Psiholoģe: trauksme ir izplatīta, taču risināma problēma

Globālie notikumi, dzīves dārdzība un straujais ritms spēcīgi ietekmē mūsu mentālo veselību. Saskaņā ar Eurobarometer datiem vidēji 46% aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedzīvojuši emocionālu vai psihosociālu problēmu, piemēram, jutušies depresīvi vai trauksmaini, savukārt Latvijā tie bijuši 61% aptaujāto. Trauksme lielā mērā ir samaksa par evolūciju – par mūsu spēju domāt un reflektēt, taču problēmas sākas, ja ļaujam tai pārņemt ikdienu. Par to, kas ir trauksme un kā ar to tikt galā, stāsta kognitīvi biheiviorālā (KBT) terapeite, klīnikas “Grandver” speciāliste, Dr. psych. Ilona Krone. 

Trauksmaino domu varā 

“Trauksme ir ļoti plašs jēdziens, kas sevī var slēpt dažādus izaicinājumus un problēmas, ar ko cilvēks saskaras ikdienā. No kognitīvi biheiviorālās terapijas viedokļa mēs varam runāt gan par panikas lēkmēm, gan sociālo trauksmi, kas liedz iziet sabiedrībā konkrētās vietās vai situācijās, gan veselības trauksmi, gan ģeneralizētu trauksmi u.c.,” stāsta terapeite. Trauksme parasti izpaužas kā pārspīlētas bažas un uztraukums ar negatīvu nokrāsu par nākotni – tā ir kā nepārtraukta briesmu gaidīšana, iespējams, vārdos pat nenoformulējama neticība saviem spēkiem tikt galā ar konkrētu situāciju.  

Atšķirībā no bailēm, kas ir reakcija uz tūlītēju, konkrētu apdraudējumu, trauksme vienmēr ir saistīta ar potenciāliem nākotnes draudiem. “Trauksmainas domas ievelk kā atvarā, cilvēkam ir grūti tās apturēt. Prāts nepārtraukti ir aizņemts, un šīs uzmācīgās domas seko visur. Turklāt trauksmei raksturīgas izpausmes ne tikai domās un uzvedībā, bet arī ķermenī – tīri fizioloģiskas. Ja es dzīvoju ar pārliecību, ka tūlīt saskaršos ar bīstamu situāciju – īstu vai izdomātu –, ķermenī var just spriedzi, ir grūti atpūsties un nomierināties. Nereti tās var būt pat sāpes,” norāda speciāliste.  

Trauksme var ietekmēt spēju noturēt uzmanību, miegu, pat apetīti. Uzvedībā trauksme nereti izpaužas kā vēlme izvairīties no dažādām situācijām, bet tā var būt arī vajadzība vairākkārt pārbaudīt informāciju, plānus vai savu gatavību. Kā atzīst Ilona Krone: “Tieši uzvedība – izvairīšanās vai tieši otrādi pārspīlēta darbošanās un kontrole – visbiežāk arī uztur trauksmi, jo mēs pakāpeniski esam iemācījuši savai iekšējai sistēmai, ka šis notikums, vieta vai potenciālā situācija ir bīstama, jo mēs par to nepārtraukti uztraucamies. Līdz ar to veidojas tāds apburtais loks.” 

Autors: Pexels.com

Trauksme – biežāk problēma atbildīgiem perfekcionistiem 

Trauksmes izplatību apstiprina dažādi pētījumi. Piemēram, Dr. Vineta Viktorija Vinogradova sava promocijas darba ietvaros atklāj, ka trauksmes jeb neirotiskie un garastāvokļa traucējumi ir divas visizplatītākās psihisko traucējumu grupas pasaulē, un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomi (nemiers, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības u.c.) skar 3,9% Latvijas iedzīvotāju, vairāk sievietes (4,9%) nekā vīriešus (2,7%).

“Manā pieredzē ar trauksmi var saskarties jebkurš, tomēr noteiktu lomu tās intensitātē var spēlēt kādas personības iezīmes, nervu sistēmas un temperamenta faktori, bet tikpat labi tā var būt arī vide un pieredze. Ir pētījumi, kas liecina, ka trauksmi biežāk var izjust sievietes – tas var būt saistīts zināmā mērā ar bioloģiskajiem faktoriem, hormonu ietekmi; kā arī  pētījumi  saredz trauksmes saistību arī ar vecumu, piemēram, trauksme bērniem un pusaudžiem var būt saistīta ar attīstības posmiem. Cilvēki, kuri izjūt augstu atbildību un vēlmi visu izdarīt nevainojami, var biežāk saskarties ar trauksmi, jo ir ļoti grūti atbilst saviem iekšējiem standartiem. Tikko esmu sasniedzis vienu virsotni, jāvirzās uz nākamo – mērķi tāpat kā horizonts ir nesasniedzami,” stāsta speciāliste. 

Atbalsta meklēšana  

Trauksme ir izplatīta, taču risināma problēma, tāpēc svarīgākais jautājums ir, kā mēs ar to tiekam galā. “Ja es palieku viens ar savu trauksmi un man nav – vai es nemeklēju – atbalsta, tā var kļūt par traucēkli normālai funkcionēšanai. Jaunākās vēsmas psiholoģijā izceļ KBT sekmes trauksmes mazināšanā,” uzsver speciāliste.