Senie ķīnieši aknas dēvēja par dvēseles mājokli, jo no to darbības kvalitātes ir atkarīga cilvēka labsajūta, noskaņojums un darbaspējas. Ģimenes ārste sīkāk raksturo mūsu organisma lielāko iekšējo orgānu un iesaka padomus tā veselības uzturēšanai.

Vasaras laikā īpaši aktuāls kļūst jautājums par pretparazītu līdzekļu lietošanu profilakses nolūkos. Risks saskarties ar dažādiem parazītiem vasarā nenoliedzami palielinās –  biežāk tiek ēsti nemazgāti produkti – dārzeņi un augļi tieši no dobes –, savukārt bērni daudz vairāk laika pavada, spēlējoties bērnu laukumos un smilšu kastēs, kur augsne var būt inficēta.

Kavasaki slimība izraisa pietūkumu (iekaisumu) vidēja lieluma artēriju sieniņās visā ķermenī, un tā galvenokārt mēdz piemeklēt mazus bērnus, kas jaunāki par pieciem gadiem. Iekaisumam ir tendence ietekmēt koronārās artērijas, kas piegādā asinis sirds muskulim. Kavasaki slimību dažkārt dēvē arī par mukokutāno limfmezglu sindromu, jo tā ietekmē arī dziedzerus, kas infekcijas laikā pietūkst (limfmezglus), kā arī parādās ādas un mutes, deguna un rīkles gļotādas apsārtums.

Dārza darbi, grilēšana, aktīvā atpūta brīvā dabā – šīs ir tikai dažas vasaras nodarbēm, kuras veicot, esam pakļauti dažādu sadzīves traumu riskam, piemēram, iegrieztām brūcēm vai pirmās pakāpes apdegumiem. Lai traumas par sevi neatgādinātu arī vēlāk, svarīgi ir tās pareizi iztīrīt un apkopt.

Kompulsīvā pārēšanās ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārpus kontroles esošus ēšanas paradumus. Kompulsīva pārēšanās ietver gan ēšanu naktī, gan ēšanu pēc sāta sajūtas iestāšanās, tāpat arī impulsīvo ēšanu un citus kompulsīvus ieradumus saistībā ar ēdienu, piemēram, ēdiena slēpšanu vai pat atkritumos izmesta ēdiena ēšanu.

Labs miegs ir viens no kvalitatīvas dzīves rādītājiem. Cilvēkam, kļūstot vecākam, arvien biežāk var parādīties miega traucējumi un bezmiegs. Naktsmieru var ietekmēt visdažādākie faktori, turklāt pat vairāki vienlaikus. Miegainība dienas vidū, trausls miegs, grozīšanās naktī un bezmiegs – šie ir tikai daži aspekti, kas var norādīt, ka ciešat no kvalitatīva miega trūkuma. 

Uzturs ir viens no veselības un labsajūtas stūrakmeņiem. Laika posmā no viena līdz trīs gadu vecumam mazuļa organisms attīstās. Šajā laikā īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošas uzturvielas pareizā daudzumā. Daudzi pasaulē veikti pētījumi pierāda saistību starp uzturu agrā bērnībā un imunitāti, bērnam pieaugot, tādēļ droši var apgalvot, ka tas, kā barojam savu mazuli šodien, atstās būtisku ietekmi uz viņa veselību vēlāk.

Išiass – zināms arī kā sēžas nerva iekaisums; tas izraisa dedzinošas vai plēsošas sāpes sēžas nerva tīklojumā (augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē), kas no muguras lejasdaļas stiepjas caur gurniem un sēžamvietu, un lejup uz katru kāju. Išiasa pazīmes var būt gan tirpšana, gan salšanas sajūta vai – gluži pretēji – svīšana. Vairumā gadījumu tas ietekmē tikai vienu ķermeņa pusi. Išiass visbiežāk rodas, kad tiek nospiesta daļa no nerva, kas, savukārt, izraisa iekaisumu, sāpes un dažkārt arī nejutīgumu skartajā kājā.

Lai veiksmīgi audzinātu bērnu, ideālajā pasaulē visi pieaugušie, kas iesaistās bērna audzināšanā, to darītu pēc vienotiem principiem. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kā uz šādu vienotību virzīties, stāsta psiholoģe.

Nereti, lietojot medikamentus, nemaz neaizdomājamies par to, ka tie varētu izraisīt fotosensibilizāciju jeb palielinātu ādas jutību pret saules stariem. Vasarā un saulainā laikā, kad daudzi steidz izbaudīt pludmales priekus, tas ir īpaši aktuāli. Kas ir fotosensibilizācija, kāpēc tā rodas un kā pasargāt savu ādu no šādas nevēlamas reakcijas?