Ar plaušu vēzi mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču modernas ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Ar mērķi sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu informāciju par plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv. Vairāk par plaušu vēža ārstēšanas iespējām, kādas šobrīd ir pieejamas pacientiem, stāsta onkoloģe ķīmijterapeite prof. Gunta Purkalne.

Kā atšķiras plaušu vēža ārstēšana pirms 10 gadiem un šobrīd?

Pirms 10 vai vairāk gadiem noteicošie faktori bija histoloģiskā vai morfoloģiskā audzēja forma – vai tas ir sīkšūnu plaušu vēzis, nesīkšūnu plaušu vēzis vai plakanšūnu vēzis. Otrs faktors, kas ietekmē ārstēšanu, ir slimības stadija. Ārstēšanas taktika pie agrīnas stadijas bija ķirurģiska. Ja mēs runājam par audzējiem, kam jau ir radušās metastāzes jeb tas ir izplatījies pa citiem audiem, tika pielietota ķīmijterapija.  

Zinātnei ejot uz priekšu, tika attīstītas individuālākas ārstēšanas iespējas ar personalizētu terapiju. 2004. gadā pirmo reizi specifiskiem audzēju veidiem pielietoja ķīmijterapiju. Šobrīd mēs jau izmantojam imūnterapiju. Tā tiek izmantota gan viena pati, gan kombinācijā ar ķīmijterapiju.

Kā personalizēta terapija var ietekmēt pacientu atveseļošanās iespējas?

Ja mēs salīdzinām, kā bija agrāk, ar iespējām, ko sniedz personalizētā terapija, plaušu vēžu pacientu dzīvildze ir palielinājusies. Ilgu laiku plaušu vēžu pacientu piecu gadu dzīvildze bija tikai 15%. Tai skaitā pacienti ar metastātisku audzēju nodzīvoja labi, ja vienu gadu. Šobrīd ir redzama pozitīva tendence. Pirmkārt, ir samazinājusies plaušu vēža saslimstība vīriešu vidū. Otrkārt, ir samazinājusies arī mirstība vīriešu vidū. Lielākoties tas ir tādēļ, ka ir samazinājies smēķētāju īpatsvars. Tiek izmantotas arvien jaunākas diagnostikas metodes, kuras ir efektīvākas un precīzākas, taču galvenais uzlabojums ir tas, ka mums ir jaunas individuālās terapijas iespējas. Īpaši jāuzsver, ka lielu pienesumu diagnostikā ir sniegusi pozitronu emisijas tomogrāfijas ieviešana, kas tiek izmantota arī Latvijā. Tā sniedz iespēju diagnosticēt vēzi aizvien agrīnāk un precīzāk noteikt slimības izplatību, un sākt ārstēšanu. Šo procesu ir veicinājusi patoloģiskās diagnostikas evolūcija. Audzēju molekulārā klasifikācija lielā mērā ir mainījusi ārstēšanas taktiku. Tā ir ļoti izšķiroša, lai noteiktu pareizo individuālo personalizēto ārstēšanas taktiku.

No nesīkšūnu plaušu vēžiem, kas sastāda aptuveni 85% no visiem plaušu audzējiem, aptuveni 55% ir sīko bronhu gļotu dziedzeru vēži. Plakanšūnu vēži ir aptuveni 35%, un tas arī ir viss, ko mēs zinājām par šo vēža veidu. Pateicoties molekulārās patoloģijas klasifikācijai, mēs pārzinām jau plašāku audzēju spektru. Ja iepriekš nesīkšūnu vēzis bija viena slimība, tad tagad tai ir ļoti daudz iespējamu izmaiņu. Dziedzeru šūnu vēzī ir 12 apakštipi, plakanšūnu vēzim ir 6 apakštipi. Tas nozīmē, ka šis nesīkšūnu plaušu vēzis nav vienāda slimība, bet zem tā slēpjas daudzi slimību veidi, un katrai no tām tiek piemeklēta individualizēta pieeja ārstēšanā. Piemēram, mums ir zināmas EGFR mutācijas, kuras ir 17% pacientu. Tātad, šiem 17% pacientiem mēs varam piemērot speciālu terapiju. Tās ietvaros tiek nozīmēti īpaši medikamenti, kas iedarbojas tieši uz šo audzēju grupu. Minētā klasifikācija pilnībā mainīja mūsu pieeju nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanā. Lietojot speciāli piemēroto ārstēšanu, mēs varam panākt labus rezultātus. Pacienti, kuri saņem atbilstošo terapiju, dzīvo ilgāk.  

Cik lielas ir to pacientu grupas, kuras saņem personalizētu terapiju? Kas ir būtiskākais, lai varētu izvērtēt terapijas pielietojamību pacienta ārstēšanā?

Personalizēto terapiju var saņemt tie pacienti, kuriem ir atrastas specifiskas mutācijas. Kopumā aptuveni 50% jeb katram otrajam nesīkšūnu plaušu vēzim atrod kādu no mutācijām. Rēķinot, ka plaušu vēzi atklāj vairāk nekā tūkstotim cilvēku katru gadu, aptuveni 500 cilvēkiem ir piemērojama personalizēta terapija. Galvenais, ko es vēlos uzsvērt, ir tas, ka šī terapija ir paredzēta tikai tiem pacientiem, kuriem audzējs nav operējams, ir lokāli izplatīts vai jau ir radušās attālas metastāzes citos orgānos. Pirmajai un otrajai stadijai parasti audzēji tiek izoperēti, un šāda terapija nav nepieciešama.

Kā ir mainījies sabiedrības atbalsts onkoloģijas nozarei pēdējo gadu laikā?

Neapšaubāmi ir jūtams atbalsta pieaugums. Pateicoties ārstu, pacientu un sabiedrības aktivitātei jau no 2018. gada pie mums Latvijā nonāk moderna, starptautiskām vadlīnijām atbilstoša terapija. Protams, ka mēs gribētu, lai tas notiek straujāk, un mēs varētu sekot līdzi visām izmaiņām citās Eiropas valstīs. Latvijā situācija ir uzlabojusies, un atbalsts onkoloģijai tiešām ir.

Kādas izmaiņas būtu visnepieciešamākās plaušu vēža pacientu aprūpē?

Šobrīd aktuāls ir plaušu vēža skrīnings. Mēs redzam, ka saslimstība ar plaušu vēzi pieaug. Interesanti, ka mirstība samazinās ātrāk, nekā sākas saslimstība. Tas nozīmē, ka ārstēšanas iespējas ir arvien labākas, bet saslimstība tāpat ir ļoti liela. Mēs gribam, lai audzēji tiktu diagnosticēti pēc iespējas ātrāk. Pirmajā vai otrajā stadijā vēl ir iespējams piemērot radikālu ārstēšanu, lai pacienti pēc iespējas ilgāku laiku būtu veseli. Plaušu vēža skrīnings, kas ir aktualizēts Eiropā, varētu ieviest uzlabojumus plaušu vēža agrīnajā diagnostikā. Pašlaik ir pieejamas tiešām labas un modernas ārstēšanās iespējas. Pielietojot moderno terapiju – imūnterapiju, mērķterapiju vai terapiju kombinācijas –, pacientu mirstība samazinās. Skrīnings  ir būtisks agrīnas diagnostikas priekšnosacījums, lai turpinātos labas ārstēšanas iespējas.

Kādi ir tuvākie mērķi tālākie mērķi, lai uzlabotu terapijas iespējas pacientiem ar plaušu vēzi?

Pirmkārt, lai uzlabotu terapijas iespējas, ļoti svarīga loma ir molekulārajai testēšanai. Latvijā arī pašlaik notiek molekulārā testēšana, bet tā nav valstiski sakārtota un kompensēta. Būtu nepieciešams organizēts atbalsts, lai tā būtu regulāra, savlaicīga un agrīna. Tāpat ir jāpaplašina iespējamo medikamentu pielietošanas indikācijas. Šobrīd Latvijā medikamenti ir ierobežoti pacientiem pēc noteiktiem kritērijiem. Mēs gribētu, lai šie medikamenti ir pieejami visiem, kam tie ir nepieciešami, nevis tikai ierobežotai pacientu grupai. Tai būtu jābūt valstiski nodrošinātai, regulārai molekulārai testēšanai un atbilstošai ārstēšanai pēc vadlīnijām. Ar agrīnu molekulāru diagnosticēšanu valstī būtu mazāki izdevumi un pacientiem –  labāki dzīvildzes rādītāji.

Kā pašreizējā situācija saistībā ar pandēmijas stāvokli pasaulē ir ietekmējusi ārstniecības procesu pacientiem ar plaušu vēzi?

Jau kopš pirmā pandēmijas viļņa onkoloģijas pacientiem neapstājas ne diagnostika, ne ārstēšana. Ja pacients pie mums ierodas, viņš saņem visu aprūpi kā līdz pandēmijai. Citādi ir, tad ja pacients neierodas kāda iemesla dēļ. No manas pieredzes mūsu slimnīcā pacienti nav atteikušies no ārstēšanas kursiem vai nav neieradušies uz vizīti Covid-19 dēļ. Vienīgi, lai pacients varētu tikt uzņemts stacionārā, ir jāveic Covid-19 tests, tā ir obligāta prasība. Tādēļ pacientiem jārēķinās ar papildus laiku, kuru aizņem testa veikšana un rezultātu saņemšana. Tostarp vadlīniju ietvaros stacionārā ir samazinājies gultu skaits saistībā ar 2 metru distances ievērošanu starp pacientiem. Mēs cenšamies atrast veidus, kā pašreizējo gultu skaitu palielināt līdz iepriekšējam gultu skaitam vai tuvu tam. Neskatoties uz to, pie mums joprojām notiek visi ārstēšanās kursi un joprojām tiek uzņemti pacienti kā iepriekš.