Ik gadu februārī tiek atzīmēta starptautiskā pasaules pretvēža diena. Onkoloģiskās saslimšanas ir viens no biežākajiem cilvēku nāves iemesliem. Latvijas sieviešu vidū viens no izplatītākajiem audzējiem ir dzemdes kakla vēzis. Tas ik gadu tiek atklāts katrai sešpadsmitajai sievietei, un katru mēnesi no šīs slimības mirst desmit daiļā dzimuma pārstāves – mammas, vecmammas, māsas. Mūsu valstī saslimstība un mirstība no dzemdes kakla vēža joprojām ir viena no augstākajām Eiropā. 99% gadījumu šo saslimšanu izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Par laimi, tas ir viens no retajiem vēža veidiem, kuru iespējams diagnosticēt priekšvēža stadijā, kā arī no kura sevi pasargāt ar vakcīnu. Dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Dr. Kristīne Pčolkina skaidro, kas ir dzemdes kakla priekšvēža slimība un kā to uzveikt.

“Ar CPV jebkurš cilvēks var inficēties dzimumakta laikā un no tā diemžēl nepasargā pat prezervatīvs. Ar šo vīrusu dzīves laikā saskarsies vairāk nekā 70% cilvēku. Ierasti vīruss no organisma izzūd viena līdz divu gadu laikā, tomēr dažkārt tas mēdz uzturēties šūnās, pieaugot priekšvēža izmaiņu riskam, kas var progresēt līdz ļaundabīgam audzējam. Par laimi, tieši dzemdes kakla vēzis ir viens no vēža veidiem, kuru iespējams diagnosticēt agrīni – priekšvēža stadijā. Lai slimība attīstītos, nepieciešams ilgs laiks, t. i., vairāki gadi un pat gadu desmiti. Sievietei regulāri veicot skrīningu un priekšvēža slimību atklājot, varam to ārstēt savlaicīgi. Tādējādi neļaujam slimībai izplatīties un pārvērsties par vēzi, kura ārstēšanai, iespējams, būs nepieciešama ķīmijterapija vai citas agresīvas ārstēšanas metodes. Šobrīd pieejamās vakcīnas pret CPV efektīvi pasargā no CPV infekcijas, kas var izraisīt ne tikai dzemdes kakla, bet arī maksts, vulvas, dzimumlocekļa, mutes un rīkles dobuma, kā arī anālās atveres vēzi,” pauž ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina.

Mirklis pirms vēža. Galvenais – paspēt to noķert

Atklāts, ka pastāv vairāk nekā 100 dažādu CPV veidu, un no tiem lielākā daļa skar tieši dzimumorgānu gļotādu: dzemdes kaklu, maksti, vulvu, kā arī anālo kanālu un mutes/rīkles dobumu. CPV tiek iedalīti augsta riska jeb onkogēnie tipi, kas var izraisīt agrīnas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, savukārt zema riska tipi var izraisīt labdabīgas dzimumorgānu kārpas. Diemžēl, lielākā daļa saslimšanu – gan dzemdes kakla priekšvēža slimības, gan dzemdes kakla vēzis – noris bez simptomiem, sliktas pašsajūtas vai sūdzībām. Tādēļ ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi parūpēties par savu veselību, regulāri dodoties uz vizīti pie ginekologa. Ja bērnībā nav veikta vakcinācija par CPV, to ieteicams  apspriest ar savu ārstu. Vakcīnas primārais mērķis ir novērst inficēšanos ar CPV, kas var izraisīt dzemdes kakla priekšvēža un vēžas saslimšanu. Pētījumi apgalvo, ka vakcinācija kopā ar regulāri veiktu skrīningu var samazināt risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi pat līdz pat 94%. 

Galvenā skrīninga metode ir uztriepe no dzemdes kakla, ko paņem ginekologs apskates laikā. Skrīninga pārbaudes reizi trijos gados tiek piedāvātas bez maksas ikvienai sievietei no 25 gadu vecuma. Ja izmeklējuma laikā nekādas izmaiņas nav atklātas, sieviete līdz pat nākamajai veselības pārbaudei var turpināt mierpilnu dzīvi. Savukārt, ja ir atklātas izmaiņas dzemdes kakla gļotādā nepieciešams veikt kolposkopiju – dzemdes kakla izmeklēšanu ar ierīci, ko sauc par kolposkopu. Kolposkopija ir gan svarīga diagnostikas metode, gan priekšnosacījums precīzas ārstēšanās nozīmēšanas.

Dzīve pēc diagnozes – dzemdes kakla priekšvēža slimība

Veicot kolposkopijas izmeklējumu, ārsts var konstatēt, vai dzemdes kaklā ir manāmas būtiskas izmaiņas. Šajā gadījumā no dzemdes kakla var tikt paņemts neliels audu paraugs jeb biopsija. Gadījumā, ja izmeklējuma laikā tiek konstatētas pirmsvēža izmaiņas šūnās, ārsts nozīmēs turpmāko ārstēšanās plānu. Ja pirmsvēža izmaiņas šūnās ir atklātas vidējas/smagas pakāpes, tad ārsts rekomendēs veikt elektroekscīziju, kas ir bojātās audu zonas izgriešana no dzemdes kakla gļotādas. Šī ir minimāla ķirurģiskas iejaukšanās metode, kas tiek veikta lokālā jeb vietējā anestēzijā. Pēc sešiem līdz astoņiem mēnešiem pie sava ginekologa nepieciešams veikt kontroles analīzes. Ja analīžu rezultātos pēc ārstēšanas nav izmaiņas jeb tās ir normas robežās, tad atkārtoti kolposkopijas izmeklējums nav jāveic, bet, ja kādā no analīžu rezultātiem būs novirzes no normas, tad ir jāatkārto kolposkopija. Izgriežot dzemdes kakla daļiņu ar izmainītajām šūnām, tiek izņemta arī lielākā daļa CPV. Šādās situācijās ārsti iesaka pret CPV vakcinēties jebkurā vecuma posmā, pasargājot sevi no slimības atkārtotas attīstības, kā arī dzemdes kakla vēža. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo sievietēm, kurām jau reiz atklāta dzemdes kakla priekšvēža slimība, ir daudz augstāks risks atkārtoti saslimt.

Esot informētai par iespējām sevi pārbaudīt, un veicot profilaktiskās pārbaudes, ir iespēja savlaicīgi noteikt inficēšanos ar CPV un zināt tālāko ārstēšanās vai novērošanas gaitu, lai vīrusa infekcija nepārvērstos par onkoloģisku saslimšanu.