Pusei bērnu pirmsskolas vecumā un 80% pusaudžu vecumā jeb līdz 15 gadiem ir bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Turklāt daļai bērnu galvassāpes atkārtojas vismaz reizi nedēļā. Daudzos gadījumos var palīdzēt dzīvesveida korekcijas, taču citkārt galvassāpes var liecināt par nopietnām saslimšanām. 

Insults jeb pēkšņi smadzeņu asinsrites traucējumi ir otrs izplatītākais nāves cēlonis pasaulē un trešais galvenais invaliditātes iemesls. Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk 6500 cilvēku ar šo diagnozi. Lai mazinātu insulta sekas, cilvēkam svarīgi maksimāli ātri saņemt specifisku ārstēšanu, kā arī kopš šī gada 1. aprīļa ir iespēja saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu.

Arvien biežāk medicīnā – gan diagnostikā, gan ārstniecībā – pielieto starpdisciplināru pieeju un komandas darbu. Jaunākie krustpunkti savieno neiroloģiju un oftalmoloģiju. Ko, raugoties acīs, var uzzināt par mūsu smadzenēm un kāpēc rūpes par vienu palīdz saglabāt arī otra veselību?

Rudens ir nozīmīgu pārmaiņu laiks dabā un izaicinājumi mūsu organismam. Līdzās saaukstēšanās slimībām, rudens depresijai un hronisku slimību saasinājumiem par sevi liecina arī bezmiegs. Kāpēc miega traucējumi parādās tieši šajā periodā – arī cilvēkiem, kuriem citā laikā šādu problēmu nav? Kā tikt galā ar bezmiegu?

Šķiet, ka rudenī runāt par nosalušām kājām nav nekādas jēgas – skaidrs, ka aukstā laikā kājas var salt! Tas tiesa, kāju pēdu salšanu var izraisīt zema temperatūra, taču ne tikai. Arī, piemēram, ilgstoša stresa vai vairogdziedzera slimības viena no izpausmēm var būt salstošas kāju pēdas. 

Vairāk nekā puse (63%) Latvijas iedzīvotāju diennaktī guļ sešas līdz septiņas stundas, bet bez pamatota iemesla bieži nogurumu izjūt daudzi, liecina "Samsung Electronics Baltics" veiktā aptauja*. Nekvalitatīvs miegs, pulksteņu rādītāju griešana un no tā izrietošie miega – nomoda režīma traucējumi tiek asociēti ar dažādām saslimšanām.

Kad ģimenē ienāk jaundzimušais, tās ir pārmaiņas ikvienam, it sevišķi jaunajām māmiņām, kuru ēšana, aktivitātes un arī miega režīms jāpielāgo mazulim. Miega laikā organisms funkcionē citādi nekā tad, kad esam nomodā. 

Mūsu sabiedrībā diagnoze demence jebkādā tās izpausmē joprojām ir stigmatizēta. Tā neveicina savlaicīgu došanos pie ārsta, diagnozes uzstādīšanu, terapiju, kā arī līdzcilvēku attieksmi un izpratni, kas palīdzētu slimības skartajam cilvēkam būt pieņemtam, saprastam un būt starp savējiem.

Sāpes jūtami apgrūtina kustību iespējas, tāpēc gribas tām rast ātru un efektīvu risinājumu. Gan rudens darbi dārzā, gan pārslodze treniņā vai ilgstoša atrašanās neērtā pozā nereti beidzas ar sāpošu muguru un locītavām.

Sāpes ir signāls, kas visos laikos ir palīdzējis cilvēkiem izdzīvot – pateicoties tām, mēs spējam laikus reaģēt uz jebkādu traumu vai patoloģiju. Tiesa, dažādas sāpes prasa atšķirīgus veidus, kā ar tām tikt galā.  Ko sāpes mums pasaka un kā pareizi rīkoties?