Ideālajā pasaulē visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus būtu jāuzņem ar pilnvērtīgu uzturu. Bet cik daudzi mūsdienās patiešām dzīvo šādā pasaulē? “Atrodamies platuma grādos, kur saule nespīd 365 dienas gadā, tumšā un vēsā laika periods ir gana garš, bērni periodiski slimo un, izvērtējot ikdienas ēdienkarti, reti kurš no uztura speciālista saņemtu vērtējumu “10 balles”, tāpēc periodiski jādomā, kā savu veselību stiprināt,” saka farmaceite.

Kad matos un uz galvas ādas pamanāmas bālganas plēksnītes, ļoti iespējams, ka tās ir blaugznas – atmirušas ādas daļiņas, kas zvīņu veidā lobās no ādas, radot ne vien estētiski nepatīkamu ainu, bet arī niezi un diskomfortu. 

Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums* liecina, ka Latvijas skolās no bulinga vismaz divas reizes pāris mēnešu laikā ir cietuši vairāk nekā 20% skolēnu. Tātad katrs piektais bērns vairāk nekā vienu reizi pāris mēnešu laikā piedzīvo pret sevi vērstu ņirgāšanos, iebiedēšanu vai pazemošanu. 

Kad runājam par izdegšanu, lielākoties tiek domāts par pieaugušiem cilvēkiem, kuri strādā algotu darbu. Taču ikdienas nodarbju līdzsvara zudums, pārslodze mācībās, brīvā laika deficīts mēdz piemeklēt arī skolas vecuma bērnus, kuri par izdegšanu signalizē pavisam citādāk… 

Vārdu “diēta” ir ierasts asociēt ar uztura ierobežojumiem svara samazināšanai, taču diētai var būt arī daudz plašāka nozīme. Par to, kādos gadījumos bērnam ir nepieciešama diēta, stāsta sertificēta uztura speciāliste.

Pēdās un zonā ap potītēm atrodas aktīvie punkti, kas spēj ietekmēt kopējo veselības stāvokli organismā, tāpēc ir svarīgi ne tikai rūpēties, lai kājas ir siltumā, jo īpaši rudens un ziemas sezonā, bet arī neaizmirst palutināt pēdas.

Latvijā kliņģerītes ir viens no atpazīstamākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem,  jo zināmas no senatnes ar to plašo pielietojumu dažādu veselības sūdzību mazināšanai. Par to, kādas ārstnieciskās īpašības piemīt kliņģerītēm un kā tās izmantot, stāsta klīniskā farmaceite.

Speciālisti uzsver izglītošanas, komunikācijas un drošības aspektus, kas sasitīti ar viedierīču lietošanu skolas vecuma bērniem, kā arī pieejamību un izmantošanu aizvien agrīnākā vecumā.

Nav pārsteigums, ka pēc skolas liecību saņemšanas arī vecāki labprāt “pārslēdzas” no ierastā režīma, ļaujot mazliet vairāk vaļas gan sev, gan bērniem. Jo, kas gan ir vasara bez vēlākiem rītiem, laiskas atpūtas pie jūras, došanās dabā, un, iespējams, pat mazliet vairāk laika pie viedierīcēm.

20 gadi ir vecums, kad ādas stāvoklis visbiežāk ir labs, tāpēc reizēm pieeja ādas kopšanai ir vieglprātīga – negribas domāt par tās kopšanu ar kosmētikas līdzekļu palīdzību. Tomēr pārmaiņas ādā jau notiek. Kā pareizi kopt sejas ādu un no kādām kļūdām izvairīties, stāsta kosmētikas speciāliste.