Klīniskā psiholoģe: Kādas emocijas mēs “pērkam” patiesībā, iepērkoties Melnajā piektdienā?
Internetā netrūkst padomu, kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem pirmssvētku laikā. Melnā piektdiena tiek uzskatīta par sākumpunktu, jo tieši šajā dienā daudzi pērk dāvanas gadumijas svētkiem. Taču lielākā daļa ieteikumu ir banāli – “izveidojiet iepirkumu sarakstu”, “nosakiet limitus”… Tas viss nestrādā pārāk labi. Pretējā gadījumā 63% pircēju nenožēlotu izpārdošanu laikā veiktos pirkumus.[1] Ja cilvēks ir iekritis azartā, tad ne saraksti, ne limiti viņu neatturēs, un tiks iegādātas neskaitāmas nevajadzīgas lietas, no kurām tikai daļu varēs atgriezt atpakaļ. “Mūs var apturēt apzinātības treniņš: uzdod sev jautājumu, kuras emocijas tu pērc, iegādājoties šo lietu? Kādas savas vajadzības tu apmierini, veltot pirkšanai vairākas stundas no savas dzīves, un vai tas ir tā vērts?” skaidro klīniskā psiholoģe Jevgēnija Jansone.
Pamēģināsim izprast šo jautājumu padziļināti. Ar vairākām stundām no savas dzīves mēs saprotam laiku, kas tiek veltīts darbam. Ļoti bieži var dzirdēt šādu atziņu: “Kādēļ tad es strādāju, ja nevaru atļauties to, ko vēlos?” Vienlaikus, attaisnojot pirkumus ar šādu argumentāciju, var izrādīties, ka tu strādā tādēļ, lai nopirktu neskaitāmas nevajadzīgas lietas – iepriekšējai līdzīgu kleitu, vēl vienu mājas dekoru, oriģināla toņa lūpu krāsu, kuru lietosi reizi gadā, un vēl kādu nieku, kas jau drīzumā pazudīs starp neskaitāmiem līdzīgiem.
“Lai izvairītos no “iepirkšanās paģirām” vai vilšanās par lieki iztērētu naudu, iepērkoties padomā, cik darba stundu tev bija nepieciešamas, lai nopelnītu šo summu. Vai patiešām tu vēlies savas dzīves laiku tērēt šim, jo tieši LAIKU mēs mainām pret NAUDU, kuru pēc tam tērējam. Iespējams, tu vairāk vēlētos to iztērēt ģimenes ceļojumam, atlikt kredīta dzēšanai vai sakārtot veselību,” iesaka psiholoģe.
Te nu ir vietā atcerēties tā saukto “Latte efektu”: investori saka, ka uzkrājumus var sākt veidot ar pavisam nelielām summām, tā rezultātā gadu gaitā tiks izveidots nopietns uzkrājums. Mums bieži šķiet, ka 15-20 eiro par kādu pirkumu budžetu neietekmēs. “Tādējādi pirmssvētku sezonā tiek pasūtītas neskaitāmas mantas. Ik gadu, sākot no novembra, vērojam sūtījumu skaita būtisku pieaugumu, kad mūsu kurjeri nereti strādā virsstundas brīvdienās un vakaros, lai pēc Melnās piektdienas piegādātu visus pasūtījumus. Tā tas turpinās līdz Ziemassvētkiem,” komentē Sanita Bērziņa, starptautiskā sūtījumu piegādes uzņēmuma "Venipak Latvija" izpilddirektore.
Šķietamais lētums patiesībā ir maldīgs: pat, ja tasīte latte kafijas katru dienu tiek pirkta par 2,90 eiro, mēnesī summa sastāda jau 87 eiro, bet 10 gados - desmit tūkstoši eiro, neskaitot peļņu no ieguldījumiem. Paskatot pirkumu lietderīgumu no šādas perspektīvas, neapdomīgā iepirkšanās Melnajā piektdienā nav tik nevainīga kā varētu šķist. Aptauju rezultāti liecina, ka 75% pircēju nevarēja atdot atpakaļ preci, kuras iegādi nožēloja,[2] proti, nauda tika iztērēta bezjēdzīgi.
Protams, piespiest sevi piebremzēt ar pirkumiem var būt sarežģīti, tādēļ psiholoģe iesaka pamēģināt kādu no šīm metodēm:
- Praktizē apzinātību. Ja tev rodas spontāna vēlme nopirkt kaut ko, apstājies uz minūti un dažas reizes dziļi ieelpo un izelpo. Ja veic pirkumus internetā, aizej un uzvāri tēju vai kafiju. Tas palīdz mazināt stresa līmeni un palielināt apzinātību.
- Lieto “24 stundu likumu”: ja vēlies kaut ko nopirkt izpārdošanā, atliec lēmumu uz 24 stundām. Tas ļaus izvairīties no nepārdomātiem lēmumiem, it īpaši tādēļ, ka lielākajā daļā veikalu izpārdošanas nenotiek tikai vienu dienu, bet gan nedēļu vai visu novembri.
- Dzēs saglabātos maksājumu karšu datus veikalos. Atslēdzot automātisku maksājumu datu aizpildīšanu, tu sarežģīsi pirkšanas procesu un tas ļaus tev aizdomāties.
Iepērkoties izpārdošanu laikā, jūtam, ka mūs it kā dzen uz priekšu, jo atlaides tūlīt, tūlīt beigsies. “Lai steigas dēļ neveiktu neapdomīgus pirkumus, es iesaku neatlikt iepirkšanos uz pēdējo brīdi – īpaši runājot par amatnieku darbiem. Decembrī visiem ražotājiem vienmēr ir ļoti daudz pasūtījumu. Turklāt jāatceras, ka mēs pasūtījumu piegādājam diennakts laikā, taču tikai pēc tā saņemšanas no pārdevēja. Taču tas, cik ātri viņš spēs apstrādāt tavu pasūtījumu, ir atkarīgs no viņa noslodzes. “Iepērkoties 29. novembrī, es necerētu saņemt pasūtījumu līdz 2.-3. decembrim. Tāpat ir maz iespēju paspēt dāvanas sarūpēt līdz Ziemassvētkiem, ja pasūtījumu veic mazāk nekā nedēļu iepriekš,” ar pieredzi dalās sūtījumu piegādes uzņēmuma direktore.
Bieži vien internetveikalos redzam uzrakstu “par šo cenu ir atlikušas tikai divas preces – pasteidzieties”, taču nereti šāds uzraksts liecina par manipulāciju ar patērētāja uztveri par preču pieejamības ierobežojumiem un ne vienmēr atbilst patiesībai. Lai arī kāda nebūtu preces cena, kaut vai tikai daži eiro, vispirms ir jāpārliecinās, ka tā tev patiešām ir nepieciešama.
Šim nolūkam klīniskā psiholoģe iesaka pajautāt sev: “Kādēļ es gribu to nopirkt?” Mēģini saprast, vai tev ir nepieciešama prece vai tā ir reakcija uz emocijām, nogurumu, stresu. Tāpat kā mums ir raksturīgi “apēst” stresu ar našķiem, reizēm mēs cenšamies stresu kompensēt ar pirkumiem. Šis ir īpaši aktuāli tiem, kas jau sadzīvo ar mentāla rakstura problēmām. Aptuveni puse aptauju dalībnieku ir atbildējuši, ka veic iepirkumus, par kuriem vēlāk nožēlo, esot vienatnē (48%) vai tad, kad jūtas nomākti, (52%), gandrīz trešdaļa – iepērkoties naktīs (31%). Visi šie rādītāji ir teju divreiz augstāki nekā cilvēkiem bez psihiskās veselības problēmām (attiecīgi - 24%, 22% un 16%). [3]
“Iespējams, tu šādi vēlies sevi atalgot vai “nolaist tvaiku”? Padomā par to. Atceries, ka mūsu darbību mērķis ir vajadzību apmierināšana vai emociju gūšana. Parasti lietas var tās sniegt ļoti īsu brīdi, tādēļ ir vērts divreiz apdomāt katru pirkumu. To vērts atcerēties ikvienam: bieži vien mēs pērkam nevis pašu lietu, bet asociācijas ar to. Piemēram, esmu stresā, bet kaut kāda lieta dod man mierinājumu, kaut vai uz brīdi. Vai arī, es vēlētos justies kā skaista, bezrūpīga, mīlēta sieviete, tādēļ izvēlos Merilinas Monro stila kleitu. Patiesībā mēs kārojam nevis pašu lietu, bet emocijas, ko ar šo lietu saistām. Mēģini saprast savus patiesos motīvus,” piebilst psiholoģe.
Var palīdzēt šie padomi:
- Iepirkšanās vietā organizē citu “apbalvošanas veidu/laiku”. Atrodi alternatīvu iešanai uz veikalu vai sēdēšanai tiešsaistes vietnēs: filmu, hobiju vai pastaigu. Ja tev nav reāli pamatota iepirkšanās saraksta, iespējams, tu ar iepirkšanos vienkārši “amortizē” tukšumu un nogurumu?
- Izmanto “svaru” metodi. Iedomājies svarus, kuru vienā pusē ir iespējamais pirkums, bet otrā – visi tavi finanšu un emocionālie mērķi. Vai pirkums ir attaisnojams?
Apdomā mērķi, kam patiešām ir vērts krāt naudu, kuru tu patlaban esi gatavs iztērēt nevajadzīgai, kaut arī “nedārgai lietai”. Tās var nebūt investīcijas, ja tev tas nav aktuāli, taču var būt, piemēram, atpūta kopā ar ģimeni. Izvēlies to, kas tev patiešām radīs gandarījumu!
