No kā īstenībā reibst galva
Cilvēki ar regulāru galvas reibšanu bieži vien noraksta savu kaiti uz slimajiem asinsvadiem. Patiesībā viss ir nedaudz sarežģītāk. Šīs slimības iemeslu ir daudz vairāk, un tos meklēt un saprast ir nedaudz grūtāk, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena. Uzreiz ir grūti orientēties, pie kura ārsta vērsties un kā vislabāk rīkoties, lai atbrīvotos no šīs kaites, kas bojā dzīvi.
Pacienti ar šādu problēmu dodas pie LOR vai neirologa ne visai bieži – tikai 10–20% no sūdzību gadījumiem. Taču starp viņiem ir gan gados jauni, gan veci cilvēki. Lai gan pēdējo ir daudz lielākā skaitā – gandrīz katrs otrais cilvēks vecumā sūdzas par galvas reibšanu.
Daži eksperti identificē līdz pat 33 slimībām vai traucējumiem, kuriem raksturīgs galvas reibšanas simptoms. Tie ietver audzējus, galvas traumas un dažādas neiroinfekcijas. Nevajadzētu aizmirst arī iepriekšminētās problēmas ar spiedienu asinsvados, tās patiešām izraisa galvas reiboni.
Atkarībā no pamatcēloņa ārsts varēs noteikt specifisku un efektīvu ārstēšanu. Tieši tāpēc ir svarīgi noteikt patieso simptomu cēloni. Piemēram, slimie asinsvadi ne vienmēr ir sastopami cilvēkiem ar galvas reiboni. Bieži ir gadījumi, kad arteriālā asinsspiediena normalizēšanai tiek veikts liels skaits procedūru, bet cilvēkam joprojām bieži reibst galva.
Galvas reibšana – bīstama pazīme!
Kāpēc ir tik svarīgi sekot līdzi šim simptomam? Statistika liecina, ka katrs piektais cilvēks, kurš hospitalizēts ar galvas reiboni, ir piedzīvojis insultu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi iziet pārbaudi, pirms iestājas neatgriezeniskas sekas.
Diemžēl ļoti daudzas diagnozes tiek noteiktas kļūdaini un nepamatoti. Piemēram, pacientam tiek skaidrots, ka vainīga ir osteohondroze. Tā kā ir notikusi mugurkaula kakla daļas nervu saspiešana, rezultāts nav pārsteidzošs – galvas reibonis. Šāda diagnoze ir pareiza noteiktos gadījumos.
Taču pastāv arī virkne slimību, kurām ārsti nepievērš nekādu uzmanību, kad pacienti sūdzas par galvas reibšanu. Spilgts piemērs ir perifērās vestibulārās sistēmas saslimšana. Ar šādiem gadījumiem nodarbojas otolaringologs jeb LORS, pie kā cilvēki ar šādām sūdzībām nāk pārsteidzoši reti.
Kad ir pretrunā ar līdzsvaru
Kā var noteikt vestibulārā aparāta darbības traucējumus? Ja jums ātri paliek slikti transportlīdzeklī, tad var būt aizdomas par šādu iespēju. Un, ja jūs par to savlaicīgi informēsiet savu ārstējošo ārstu, viņš daudz ātrāk un vieglāk spēs uzstādīt pareizo diagnozi.
Interesants fakts: ja galvas reibšanas iemesls patiešām ir iepriekšminētā slimība, tad pacients var sev palīdzēt pats ar pareiziem vingrojumiem, un nav nepieciešama nekāda iejaukšanās ar medikamentiem. Nav nepieciešams izvērtēt dažādas zāles un noteikt ārstēšanu.
Jebkurā gadījumā – būs nepieciešama konsultēšanās ar ārstu un uzraudzība. Individuālos vingrinājumus, kā arī to izpildes tehniku palīdzēs piemeklēt tikai kvalificēts speciālists. Regulāras nodarbības sniedz gandrīz simtprocentīgu rezultātu, taču negaidiet pārmaiņas pārāk ātri. Ķermenis pakāpeniski pielāgojas slodzei, un galvas reibonis mitējas pasliktināt dzīves kvalitāti.
Ieguldot pietiekamu laiku un pacietību, 90% pacientu iegūst pozitīvu rezultātu un nostiprina savu veselību. Galvenais ir savlaicīgi vērsties pie LORa, kurš varēs noskaidrot precīzu galvas reibšanas cēloni.
Vestibulārā reiboņa pazīmes:
- ķermeņa stāvokļa nestabilitāte, cilvēku "krata";
- dezorientācija telpā;
- šķietamas kustības sajūta;
- no rīta, izkāpjot no gultas, rodas smagi reiboņi;
- papildus attīstās trauksme, nedrošība, apjukums un depresija.
Surdovest klīnikā profesionāli ārsti galvenokārt koncentrējas uz tāda veida ārstēšanu, ko var veikt bez nevajadzīgas iejaukšanās. Tikai gadījumos, ja tas ir absolūti nepieciešams, viņi ieteiks medikamentus vai operāciju.
Jūs varat pierakstīties uz vizīti Rīgā un Jelgavā. LORa pieņemšana ir iespējama arī bez iepriekšēja pieraksta.
