Gandrīz visi, kam ģimenē ir mazi bērni vai mazbērni, piedzīvo “aizraujošu” ikdienu gluži kā amerikāņu kalniņos – nedēļu mazais bērnudārzā, divas – slims un mājās. Turklāt ir jūtami blakusefekti – bieži vien bērna kaites pieķeras arī pieaugušajiem. “Mēness aptieka” kopā ar ekspertēm – ģimenes ārsti Lindu Šauriņu un farmaceiti Daivu Āboliņu – palīdz noskaidrot, kas tās ir par slimībām, no kā būtu īpaši jāsargās, un ko darīt profilaksei.

Daudz un dažādas

Ģimenes ārste atzīst, ka pirmie divi gadi bērnudārzā var būt patiešām grūti gan mazulim, gan ģimenei, taču jau trešajā gadā, visticamāk, paliks vieglāk. “Novērojumi liecina, ka bieži vien bērni, kuri tipiskās bērnudārza plaši sastopamās slimības šai vecumposmā izslimo, skolā slimo krietni mazāk, lai gan tas, protams, ir nosacīti. Agrāk vai vēlāk ar kādām infekcijām sastopas ikviens, un, ja kāda slimība nav izslimota bērnībā, pirmā reize var pienākt arī pieaugušā vecumā,” saka ģimenes ārste un uzskaita, ar kādām infekciju slimībām bērni parasti slimo.

“Dārziņā bērns var saslimt ar jebkādu akūtu augšējo elpceļu vīrusa infekciju jeb ARVI, ko kāds var uzšķaudīt, uzklepot un to var arī vienkārši elpot. Dažām no vīrusu infekcijām ir specifisks izraisītājs un pat specifisks nosaukums, piemēram, Epšteina-Barra vīruss, gripa, Covid-19, Koksaki vīruss.

Vīrusa infekcija, ko parasti izslimo mazi bērni, ir vējbakas. Diezgan izplatīta ādas infekcija ir kašķis. Tāpat nereti gadās saslimt ar dažādām augšējo elpceļu vīrusu izraisītām slimībām, ko pavada vēdera darbības traucējumi.

Savukārt izplatītākie kuņģa un zarnu trakta vīrusi ir norovīruss un rotavīruss. Ar tiem var inficēties, nenomazgājot rokas, neievērojot citu higiēnu, piemēram, dzerot no vienas krūzes ar saslimušo, spēlējoties ar tām pašām rotaļlietām. Šo infekciju “buķeti”, visticamāk, mazais agri vai vēlu atnesīsmājās, jautājums tikai, vai ar katru no tām saslims arī kāds mājinieks un kādā formā slimos.”

Imunitāte un vīrusu infekcijas

Foto: Freepik.com/ prostooleh

Izslimota ARVI parasti neveido noturīgu imunitāti, taču, izslimojot kādu no vīrusiem, organisms to spēj atpazīt un, inficējoties nākamreiz, iespējams, slimība neizpaudīsies vai tās norise būs vieglāka. Tiesa, tas ir atkarīgs no vairākiem citiem faktoriem – vīrusa koncentrācijas, imūnsistēmas spējam, kopējā veselības stāvokļa. 

Specifiskā imunitāte izveidojas, izslimojot vējbakas, turklāt pret šo slimību ir vakcīna. Tā pieejama arī pret rotavīrusu, taču, to izslimojot, imunitāte neveidojas. “Vakcīna tika radīta tāpēc, ka rotavīruss ir ļoti lipīgs, raksturīgās tieši bērnudārza vecumam un var izraisīt nopietnas problēmas – augstu temperatūru, caureju, vemšanu, kas kopā rada lielu atūdeņošanās risku. Mazam bērnam tas ir bīstami veselībai. Vakcīna nepasargā no saslimšanas, bet gan no slimošanas smagā formā un no hospitalizācijas. Nereti mazuļi uzsāk gaitas dārziņā jau pusotra gada vecumā vai arī viņiem ir vecāki brāļi, māsās, kuri var atnest šos vīrusus, līdz ar to mazie ir īpaši apdraudēti.

Pieauguša cilvēka imūnsistēma dzīves laikā jau ir iepazinusies ar daudz un dažādiem vīrusiem. Ja, piemēram, nelielā devā noķer rotavīrusu, ko imūnsistēma atpazīst, tā spēj to iznīcināt un pieaugušais var arī nesaslimt. Saslimšana notiek tad, kas imunitātes atmiņa nav tik laba vai arī vīrusa daudzums ir tik liels, ka organisms ar to nespēj tikt galā,” skaidro ģimenes ārste.

Nejaukie vēdera vīrusi

Foto: Freepik.com/ freepik

Tā kā pieaugušie pret vēdera vīrusiem nav vakcinēti, arī viņi var inficēties un slimot. Tomēr pieaugušo imūnā sistēma darbojas citādi, turklāt pieaugušā organisms nav tik jutīgs pret atūdeņošanos un, atšķirībā no maza bērna, pieaudzis cilvēks saprot, kāpēc slimošanas laikā ir jādzer ūdens. Cits jautājums – vai patiešām to dara. Tāpat ir nozīme, kāda veida vēdera vīruss ir gadījies – rotavīrusam ir raksturīgāka caureja, norovīrusam – augstāka temperatūra, tomēr tas ir relatīvi, un katram vīruss var izpausties mazliet citādi. Jāņem vērā, ka inkubācijas periods vēdera vīrusiem ir diezgan īss – viena, divas diennaktis.

Farmaceite uzsver, ka atūdeņošanās ir nopietna problēma un tās seku novēršanai bieži tiek meklēta palīdzība aptiekā. “No organisma ir izvadīts ne tikai šķidrums, bet arī sāļi, ko var sajust kā galvassāpes, nespēku, reiboni, lūpas un āda kļūst sausa, slāpst. Smagas dehidratācijas gadījumā var būt krampji, ātrs pulss, roku un kāju tirpšana, apjukums un pat samaņas zudums. Sāļus un citas minerālvielas var atjaunot ar rehidratējošiem dzērieniem. Parasti tie ir bezrecepšu  pulveri, kas jāpagatavo mājas apstākļos, atšķaidot ar novārītu ūdeni. To sastāva ir glikoze, nātrija hlorīds, nātrija citrāts un kālija hlorīds. Daži ir jau kombinēti ar probiotiķiem.”

Klasiskās bērnības slimības

Par klasiskām bērnības infekcijām pieņemts uzskatīt vējbakas, masalas, masaliņas un cūciņas. Daktere skaidro: “Ja bērns ir vakcinēts, tādas infekcijas slimības, kā vējbakas, masaliņas, masalas un cūciņas, bērnībā var izslimot relatīvi viegli, savukārt, jo gados vecāks cilvēks saslimst, jo lielāks ir komplikāciju risks. Piemēram, vējbakas pieaugušajam var diezgan ātri pāraugt meningītā vai encefalītā, kas jau prasa atrašanos stacionārā un intensīvu terapiju, bet saslimšana ar cūciņām pieaugušam vīrietim var rezultēties ar neauglību.

Jau pieminētais Epšteina-Barra vīruss, kā arī citomegalovīruss bieži tiek piedēvēti vienīgi bērnu slimībām, tomēr tā gluži nav, ar tiem var slimot arī pieaugušā vecumā. Raksturīgākais vecums saslimšanai ar šiem vīrusiem ir pieci līdz deviņi gadi, nākamais posms – 17 līdz 25 gadi. Izslimojot vīrusi uzrāda specifisko imunitāti, tomēr jāatzīst, ka arī ar tām vīrusu infekcijām, ko mēdz uzskatīt par vienreiz mūžā izslimojamām, daži cilvēki mēdz saslimt vairakkārt, jo tas ir atkarīgs no konkrētā cilvēka imūnās sistēmas darbības.

Vēl viena slimība – Koksaki vīruss – sākas kā parasts klepus un tam ir raksturīgi arī ūdeņaini izsitumi uz rokām, plaukstām un pēdām. Vīruss ir ļoti lipīgs, agrāk bija izplatīts tieši bērniem, taču tagad novērots, ka slimo arī pieaugušie.”

Uzmanību – bīstama baktērija!

Foto: Freepik.com/ user18526052

Līdzteku vīrusu infekcijām, ģimenes ārste vērš uzmanību kādai bakteriālai infekcijai – mikoplazmu pneimonijai, kas arī var piemeklēt pirmsskolas vecuma bērnu.

“Mikoplazmu pneimoniju izraisa specifiska baktērija. Šai slimībai raksturīgs nejauks, sauss klepus, kas īpaši pastiprinās, dodoties gulēt. Ja klepus ieilgst, noteikti jākonsultējas ar ārstu, jāveic laboratoriskā analīze un, ja tā apstiprina izraisītājas baktērijas klātesamību, jāārstējas ar konkrētām antibiotikām, kas spēj ar šo slimību cīnīties.”

Lipīgās ādas kaites

Jā, lai cik sens arī būtu kašķis – kašķa ērcītes izraisīta slimība, tā vēl arvien ir aktuāla un diezgan plaši mēdz izplatīties bērnudārzos. Būtiska ir ne vien terapija, bet arī apģērba, gultas veļas mazgāšana un kopšana.

Raksturīga bērnudārznieku slimība ir arī moluski – vīrusa infekcija, kas izpaužas ar ūdeņainiem, kārpiņām līdzīgiem izsitumiem, kas arī ir lipīgi.

Tāpat nereti bērni viens otram var nodod vīrusa kārpas.

Farmaceite norāda, ka infekciozo ādas slimību ārstēšanai aptiekās pieejami gan bezrecepšu, gan recepšu medikamenti: “No bezrecepšu zālēm tā būs sēra ziede un permetrīna geli. Svarīgi ir ievērot ekspozīcijas laiku – atkarībā no vecuma, bērniem šis laiks īsāks, pieaugušajiem ilgāks. Tam seko kārtīga mazgāšanās, visas veļas, apģērba nomaiņa un, ja nepieciešams, procedūras atkārtošana. Būtiski ir atcerēties, ja pēc zāļu uzziešanas tika nomazgātas rokas, tad arī zāles ir nomazgātas, un uz rokām tās ir jāuzziež atkārtoti.

Atsevišķos gadījumos ārsts izraksta recepti ar pacientam individuāli pielāgotu zaļu sastāvu un to aptiekā izgatavo tieši konkrētajam pacientam. Niezes mazināšanai var lietot arī antihistamīna gelu vai tabletes. Ja ārstēšanai ar aptiekā pieejamajiem līdzekļiem nav rezultāta, ieteicams nekavējoties konsultēties ar ārstu.”

Mokas acīm – konjunktivīts

Konjunktivītu var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas, un ar to var saslimt gan bērni, gan pieaugušie. Ārste skaidro: “Bērnam aciņas niez, ir aizlipušas, ar rokām viņš tās pakasa, tad – pieskaras rotaļlietām, citiem priekšmetiem, un slimība izplatās. Ja acis ir tikai nedaudz apsārtušas, iespējams var tikt galā ar bezrecepšu medikamentiem un skalošanu ar kumelīšu tēju. Taču, ja no rīta tās ir pavisam aizlipušas, būs nepieciešams recepšu medikaments, kas arī kārtīgi jāizpilina (vismaz piecas dienas), un jāturpina to darīt vēl divas trīs dienas pēc tam, kad vairs nav izdalījumu un acis izskatās veselas. Pretējā gadījumā baktērijas var atkal sākt vairoties. Tiesa, konjunktivīts dārziņā var iet pa riņķi – tikmēr viens bērns jau izslimojis un atgriezies vesels, cits vēl tikai sāk un var inficēt to, kurš ar šo slimību nupat ir ticis galā.”

Farmaceite norāda, ka acu skalošanai der sterils fiziologiskais šķīdums, kuru izmanto arī degunam vai inhalācijām. Pretiekaisuma darbība būs pilieniem ar žibulīša ekstraktu vai kliņģerītēm.

Kuram un ar ko ir riskanti sastapties?

Bērnu slimības var izrādīties ne tik vien nepatīkama, bet pat bīstama “dāvaniņa” citiem mājiniekiem. “Jāņem vērā, ka sievietes imunitāte ir izmainīta grūtniecības laikā, līdz ar to pastāv arī lielāks risks saslimt. Grūtnieces apdraud vējbakas, masaliņas, masalas, jo, saslimstot šīs infekcijas var atstāt negatīvu iespaidu uz augļa attīstību un bērns var piedzimt ar iedzimtām patoloģijām. Arī jebkurš smagāk izslimots augšējo elpceļu vīruss, piemēram, gripa vai Covid-19, skar augli. Sekas var būt atpalicība augļa attīstībā, mazāks svars, vājāka imunitāte, priekšlaicīga piedzimšana un ar to saistītās problēmas. Taču jāuzsver, ka pret šīm slimībām var un vajag vakcinēties, turklāt gripas vakcināciju grūtniecēm apmaksā valsts,” skaidro ģimenes ārste un piebilst, ka uzmanīgiem jābūt arī cilvēkiem gados. “Senioriem, kam ir hroniskas slimības, piemēram, bronhiālā astma, cukura diabēts vai reimatoīdais artrīts, pret ko lieto imunitāti nomācošus medikamentus, ir jābūt īpaši piesardzīgiem. Gripa un Covid-19 būs biežākās riskus pastiprinošās slimības, kas var izraisīt bīstamas komplikācijas.

Vai mājinieki, kuri ik dienu kontaktējas ar maziem bērniem, patiešām saslims, atkarīgs no katra individuālās imunitātes un uzņemtās vīrusa devas, taču saslimšanas gadījumā komplikāciju risks noteikti ir lielāks gan grūtniecēm, gan senioriem, gan cilvēkiem ar hroniskām slimībām.”

Kā nesaslimt?

• Kā lieliem, tā maziem vienmēr ir svarīgi rūpēties par imunitāti, piekopjot veselīgu dzīvesveidu – lietot pilnvērtīgu uzturu, dzert pietiekami daudz ūdens, būt fiziski aktīviem.
• Ja pret kādu no slimībām ir pieejama vakcīna, prātīgi ir izmantot šo zinātnes sasniegumu un vakcinēties. Bērniem ir vakcinācijas kalendārs, kam ir vērts sekot, un valsts garantētas vakcīnas, savukārt pieaugušajiem jārūpējas par sevi pašiem, sekojot medicīnas nozares specialistu ieteikumiem.
• Ikdienā ir jāievēro vispārējā higiēna, kas nozīmē regulāri mazgāt rokas, vēdināt telpas, mājās veikt mitro uzkošanu.
• Ja ir vēdera vīruss – vienmēr vajag mazgāt rokas pēc saslimuša mazuļa aprūpes. Protams, grūtāk būs ievērot higiēnas noteikumus un izvairīties, ja ģimenē ir vairāki bērni, jo viņi mēdz lietot viens otra traukus un rotaļlietas.
• Jāņem vērā, ka katram vīrusam ir inkubācijas periods. Ieteicams ievērot pastiprinātu higiēnu ne tikai tad, kad bērns jau ir saslimis, bet visu laiku, jo īpaši, vīrusus aktivitātes sezonā.
• Ja bērnudārzā kādam konstatēts kašķis, mājās ir jāizmazgā viss bērna apģērbs, kas lietots attiecīgajā periodā, un visa (gan bērna, gan citu ģimenes locekļu) gultasveļa, turklāt mazgāt vajadzētu iespējami augstākā temperatūrā.

Svarīgi!

Ja, slimojot ar jebkuru no šim slimībām, rodas kādas neskaidrības vai sarežģījumi, vajadzētu nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu. Lai vīrusu infekcijas gadījumā tūlīt nenoslogotu slimnīcu uzņemšanas nodaļas, ārpus ģimenes ārsta darba laika var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 vai meklēt dežūrārstu (pieejami Rīgā un citās lielākajās pilsētās). Dežūrārsts sniedz palīdzību neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts un, nepieciešamības gadījumā viņš ir tiesīgs izrakstīt arī receptes vai atvērt darbnespējas lapu. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/dezurarsti-arpus-gimenes-arstu-darba-laika?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

Savukārt jautājumus par pareizu zāļu lietošanu un profilaksi var uzdot farmaceitam aptiekā, kā arī par zāļu pieejamību un vajadzības gadījumā recepšu zāļu piegādi uz mājām var vaicāt farmaceitam tiešsaistē (tālrunis 8555 darba dienās no pulksten 8.00 līdz 20.00).