Pārraut vardarbības apli: eksperti uzsver atbildību, vardarbības atpazīšanu un atbalstu kā ceļu uz pārmaiņām 

Aizvadīts jaunās vardarbības prevences tālruņa līnijas “Nedari pāri, izvēlies piezvanīt!” (22045225) atklāšanas pasākums, ko iesāka teātra trupas "Kvadrifrons" aktieru Antas Aizupes un Reiņa Botera lasījumi par vardarbību, pēc kuriem sekoja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieces Diānas Jakaites uzruna, kurā tika uzsvērts, ka tālrunis kā profesionāls preventīvais atbalsts ir atzīta un iedarbīga vardarbības novēršanas sistēmas daļa vairākās valstīs. Uzruna ievadīja vērtīgu ekspertu diskusiju “Kā pārraut vardarbības apli? Nedari pāri, izvēlies piezvanīt!” par vardarbības cēloņiem, veidiem, kā atpazīt sevī vardarbīgu rīcību, un to, kā rīkoties, lai mazinātu vardarbību sabiedrībā. 

Pēc Valsts policijas datiem, 2024. gadā reģistrēti 10 184 ģimenes konflikti, kas ir par 1950 gadījumiem jeb piekto daļu vairāk nekā gadu iepriekš. 1462 gadījumos pieņemti lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un 3583 notikumos sagatavoti ziņojumi sociālajiem dienestiem. Kā rāda dati, vardarbība Latvijas sabiedrībā ir izplatīta un kompleksa problēma. Tādēļ šogad ieviests jauns preventīvs tālrunis (22045225) cilvēkiem, kuri jūt, ka neizdodas vadīt emocijas un saskata izaicinājumus savā uzvedībā, bet ir gatavi savu uzvedību mainīt. 

Kādi ir vardarbības cēloņi? 

Vardarbības cēloņi ir daudzpusīgi, un eksperti uzsver, ka būtiska loma ir sabiedrības izpratnei par to, kas tiek uzskatīts par vardarbību. Daudziem šāda uzvedība šķiet ierasta, jo tā ir iegūta no bērnības pieredzes un attiecību modeļiem, kas tiek uzskatīti par pieņemamiem. Otrs svarīgais faktors ir emociju kontroles trūkums, īpaši saspringtās situācijās, kad cilvēks nespēj savaldīt savas jūtas, kā arī nespēja novērtēt savas emocijas objektīvi un reflektēt par notikušo. Trūkstot zināšanām par to, kā uzlabot uzvedību un attiecības, vardarbīga uzvedība turpinās.  

Kā norāda Evija Burkovska, Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta Probācijas programmu nodaļas vecākā eksperte: "Par varmāku cilvēks nekļūst vienā dienā. Tā ir uzkrātā pieredze, ģenētiskie priekšnosacījumi un empātijas trūkums, kas veido cilvēka spēju atpazīt citu vajadzības un emocijas. Ja bērns ir audzis vidē, kur emocionālā inteliģence nav bijusi attīstīta, tad tas diemžēl bieži vien atspoguļojas viņa pieaugušā dzīvē, izraisot sāpes un ciešanas apkārtējiem.” 

Kā palīdzēt laikus atpazīt sevī vardarbīgu uzvedību?  

Bieži vien vardarbību atpazīt traucē sabiedrībā iemācītās normas. Kā norāda Santa Laimiņa-Rubene, biedrības “Skalbes” valdes locekle: “Vardarbība ir savu mērķu panākoša – tā ir iedarbīga. Mēs sakliedzam uz bērnu un viņš pārstāj, mēs pagrūžam cilvēku un viņš paiet malā. Un cilvēks iemācās, ka ar šādu darbību īstermiņā var ātri iegūt sev vēlamu rezultātu. Taču ir liels jautājums – vai mēs runājam par īstermiņu vai ilgtermiņa sekām. Kā mēs kā sabiedrība un kā katrs varam mainīties, ja mēs tikai koncentrējamies uz īstermiņa sekām?”  

Eksperti izceļ to, ka vardarbības atpazīšana sevī sākas ar vēlmi mainīties un izprast savas emocijas. Tas ir apzināts darbs, bieži vien speciālistu klātbūtnē, kur cilvēks mācās atpazīt savas domas un jūtas, kas var izraisīt agresīvu uzvedību. Evija Burkovska skaidro, ka šis process ietver arī “domāšanas kļūdu” apzināšanos – iepriekš iemācītas pārliecības, kas attaisno kaitējošu rīcību. Tikai apzinoties šos mehānismus, cilvēks var soli pa solim veidot veselīgākas attiecības ar citiem un sevi. 

Ko darīt, lai sabiedrībā mazinātu vardarbību? 

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, cik svarīgi ir nepalikt vienaldzīgiem. Mēs katrs varam kļūt par daļu no risinājuma, ja iemācāmies ieklausīties un pamanīt gan vardarbībā cietušos, gan tos, kuri paši netiek galā ar savu uzvedību. Kā norāda Evija Burkovska, attieksme “tā nav mana darīšana, tā nav mana māja” nereti kļūst par šķērsli pārmaiņām. Vardarbība bieži sakņojas paaudžu pieredzē, tāpēc nepieciešama  gatavība nevis nosodīt, bet uzrunāt, atbalstīt un iedrošināt meklēt palīdzību.  

“Palīdzības normalizēšana var būt viena no atslēgām veselīgai sabiedrībai. Ja man kaut kas sāp, tad es eju pie ārsta. Un ar šo ir tāpat — ja es saprotu, ka kaut ko varu darīt labāk, savādāk, izmainīt sevī, tad es meklēju speciālistu un domāju, ko ar to iesākt. Palīdzības normalizēšana ir nākamais solis,” diskusijā uzsver Santa Laimiņa-Rubene.  

Sandra Freimane, “Mācību centrs MKB” vadītāja, piebilst: “Reti kurš zina visus pakalpojumus vai vietas, kur vērsties pēc palīdzības. Taču šis tālrunis ir milzīgs instruments, jo tas ir tikai viens zvans. Cilvēks var savā visdrošākajā vidē uzspiest numuru un izstāstīt savu situāciju, kur pretī ir zinoši speciālisti, kas parādīs ceļu, kur iet, kur vērsties pēc palīdzības, kādi ir pieejamie resursi. Tas var būt kā pirmais drošais solis ceļā uz pārmaiņām.”  

Savukārt Jānis Grants diskusijā runāja par vīriešu veselības jautājumiem Latvijā un izgaismoja būtisku sabiedrības izaicinājumu – nepieciešamību mazināt stigmu, kas saistīta ar palīdzības meklēšanu, īpaši vīriešu vidū: “Mums kā sabiedrībai ir jāpalīdz vīriešiem apjēgt, ka meklēt palīdzību nav vājuma pazīme. Tas ir tāpat kā apmeklēt sporta zāli vai ēst veselīgi – tā ir normāla daļa no veselīga vīrieša dzīves. No bailēm, no negribēšanas vai no stereotipiem viņi vienkārši nemeklē palīdzību.” 

Jaunais vardarbības prevences tālrunis (22045225) var būt pirmais solis, lai atpazītu savu uzvedību un novērstu potenciālās sekas, pirms vēl ir notikusi vardarbīga rīcība. Tālrunis nodrošina drošu vietu, kur cilvēki bez nosodījuma var paust savas bažas, atklāt emocijas un domas, lai palīdzētu gan sev, gan apkārtējiem cilvēkiem.  

Ekspertu diskusijā piedalījās Sandra Freimane, “Mācību centrs MKB” vadītāja, speciāliste sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izstrādē un ieviešanā vardarbīgas uzvedības mazināšanā, Santa Laimiņa-Rubene, klīniskās un veselības psiholoģe, biedrības “Skalbes” valdes locekle, Jānis Grants, psiholoģijas doktors, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) pasniedzējs, sporta psihologs un lektors Latvijas Universitātē, un Evija Burkovska, Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta Probācijas programmu nodaļas vecākā eksperte, KBT psihoterapijas speciāliste. 

Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta “Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai” ietvaros veidotā tālruņa līnija “Nedari pāri, izvēlies piezvanīt!” (22045225), kuru nodrošina krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", domāta cilvēkiem, kuri jūt, ka neizdodas vadīt emocijas, saskata izaicinājumus savā uzvedībā un uzskata, ka varētu veikt fizisku, emocionālu vai jebkāda cita veida vardarbību. Tālrunis pieejams darba dienās no plkst. 6.00 līdz 12.00 un no plkst. 18.00 līdz 00.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.  

Projektu Nr. 4.3.6.4/1/24/I/001 “Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai” līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+).