Visā pasaulē 15. martā atzīmē Miega dienu. Ar kādām problēmām visbiežāk ģimenes saskaras saistībā ar bērna miegu, un kā šīs situācijas risināmas, skaidro miega speciāliste–pediatre.

Kā novērst atmiņas pasliktināšanos? Šis jautājums nodarbinājis daudzus pētniekus. Mūsdienās atbildes gūšana ir kļuvusi sevišķi aktuāla. Dzīves ilgums ir pieaudzis, taču tāpat pieaudzis arī to slimību skaits, kas negatīvi ietekmē izziņas jeb kognitīvās spējas.

Kvalitatīvs miegs ir nepieciešams, lai organisms atpūstos, atjaunotos un uzkrātu enerģijas rezerves pilnvērtīgai funkcionēšanai. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi atklāt miega traucējumu cēloņus – diagnosticēt slimību un noteikt piemērotu terapiju. “No 2024. gada ir iespēja veikt valsts apmaksātus elpošanas izmeklējumus miegā – poligrāfiju, polisomnogrāfiju, multiplo miega latentuma testu, kā arī ogļskābās gāzes mērījumu asinīs jeb transkutāno kapnogrāfiju,” skaidro neirologs.

Galvas smadzenes ir veidotas no miljoniem nervu šūnu, kas ir savstarpēji saistītas. Smadzenēs nepārtraukti elektrisku impulsu veidā norisinās saziņa starp šīm šūnām, tādējādi nodrošinot cilvēkiem nepieciešamās pamatfunkcijas, tomēr dažreiz šis process var būt traucēts un tad cilvēkam attīstās krampji...

Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.

Pusei bērnu pirmsskolas vecumā un 80% pusaudžu vecumā jeb līdz 15 gadiem ir bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Turklāt daļai bērnu galvassāpes atkārtojas vismaz reizi nedēļā. Daudzos gadījumos var palīdzēt dzīvesveida korekcijas, taču citkārt galvassāpes var liecināt par nopietnām saslimšanām. 

Insults jeb pēkšņi smadzeņu asinsrites traucējumi ir otrs izplatītākais nāves cēlonis pasaulē un trešais galvenais invaliditātes iemesls. Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk 6500 cilvēku ar šo diagnozi. Lai mazinātu insulta sekas, cilvēkam svarīgi maksimāli ātri saņemt specifisku ārstēšanu, kā arī kopš šī gada 1. aprīļa ir iespēja saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu.

Arvien biežāk medicīnā – gan diagnostikā, gan ārstniecībā – pielieto starpdisciplināru pieeju un komandas darbu. Jaunākie krustpunkti savieno neiroloģiju un oftalmoloģiju. Ko, raugoties acīs, var uzzināt par mūsu smadzenēm un kāpēc rūpes par vienu palīdz saglabāt arī otra veselību?

Rudens ir nozīmīgu pārmaiņu laiks dabā un izaicinājumi mūsu organismam. Līdzās saaukstēšanās slimībām, rudens depresijai un hronisku slimību saasinājumiem par sevi liecina arī bezmiegs. Kāpēc miega traucējumi parādās tieši šajā periodā – arī cilvēkiem, kuriem citā laikā šādu problēmu nav? Kā tikt galā ar bezmiegu?

Šķiet, ka rudenī runāt par nosalušām kājām nav nekādas jēgas – skaidrs, ka aukstā laikā kājas var salt! Tas tiesa, kāju pēdu salšanu var izraisīt zema temperatūra, taču ne tikai. Arī, piemēram, ilgstoša stresa vai vairogdziedzera slimības viena no izpausmēm var būt salstošas kāju pēdas.