Arvien biežāk tiek runāts par hroniskā noguruma sindromu un tā iespējamajiem iemesliem. Par to, kas ir hronisks nogurums un kas – hroniskā noguruma sindroms, kādi ir tā iemesli, diagnostikas un profilakses iespējas, stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Dzirdot, ka mūsdienās bērniem arvien biežāk tiek kostatēti autiskā spektra traucējumi, vecāki uztraucas, vai tikai viņu atvasei arī tādu nav. Vieni vecāki saskata problēmas tur, kur to nemaz nav, citi nevēlas redzēt, ka tādas patiešām ir. Par autiskā spektra traucējumiem, kā tie izpaužas un kā bērniem iespējams palīdzēt, stāsta mākslas terapeite.

Meteoroloģiskā vasara šogad iestājās agrāk nekā citus gadus, tādēļ esam jau izjutuši pavasara slodzi, jo lielie darbi un atpūta dabā rit pilnā sparā kopš aprīļa. Nav brīnums, ka tik daudzus ir satraukušas muguras sāpes. Par iespējām to ārstēšanai un arī profilaksei stāsta neiroloģe un farmaceite.

Visā pasaulē 15. martā atzīmē Miega dienu. Ar kādām problēmām visbiežāk ģimenes saskaras saistībā ar bērna miegu, un kā šīs situācijas risināmas, skaidro miega speciāliste–pediatre.

Kā novērst atmiņas pasliktināšanos? Šis jautājums nodarbinājis daudzus pētniekus. Mūsdienās atbildes gūšana ir kļuvusi sevišķi aktuāla. Dzīves ilgums ir pieaudzis, taču tāpat pieaudzis arī to slimību skaits, kas negatīvi ietekmē izziņas jeb kognitīvās spējas.

Kvalitatīvs miegs ir nepieciešams, lai organisms atpūstos, atjaunotos un uzkrātu enerģijas rezerves pilnvērtīgai funkcionēšanai. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi atklāt miega traucējumu cēloņus – diagnosticēt slimību un noteikt piemērotu terapiju. “No 2024. gada ir iespēja veikt valsts apmaksātus elpošanas izmeklējumus miegā – poligrāfiju, polisomnogrāfiju, multiplo miega latentuma testu, kā arī ogļskābās gāzes mērījumu asinīs jeb transkutāno kapnogrāfiju,” skaidro neirologs.

Galvas smadzenes ir veidotas no miljoniem nervu šūnu, kas ir savstarpēji saistītas. Smadzenēs nepārtraukti elektrisku impulsu veidā norisinās saziņa starp šīm šūnām, tādējādi nodrošinot cilvēkiem nepieciešamās pamatfunkcijas, tomēr dažreiz šis process var būt traucēts un tad cilvēkam attīstās krampji...

Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.

Pusei bērnu pirmsskolas vecumā un 80% pusaudžu vecumā jeb līdz 15 gadiem ir bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Turklāt daļai bērnu galvassāpes atkārtojas vismaz reizi nedēļā. Daudzos gadījumos var palīdzēt dzīvesveida korekcijas, taču citkārt galvassāpes var liecināt par nopietnām saslimšanām. 

Insults jeb pēkšņi smadzeņu asinsrites traucējumi ir otrs izplatītākais nāves cēlonis pasaulē un trešais galvenais invaliditātes iemesls. Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk 6500 cilvēku ar šo diagnozi. Lai mazinātu insulta sekas, cilvēkam svarīgi maksimāli ātri saņemt specifisku ārstēšanu, kā arī kopš šī gada 1. aprīļa ir iespēja saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu.