Brīžos, kad cilvēks ir saslimis vai nokļuvis kādā sarežģītā situācijā, tuvinieki mēdz viņu mierināt, sakot, ka viss būs labi. Taču diemžēl ir gadījumi, kad mēs nevaram otram apsolīt skaistu nākotni, jo zinām, ka ir problēmas, kuras nav atrisināmas.

 Mūsdienās stress var šķist kā ikdienišķa rutīnas sastāvdaļa, jo tā ir mūsu organisma atbildes reakcija uz gandrīz jebkuru pozitīvu vai negatīvu situāciju. Tomēr ilgstošs, nogurdinošs stress ir uzskatāms par lielāko kaitnieku cilvēka veselībai.

Organizācija "Mammamuntetiem.lv" iestājas par stiprām ģimenēm un atbalsta aktīvu dzīvesveidu jebkurā vecumā, tāpēc šogad, sadarbībā ar higiēnas preču zīmolu "Tena" tika organizēts izklaidējoši izglītojošs pasākums senioriem "Zelta ritmi", kura laikā apmeklētājiem bija iespēja gūt ierosmes pilnvērtīgai un skaistai dzīvei arī sirmā vecumā. 

Mūsdienās bez datora un interneta neiztikt. Tos izmantojam, mācoties valodas, plānojot ceļojumus, dibinot biznesa kontaktus utt. Problēma rodas tad, kad tiek pārkāpta trauslā robeža, kur beidzas datora lietošana un sākas atkarība no datora.

Mūsdienās studenti sastopas ar daudziem iespējamiem stresoriem – augstas prasības no augstskolas, liels mācību materiāla apjoms, dažāda veida pārbaudījumi, attiecību problēmas ar vienaudžiem, ģimeni vai pasniedzējiem, nepieciešamība apvienot izglītības iegūšanu un papildus darbu. Īpaši grūts posms studenta dzīvē ir eksāmenu un pārbaudījumu laiks.

Ikviens ikdienā nepārtraukti uzticas un paļaujas uz citiem cilvēkiem. Ejot pa ielu, mēs paļaujamies, ka visi ievēros satiksmes noteikumus, ēdnīcā uzticamies pavāriem, sadzīvē uzticamies draugiem, kolēģiem un pat svešiem cilvēkiem, piemēram, frizierim. Uzticēšanos mūsdienās pieminam bieži.

Rīga, 29.maijs, LETA. Šodien plkst.15 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Senāta zālē paredzēta diskusiju pēcpusdiena "No maģistra par doktorantu. Atklāta saruna par karjeru pētniecībā", kur pie viena galda pulcēsies sociālo zinātņu doktoranti un esošie, kā arī topošie maģistri, aģentūru LETA informēja augstskolā.

Rīga, 28.maijs, LETA. Rīt, 29.maijā, plkst.15 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Senāta zālē paredzēta diskusiju pēcpusdiena "No maģistra par doktorantu. Atklāta saruna par karjeru pētniecībā", kur pie viena galda pulcēsies sociālo zinātņu doktoranti un esošie, kā arī topošie maģistri, aģentūru LETA informēja augstskolā.

Iepriekšējos gados veiktie pētījumi parāda, ka Eiropā aptuveni katra trešā sieviete ir cietusi no fiziskās vai emocionālās vardarbības ģimenē un katra divdesmitā tika izvarota. Tas nozīmē, ka liecinieki vardarbības situācijām ir bijuši šo sieviešu bērni.

Nav ģimenes, kurā bērni laiku pa laikam nelūgtu iegādāties mājdzīvnieku. Taču kāda atbildība jāuzņemas, lai vēlmi īstenotu? Par plusiem un mīnusiem no emocionālā skatu punkta, uzņemot mājas mīluli, stāsta eksperte.

Bērna vārda izvēle ir ļoti nozīmīgs lēmums. Ir svarīgi atcerēties, ka cilvēkam ar to jāsadzīvo visu mūžu, tāpēc īpaši nozīmīgi, lai vārds būtu skanīgs. Psiholoģe iesaka, kas jaunajiem vecākiem jāņem vērā, izvēloties bērnam vārdu.

Vai tev ir gadījies tā, ka tu pilnībā nododies attiecībām ar savu mīļoto un aizmirsti par saviem iecienītajiem vaļaspriekiem un interesēm? Vai varbūt esi jau aizmirsusi, kad pēdējoreiz satiki savas draudzenes? Lielākā vai mazākā mērā mēs visi esam pakļauti vēlmei "iegrimt" romantiskās attiecībās un aizmirst par visu uz pasaules.

Ir bērni, kas ātri vien atrod savu īsto ārpusskolas nodarbošanos, bet ir arī tādi, kas pulciņus maina citu pēc cita un nekur īsti nevēlas uzkavēties. Kā šādā situācijā rīkoties vecākiem, skaidro psiholoģe un bērnu lietu eksperts.

Vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju savu miega kvalitāti vērtē skalā no vidējas līdz sliktai, secināts aptaujā*, turklāt visizplatītākā sūdzība ir no rīta sajustais nogurums. To, kā uzlabot miega kvalitāti un pamošanos padarīt patīkamāku ar ierasti pie gultas novietoto mobilo ierīču palīdzību, padomus sniedz eksperts.

Statistika rāda, ka no vardarbības ģimenē biežāk cieš sievietes, bet neatkarīgi no upura dzimuma, līdzcilvēkiem atbalstīt kādu, kurš cieš no vardarbības, var būt patiesi sarežģīti, taču reizēm tas var būt izšķiroši, lai cietušais netiktu ievainots vai pat nogalināts.

Rīga, 6.apr., LETA. Šodien no plkst.11 līdz 15 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Liepājas filiālē notiks Atvērto durvju dienu, kurā interesenti aicināti izzināt veselības aprūpes studiju programmas, iepazīt studiju vidi un mācību tehnoloģijas, kā arī iegūt informāciju par uzņemšanas prasībām.

Emocionālās izdegšanas sindroms ārstu praksē un arī mūsu ikdienas leksikā izskan gana bieži. Lai arī daudzi šo stāvokli cieši sasaista ar darbu paaugstināta stresa apstākļos, farmaceite stāsta, ka šis nebūt nav visbiežākais cēlonis, kas nodara pāri mūsu emocionālajai, garīgajai un arī fiziskajai veselībai.

Bērna patstāvības veicināšana ir sabiedrībā aktuāls temats, kas nereti vecākus sadala divās frontēs - tie, kuri atbalsta bērnu spēju pašiem pieņemt lēmumus un tie, kas bērnu no visa vēlas pasargāt. Vecāki kopā ar bērniem mācās un izdzīvo ikdienas situācijas, mēģinot iemācīt bērnam justies droši un patstāvīgi.

Bērnu melošana ir viens no jautājumiem, kas ļoti satrauc vecākus. Nereti rodas sajūta, ka ar šo problēmu ir grūti vai pat neiespējami cīnīties. Kas jāzina par bērnu melošanu un kā veicināt patiesības teikšanu, skaidro psiholoģe.

Lai cik veca būtu patiesība, ka ikvienam bērnam ir nepieciešama laimīga un atpūtusies mamma, joprojām sievietes, auklējot mazuļus, piemirst parūpēties par sevi un savām vajadzībām. Mūžīgā atruna - kad bērns izaugs, tad gan es... Bet tā nevar. Jaunajai māmiņai ir nepieciešams laiks sev, lai gūtu spēku, prieku un pats svarīgākais - atpūstos.

Bērnu un pusaudžu depresija – tas nav tikai slikts noskaņojums, bet gan nopietni emocionāli traucējumi, kas var atstāt iespaidu uz daudziem bērna vai pusaudža dzīves aspektiem – attīstību, veselību, dzīves kvalitāti. Bērnu un pieaugušo depresija būtiski atšķiras savā izpausmē, tāpēc ļoti bieži šo slimību ir grūti laicīgi diagnosticēt.

Brīdī, kad vīrieša un sievietes attiecības ir samezglojušās tik ļoti, ka pašiem ir grūti tās nogludināt, psihoterapija var būt viens no labākajiem veidiem, kā pamatīgi sakārtot sevi un sadzirdēt otru. Vairāk stāsta psihoterapeite Inese Putniece.

Brāļu un māsu plēšanās savā starpā, lai arī cik ļoti viens otru mīlētu, nav nekas neierasts, it īpaši tad, ja nākas dalīt vienu istabu un kopīgas mantas.

Vai ir iespējams, ka bērns iemācās pats uzturēt kārtību savā istabā, un kā pareizi definēt vārdus "sakārtota istaba"?

Mūsdienās ēšanas traucējumi – anoreksija un bulīmija – diemžēl ir visai bieža parādība.