Sklerodermija ir reta hroniska saistaudu slimība, kas izpaužas galvenokārt ādā, bet var skart arī citus orgānus; tā saistīta ar ādas un saistaudu sacietēšanu un savilkšanos. Sklerodermija biežāk skar sievietes nekā vīriešus, un tā visbiežāk rodas vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Lai gan sklerodermiju nav iespējams pilnībā izārstēt, dažādas ārstēšanas metodes var atvieglot simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kas liecina, ka ar zobu ārstēšanu plombējot vairs nepietiek? Uz dažādiem jautājumiem par zobu restaurēšanu, implantiem, venīriem un plombām atbild zobārste SIGNE MĀLMANE. 

Atnākot rudenim, vēsais laiks mums ātri vien atgādina, ka jānomaina garderobe uz ko siltāku. Taču kā ir ar ādu – vai arī tai vēsākā laikā ir nepieciešami citādāki kopšanas produkti? Kā pareizi attīrīt sejas ādu, iestājoties rudenim, un kā izvēlēties sev piemērotākos sejas ādas attīrīšanas produktus? Konsultē farmaceite.

Gulta ir vieta, kur pavadām lielu daļu no savas dzīves. Parasts, lietots matracis var saturēt no 100 000 līdz 10 miljoniem putekļu ērcīšu. Tāpēc aptuveni 65 % no visām mājoklī sastopamajām putekļu ērcītēm “dzīvo” mūsu gultā. 

Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta ārste.

Bērnudārzs un skola ir vietas, kur bērns pavada būtisku dienas daļu daudzus gadus pēc kārtas, tālab gluži nemanot tās kļūst par otrām mājām, un pedagogu loma ikviena bērna dzīvē ir nozīmīga. Īpaši, ja bērnam ir kāda slimība vai ierobežojumi, vecāku un pedagogu sadarbībai ir jābūt jo ciešai un savstarpēji atbalstošai.

Hemoroīdi ir delikāta un intīma problēma, bet tieši kautrēšanās un vilcināšanās savlaicīgi lūgt ārstam padomu rada vislielāko risku tam, ka laika gaitā hemoroidālā saslimšana progresē un drīz vien prasa daudz nopietnāku ārstēšanu. 

Tirpšanas sajūtu rokās kādreiz piedzīvojis ikviens – visbiežāk diskomfortu izraisa neērta poza vai monotons darbs, un nepatīkamās sajūtas ātri vien pāriet, tiklīdz ir novērsts to cēlonis. Tomēr gadījumā, ja roku tirpšana ir regulāra un ilgstoša, to nedrīkst atstāt bez ievērības. 

Ir tikai normāli laiku pa laikam piedzīvot nemieru, it īpaši, ja dzīve ir saspringta. Tomēr pārmērīga, nepārtraukta trauksme un raizes, ko ir grūti kontrolēt un kas traucē ikdienas aktivitātēm, var liecināt par ģeneralizētu trauksmi. Ģeneralizētai trauksmei raksturīgi simptomi, kas ir līdzīgi panikas lēkmēm, obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem un citiem trauksmes veidiem, un tā var attīstīties kā bērnībā, tā arī pieaugušā vecumā.

„Iespējams, tava zobu tīrīšanas tehnika nav mainījusies gadiem. Bet vai tā patiešām ir nevainojama? Vai tīri pietiekami ilgi, pareizā virzienā un ar pareizo zobu pastas daudzumu?” jautā farmaceite.