Iestājoties vēsākam un drēgnākam laikam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par imunitātes stiprināšanu. Jo īpaši tādēļ, ka rudens un ziemas mēneši ir noslogotāks periods gan bērniem, gan pieaugušajiem - vairāk stresa, slodzes darbā un sadzīvē, kā arī biežāka uzturēšanās iekštelpās, kas var vājināt organisma dabiskās aizsargspējas.

Starptautiskajā Diabēta dienā speciālisti atgādina – diabēta ārstēšana prasa disciplīnu un skaidru plānu, taču tas ir to vērts. Rūpīga diabēta kontrole var samazināt nopietnu – pat dzīvībai bīstamu – komplikāciju risku.

Tā nu tas ir – ar iesnām, krekšķi un karstu pieri vairs nav nekādi joki. Augšējo elpceļu slimību simptomi, kam agrāk lielu vērību nepievērsām, nu var liecināt arī par nopietnu kaiti ar lielu komplikāciju risku.

Rudenī un ziemā slimo daudzi – īpaši mazi bērni. Bērna slimošana būtiski ietekmē arī vecāku dienaskārtību, un daudzi vecāki izvēlas darbu turpināt mājās kopā ar slimo atvasi. 

Ik gadu 12. novembrī tiek atzīmēta Pasaules pneimonijas diena, lai veicinātu zināšanas un izpratni par pneimonijas slimību. Par to, kādi ir pneimonijas galvenie cēloņi, kā to atpazīt un kādas sekas uz organismu var atstāt pneimonija, stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Arvien biežāk medicīnā – gan diagnostikā, gan ārstniecībā – pielieto starpdisciplināru pieeju un komandas darbu. Jaunākie krustpunkti savieno neiroloģiju un oftalmoloģiju. Ko, raugoties acīs, var uzzināt par mūsu smadzenēm un kāpēc rūpes par vienu palīdz saglabāt arī otra veselību?

Runājot par nozīmīgākajiem farmācijas jomas atklājumiem, kas snieguši arvien jaunas ārstniecības un profilakses iespējas, nevaram nepieminēt insulīnu, kas ir palīdzējis novērst diabēta letālu iznākumu un komplikācijas. 

Rudens ir nozīmīgu pārmaiņu laiks dabā un izaicinājumi mūsu organismam. Līdzās saaukstēšanās slimībām, rudens depresijai un hronisku slimību saasinājumiem par sevi liecina arī bezmiegs. Kāpēc miega traucējumi parādās tieši šajā periodā – arī cilvēkiem, kuriem citā laikā šādu problēmu nav? Kā tikt galā ar bezmiegu?

Ko darīt, lai organisms spētu pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem, bet imūnā sistēma veiksmīgi tiktu galā ar vīrusiem? Speciālisti atgādina – svarīgi pietiekami atpūsties, būt kustībā un ar uzturu uzņemt daudz vitamīnu.

Puse Latvijas jauniešu apgalvo, ka mācības viņiem sagādā stresu, liecina "Samsung" “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja.* Nemiers un uztraukums nelielā apjomā nav kaitīgs – tas palīdz koncentrēties un mobilizēties kādam veicamajam uzdevumam, gūt labākus rezultātus un apgūt prasmi rīkoties saspringtās situācijās.