Raksta autore: Darja Ķīse, zobārste

Smēķēšana izraisa fizisku un psiholoģisku atkarību un nopietni kaitē cilvēka organismam. Šādas negatīvas ietekmes iemesli ir tabakas dūmu sastāvs, to regulāra ieelpošana un spēja uzkrāties organismā. Taču, veicot aptauju, tika konstatēts, ka 70% smēķētāju nevar nosaukt kaut vienu tabakas dūmu ķīmisko savienojumu, izņemot nikotīnu un darvu. Nikotīns ir visplašāk zināmā un izpētītā tabakas dūmu sastāvdaļa. Pārsvarā smēķēšanas kaitīgums tiek saistīts ar kancerogēno efektu uz elpceļiem un plaušām, kā arī sirds un asinsvadu slimību riska pieaugumu, bet tikai nedaudzi zina par tās kaitīgo ietekmi uz mutes dobuma veselību.

Smēķētāji ieelpo indīgo ķīmisko vielu kokteili, kura sastāvā ir apmēram 200 vielu, to skaitā oglekļa oksīds, benzopirēns, amonjaks, arsēns, radioaktīvie elementi, sērūdeņradis un nikotīns. Daudzas vielas ir ļoti toksiskas, jo, uzkrājoties organismā, tās var izraisīt gēnu mutāciju un onkoloģisko slimību attīstību. Oglekļa oksīds jeb tvana gāze saistās ar asins elpošanas pigmentu – hemoglobīnu, kā rezultātā veidojas karboksihemoglobīns, kas nav spējīgs pārnest skābekli; tā rezultātā tiek bojāti audu elpošanas procesi. Tādējādi smēķētāja visu orgānu sistēmas nemitīgi cieš no skābekļa bada.

Smēķēšana un mutes dobuma veselība

Smēķēšana negatīvi ietekmē visu organismu, turklāt mutes dobums kā pirmā barjera ir pakļauta īpašam riskam. Vispirms ar tabakas dūmiem sastopas mūsu zobi. Toksiskie tabakas dūmi kairina mutes dobuma mīkstos audus, tāpēc smēķētajiem bieži novēro aukslēju sīko siekalu dziedzeru iekaisumu, un iekaisušas smaganas ir mikroorganismiem labvēlīga vide.

Smēķēšanas izraisīts zobu aplikums un pigmentācija. Iekļuvuši mutē, tabakas dūmi uzreiz aplipina zobu emalju ar ļoti lipīgu, ātri cietējošu un ārkārtīgi toksisku darvu. Notīrīt tabakas darvu no zobu virsmas ir sarežģīts uzdevums. Karstie dūmi sajaucas ar auksto ieelpojamo gaisu, kas noved pie emaljas mikroplaisu parādīšanās. Šajās plaisās nosēžas tabakas degšanas produkti, kas maina zobu krāsu. Tabakas darvas mikrodaļiņas nokrāso zobus un aplikumu. Šo pigmentu ir grūti notīrīt arī no izņemamām protēzēm, jo protēžu plastmasas virsma ir poraina un arī ir pakļauta pigmentācijai. Būtisks smēķēšanas mīnuss, ko saista ar zobu estētisko izskatu, ir mēles un smaganu pigmentācija, ko sauc par melanozi.

Smaganu saslimšanas un periodontīts. Tabakas smēķēšana veicina zobu balstaudu iekaisuma procesu attīstību un ātrāku zobakmens veidošanos. Iekaisuma dēļ smaganas atkāpjas, atkailinot zoba kakliņu, kur emalja ir ļoti plāna. Jutīgie zobu kakliņi ir ļoti uzņēmīgi pret termiskiem kairinātājiem, tāpēc uztura uzņemšana smēķētājiem sagādā nepatīkamas sajūtas. Svarīgi atcerēties, ka smēķēšana slēpj smaganu iekaisuma pazīmes. Smēķētājiem šis stāvoklis neizraisa sāpju sajūtas, viņi nepievērš tam uzmanību, kamēr smaganas neasiņo. Pacienti ar smaganu asiņošanu parasti ir norūpējušies par šo pazīmi. Nikotīns izraisa asinsvadu sašaurināšanos, kas noved pie asins plūsmas samazināšanās smaganās. Maskējot šo agrīno smaganu iekaisuma pazīmi, smēķēšana var kavēt problēmas apzināšanos līdz brīdim, kad attīstās zoba balstošo struktūru iekaisums (periodontīts) un atgūt veselīgu smaganu stāvokli vairs nav iespējams.

Vienlaikus nikotīns kavē imūno atbildi, tāpēc aizkavējas organisma atbildes reakcija uz mikrobu toksīniem mutes dobumā. Iznākumā mikroorganismi, kas atrodas zobu aplikumā, zobiem var kaitēt vēl vairāk. Ja ir attīstījies periodontīts, veidojas smaganu kabatas, kuras nav iespējams iztīrīt ar zobu birsti vai diegu. Tajās sāk vairoties mikrobi, un sākas neatgriezeniska smaganu un zobu balstošo kaulaudu bojāšanās. Visbeidzot tas noved pie zobu kustīguma un zobu zaudēšanas, kas smēķētājiem ir novērota divas reizes biežāk nekā nesmēķētājiem.

Nepatīkama elpa. Smēķēšana izraisa pastāvīgu nepatīkamu elpu – halitozi. Nikotīns, darva un citas vielas, ko satur tabakas dūmi, uzkrājas uz smaganām, vaigu gļotādas un mēles. Smēķēšana negatīvi ietekmē siekalu sastāvu, samazina to plūsmu un maina pH, kas provocē mutes dobuma disbakteriozi un arī varētu būt par iemeslu nepatīkamai smakai. Smēķēšana atūdeņo mutes dobuma audus, tāpēc pavājinās siekalu mitrinošās un dezinficējošās īpašības. Atsvaidzinošas zobu pastas, mutes skalojamie līdzekļi un košļājamās gumijas palīdz maskēt nepatīkamu elpu, bet tas ir īslaicīgs problēmas risinājums.

Garšas sajūta. Pētījumos ir pierādīts, ka daudziem pacientiem, kuri ir atmetuši smēķēšanu, ir uzlabojusies garšas sajūta. Smēķētājiem ir samazināta smaržas un garšas sajūta, jo mēle pastāvīgi ir aplikta ar biezām, viskozām gļotām, kas apgrūtina ēdiena saskari ar mēles garšas kārpiņām. Tāpēc smēķētāji uzturā lieto pārāk daudz sāls, cukura un citu piedevu, kas noved pie vielmaiņas traucējumiem. Atmetot smēķēšanu, daļēji ir iespējams atgūt garšas sajūtu, bet tas ir atkarīgs no tā, cik ilgi un daudz cilvēks bija smēķējis.

Autors: zobu_laboshana

Grūtības plombējot. Nikotīna ietekmē smēķētājiem veidojas zobu kariess zobu kakliņa rajonā, kas daļēji varētu būt segts ar smaganu. Sākumā bojājums var noritēt bez simptomiem un nav redzams, tāpēc bieži vien pacienti vēršas pie zobārsta tikai tad, kas zobs ir stipri sabojājies. Tas varētu pasliktināt zoba atjaunošanas prognozi.

Ortodontiska ārstēšana. Sakodiena regulēšanas rezultātu smēķēšana maz ietekmē. Ortodontiskās ārstēšanas laikā nepieciešama nevainojama higiēna, taču smēķēšana provocē aplikuma veidošanos ar zobu birsti grūti sasniedzamās vietās, tāpēc šiem pacientiem pieaug kariesa attīstības risks.

Brūču dzīšana. Smēķēšana negatīvi ietekmē brūču dzīšanu mutes dobumā. Tas ir saistīts ar samazinātu asins plūsmu, ko izraisa nikotīns un sausums mutē. Pēc zoba izraušanas izveidojas asins receklis, kas aizsargā kaulaudus. Smēķēšana kavē asins recekļa veidošanos. Tas var veicināt iekaisumu un stipras sāpes zoba izraušanas vietā, sliktu elpu un nepatīkamu garšu mutē.

Autors: zobu_implanti

Zobu implanti. Smēķēšana var samazināt veiksmīgas zobu implantēšanas procedūras rezultātu, jo nikotīns veicina asinsvadu sašaurināšanos, samazina asins plūsmu, kas ir nepieciešama veiksmīgai brūču dzīšanai pēc operācijas. Brūču lēna dzīšana un paaugstināts infekcijas risks padara implanta ievietošanas rezultātu mazāk veiksmīgu.

Mutes dobuma vēzis, gļotādu erozija. Smēķētājiem mutes dobuma gļotāda ir pakļauta toksisku ķīmisko vielu ietekmei. Karstie dūmi kairina un apdedzina gļotādu, ķīmiskās vielas nomāc lizocīma veidošanos siekalās, kam piemīt dezinficējošas īpašības mutes dobumā. Gļotāda kļūst sausa un uzņēmīga pret bojājumiem. Ar laiku var attīstīties mutes dobuma un rīkles vēzis. Pētījumu dati liecina, ka smēķētāji mutes dobuma vēža attīstības riskam ir pakļauti sešas reizes biežāk nekā cilvēki, kas nelieto tabaku.

Pasīvā smēķēšana

Pasīvā smēķēšana, salīdzinot ar aktīvo smēķēšanu, nav tik bīstama mutes dobuma veselībai. Ieelpotie dūmi nonāk plaušās caur degunu, apejot mutes dobumu. Tomēr pētījumu dati liecina, ka pasīviem smēķētajiem periodontīta attīstības risks ir 1,6 reizes lielāks nekā cilvēkiem, kas nesmēķē pasīvi.

"Nekaitīga" cigarešu alternatīva

Autors: elektroniska_cigarete

Elektroniskās cigaretes. Mūsdienās elektronisko cigarešu lietošana ir viena no populārākajām tēmām. Tās bieži tiek pārdotas kā parasto cigarešu droša alternatīva. Reklāmās tiek reklamēts, ka smēķētājs izvairās no toksiskām vielām, ko satur parastās cigaretes, jo nenotiek tabakas degšana. Elektroniskā cigarete satur speciālo šķidrumu, kurš tiek uzsildīts, tā rezultātā izdalās dūmiem līdzīgs aerosols, ko smēķētājs ieelpo. Taču tiek noklusēts, ka šis aerosols satur daudz toksisku savienojumu, kuru ietekme uz cilvēka organismu vēl nav izpētīta ilglaicīgā perspektīvā, jo tirgū e-cigaretes parādījušās salīdzinoši nesen.

Pētījumos atklāts, ka e-cigaretes satur nikotīnu, benzolu, smagos metālus un citas toksiskas vielas, kas ir tikpat kaitīgas un dažkārt pat ar lielāku graujošu efektu uz mutes gļotādas šūnām nekā tabakas dūmi. Pētnieki atzīmē, ka nikotīns ir zināms kā smaganu saslimšanu izraisošais faktors, bet e-cigarešu aromatizatori saasina šūnu bojāšanos, ko ir izraisījuši e-cigarešu tvaiki. Jāuzsver, ka viskaitīgākie ir e-cigarešu šķidrumi, kas satur mentolu.

Ikdienas e-cigarešu smēķēšana var izraisīt izmaiņas zobu balstošo struktūru sastāvā, kā rezultātā var strauji attīstīties progresējošs periodontīts. E-cigarešu smēķēšana izraisa emaljas demineralizāciju priekšējo zobu apakšžokļa kakliņa rajonā. Tas notiek dažādu pievienotu krāsvielu un saldinātāju ietekmē. Pētījumos minēts, ka aerosols mijiedarbojas ar kaitīgām baktērijām Streptococcus mutans, kas izraisa kariesu. Siekalu samazināta izdale arī veicina šo mikrobu vairošanos, apkārtējā vide kļūst labvēlīgāka, būtiski samazinās aizsargplēvītes biezums uz zobu virsmas. Šie visi faktori kopumā veicina strauju zobu kariesa attīstību.

Autors: pipe

Pīpes smēķēšana. Pīpes smēķēšana izskatās droša, jo tabakas dūmi it kā nesaskaras ar zobiem, taču mutes dobumā pīpes radītie dūmi uzturas krietni ilgāku laiku, kas arī nelabvēlīgi ietekmē mutes dobuma gļotādu. Pīpi parasti saspiež ar zobiem, tāpēc ar laiku novēro zobu nodilumu.

Zelējamās tabakas lietošana. Dūmu no šīs tabakas nav, līdz ar to cilvēks neieelpo kancerogēnas kaitīgas vielas un netraucē apkārtējiem, jo tabaku liek zem augšlūpas. Neraugoties uz vizuālo ‘nekaitīgumu’, zelējamās tabakas lietošana nav tik droša un ir kaitīga. Tabaka kairina smaganas un izraisa to iekaisumu. Cukurs, kas ir pievienots kā aromāta pastiprinātājs, veicina kariesa attīstību. Tabaka tās izgatavošanas gaitā tiek piesārņota ar aromātisku oglekļa oksīdu. Kaitīgo vielu saturs cilvēkiem, kas zelē tabaku, ir lielāks nekā parasto cigarešu smēķētājiem. Nikotīna saturs šajā tabakā ir 4–5 reizes lielāks nekā cigaretēs. Zelējamā tabaka veicina ātrāku pierašanu un nikotīna atkarību. Atšķirībā no cigaretēm, ko izpīpē pāris minūšu laikā, tabaku zelē aptuveni stundu, kas arī paaugstina nikotīna iekļūšanu organismā. Tabakas zelētājiem ir ļoti augsts risks saslimt ar lūpas, mutes dobuma, rīkles un barības vada vēzi.

Autors: udens_pipe

Ūdenspīpes lietošana. Daudzi cilvēki to uztver kā alternatīvu cigaretēm un rituālu, lai atslābinātos un pavadītu laiku draugu lokā. Pierādījumu dati par šī veida tabakas smēķēšanu ir ļoti skarbi – tā ir toksiskāka par cigaretēm, jo ūdens nepietiekami filtrē tabakas toksīnus. Izsmēķējot vienu ūdenspīpi stundas laikā, smēķētājs veic aptuveni 200 dūmu ieelpu, salīdzinot ar 20 dūmu ieelpām, izsmēķējot vienu cigareti.

Ūdenspīpes tabakas dūmi kairina mutes dobuma un rīkles gļotādu, izraisa iekaisumu, paaugstinot vēža risku. Šāda veida smēķēšana veicina infekcijas slimību izplatību. Parasti to pīpē vairāku cilvēku lokā, tāpēc tā veicina baktēriju un vīrusu (piemēram, herpes vīrusa infekcijas) pārnešanu no viena smēķētāja citam.

Ja pacients negrasās atmest smēķēšanu, nepieciešams vairāk uzmanības veltīt tieši mutes dobuma veselībai.

Autors: zobu_higiena

1. Mutes dobuma regulāra kopšana mājās. Jālieto mutes dobuma kopšanas līdzekļi, ko ir rekomendējis zobārsts/higiēnists. Obligāti jālieto mēles tīrītājs, lai noņemtu aplikumu, kas izraisa nepatīkamu elpu.

Autors: zobarsts

2. Regulāras vizītes pie zobārsta. Zobārsts jāapmeklē, pat ja sūdzību nav. Apskates ļaus kontrolēt zobu un mutes dobuma stāvokli, savlaicīgi atklāt pirmsvēža stāvokli un jaunveidojumus un izvairīties no iespējamiem sarežģījumiem.

3. Regulāras vizītes pie higiēnista. Higiēnists ir jāapmeklē biežāk nekā parasti, lai noņemtu smēķētāju pigmentu no zobu virsmas, aplikumu un zobakmeni, kā arī kontrolētu smaganu stāvokli. Ja attīstās zobu balstošo struktūru iekaisums, higiēnists pacientu nosūta uz turpmāku ārstēšanu pie periodontologa.

Avots: arsts.lv