat pilnībā novērst, ja vien cilvēki atbildīgāk izturētos pret savu veselību un ievērotu profilakses pasākumus.

Pirmdien, 4.februārī, visā pasaulē tiek atzīmēta Pretvēža diena, kuras mērķis ir vairot iedzīvotāju izpratni par onkoloģiskām saslimšanām, to profilaksi un ārstēšanu. Latvijā ar diagnozi vēzis dzīvo aptuveni 77,3 tūkstoši iedzīvotāju, teju par 30% vairāk nekā pirms desmit gadiem, kas saskan ar globālo tendenci – ar vēzi slimo arvien vairāk.