Daudzi cilvēki ir pieraduši pie regulāri aukstām rokām vai kājām, sakot, ka tā viņiem ir ierasta parādība un tas ir normāli. Taču tā ne vienmēr ir, jo tas var būt saistīts ne tikai, ar aukstākiem laikapstākļiem, bet arī nopietnākām veselības problēmām, piemēram, ar sirds un asinsvadu veselību.

Šogad aukstais un slapjais laiks iestājies īpaši strauji, kas veicinājis dažādu vīrusu un saaukstēšanās izplatību. Vienlaikus arī ilgāka uzturēšanās telpās un ciešāka saskarsme ar citiem sekmē vīrusu risku. Ko darīt, ja sajūti pirmās saaukstēšanās pazīmes? 

Mieža grauds, medicīniski zināms arī kā hordeolum, ir sāpīgs, strutains pietūkums plakstiņa malā, kas vizuāli atgādina mieža graudu. Iekaisumu gandrīz vienmēr izraisa bakteriāla (izraisa stafilokoki vai, retāk, arī streptokoki) plakstiņu dziedzeru infekcija uz acs. Krusas grauda gadījumā dziedzera iekaisuma process parasti ir nesāpīgs un pakāpeniski palielinās. Reizēm krusas grauds veidojas no mieža grauda.

Reproduktīvā funkcija ir viena no svarīgākajām sievietes organismā. Reproduktīvās sistēmas attīstība un regulācija ir ļoti sarežģīta un to nodrošina savstarpēji precīzi saistīti neirogēnie, humorālie un anatomiskie posmi. Sistēmas formēšanās un nobriešana notiek pakāpeniski, noteiktā laika periodā un secībā.

Amnēzija ir pilnīgs vai daļējs atmiņas zudums. Šīs atmiņas var būt gan par notikumiem un pieredzi dažu pēdējo minūšu laikā, gan pēdējās dienās vai pat tālā pagātnē.

Latvijā zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem, tomēr šī slimība var skart arī agrākā vecumā. Būtiskākie profilakses pasākumi ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids, kā arī regulāra zarnu vēža profilaktiskā testa veikšana. Sīkāk par to stāsta ģimenes ārste un farmaceits.

Lai gan to, cik bieži bērns slimo, lielā mērā nosaka iedzimtā imunitāte, tomēr pietiekams vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu daudzums, sportiskās aktivitātes, svaigs gaiss, miegs un pozitīvs mikroklimats mājās var ievērojami uzlabot bērna imunitāti un palīdzēt izvairīties no saslimšanām. 

Pēdējos gados ir pieaudzis probiotiku – dzīvu mikroorganismu, kas pierādījuši labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, – patēriņš iedzīvotāju vidū dažādās valstīs. „Probiotikas arī tiek pētītas no dažādiem aspektiem, un atklājumi nenoliedzami ir šiem mikroorganismiem labvēlīgi,” norāda farmaceite.

Par imūnsistēmas stiprināšanu jādomā visa gada garumā. Nereti cilvēku zināšanas par imunitātes veicināšanu aprobežojas ar C vitamīna uzņemšanu sezonā, kad biežāk gadās slimot ar saaukstēšanos un gripu. Tomēr ar C vitamīnu ne vienmēr var pietikt.

Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) ir ir viena no lielākajām veselības aprūpes problēmām gan pie mums, gan pasaulē. Turklāt Latvijā tās ir biežākais nāves cēlonis – vairāk nekā puse iedzīvotāju mirst tieši kardiovaskulāro notikumu dēļ, un desmitā daļa no viņiem ir jaunāki par 60 gadiem.