Sarkanie karogi, kas var liecināt par vardarbību ģimenē: Stāsta klīniskā psiholoģe

Vardarbība attiecībās bieži saasinās laika gaitā – emocionāla un psiholoģiska vardarbība, traumējošas un grūti pamanāmas vardarbības formas ģimenē ir fiziskās vardarbības vēstneši. Jo ilgāk persona ir vardarbīgās attiecībās, jo grūtāk var kļūt no tām aiziet –  mazinās ticība sev, sabrūk cerības par labāku nākotni un nav iespējas dalīties ar uzticības personu par notiekošo. Klīniskā psiholoģe Santa Ozoliņa skaidro, kādi ir sarkanie karogi attiecībās un brīdinājuma zīmes, kas varētu liecināt par vardarbību ģimenē.

“Vardarbība pārkāpj personas tiesības uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu, fizisko un garīgo veselību, rada šķēršļus personas pilnvērtīgai attīstībai un dzīvei. Vislabāk vardarbībai patīk būt nepamanītai. Tā mīl klusumu un diskrētumu, jo tas palīdz tai augt un attīstīties. Vardarbība nevar būt “mazliet vai daudz” – tā vai nu ir, vai nav. Būt vardarbīgam ir izvēle, nevis “slikts” temperaments, stress darbā vai impulsu kontroles trūkums,” uzsver klīniskā psiholoģe.

“Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā visizplatītākie vardarbības veidi, ko piedzīvojuši cietušie, ir emocionālā (78 %) un fiziskā (63 %) vardarbība, kam seko ekonomiskā (29 %) un seksuālā (10 %) vardarbība. Gandrīz katrs astotais iedzīvotājs, kurš piedzīvojis vardarbību ģimenē, norāda, ka tā ir piedzīvota atkārtoti. Vairāk nekā katrs otrais iedzīvotājs atzīst, ka vardarbībai ģimenē ir tendence saasināties brīvdienās un īpaši ārējo faktoru, piemēram, sociāli ekonomisko pārmaiņu laikā, tai skaitā pieaugot spriedzei saistībā ar izdevumiem, komunālajiem maksājumiem un citu finanšu faktoru dēļ. Ikviens attiecībās var piedzīvot vardarbību neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības, ienākumu līmeņa, tāpēc svarīgi atpazīt pazīmes, kas norāda uz vardarbību ģimenē, un zināt, kā rīkoties,” stāsta IKEA vadītājs Latvijā Pēteris Grīnbergs. Aptauja veikta, īstenojot uzņēmuma sociālās atbildības iniciatīvu “Pamani vardarbību”, kas vērsta uz sabiedrības izglītošanu, lai cīnītos pret vardarbību ģimenē un sniegtu ieguldījumu šis sociālās problēmas risināšanā.

Kā pēc iespējas agrāk pamanīt pazīmes, kas norāda uz vardarbību ģimenē?

Klīniskā psiholoģe apgalvo, ka vardarbība visbiežāk izpaužas kā augšupejoša spirāle, kas sastāv no pieaugošas spriedzes, vardarbības akta un “medusmēneša”, kad varmāka mēdz atvainoties, aplidot partneri, dāvināt ziedus un dāvanas, vest ceļojumā. Ar laiku vardarbība kļūst biežāka un intensīvāka, savukārt “medusmēneša” periodi – īsāki, neizteiktāki. Ja attiecību sākumposmā rodas šaubas, klīniskā psiholoģe iesaka uzdot šos jautājumus, kas palīdzēs noteikt, vai savās attiecības jūties nedroši vai varbūt kaut kas nav kārtībā līdzcilvēku attiecībās:

• Kā es jūtos partnera klātbūtnē? Vai es varu būt es pats un izteikt savu viedokli, vēlmes? Jo īpaši, ja tās nesaskan ar partnera viedokli vai vēlmēm?
• Vai es atpazīstu sevi šajās attiecībās? Ir pieņemami un dabiski, ka attiecības mūs maina un veido. Bet, ja salīdzini sevi attiecību sākumā un tagad, vai pamani kādas izmaiņas, kas atstājušas negatīvu ietekmi? Vai iespējams to mainīt, ja vēlos?
• Vai attiecībās man ir vieta sev un savam privātumam? Vai arī partneris sagaida, ka es atskaitīšos par visām personīgajām lietām un darbībām? Varbūt pat to, ka nodrošināšu piekļuvi saviem sociālo tīklu kontiem, bankas kontiem un e-pastam?

Psiholoģe arī iesaka veikt “drauga testu”. “Mums jāatceras, ka vardarbība nepāriet pati no sevis. Turpināt ticēt, ka otrs vienkārši tāpat vien mainīsies, ir pārliecība bez jebkāda seguma. Pajautā sev, ja tu būtu situācijā, kad tavs tuvs draugs ir dalījies ar līdzīgu stāstu, vai tas tevi satrauktu? Kad stāsts ir par mums, mēs mēdzam attaisnoties un pielāgoties, pat pierast, bet varam paskatīties uz situāciju un sevi no otras puses un citas perspektīvas. Ja tas notiktu ar kādu mūsu draugu, tad problēma kļūtu pamanāmāka un mēs celtu trauksmi,” stāsta psiholoģe.

Īpaši svarīgs ir tuvāko atbalsts

Ja māc šaubas un ir redzamas vardarbības pazīmes, svarīgi par tām izstāstīt kādai uzticības personai – draugam, radiniekam vai speciālistam, kurš var sniegt palīdzību arī anonīmi. Ja iespējams, psiholoģe iesaka palasīt papildu informāciju par šo tēmu. Taču dari to ar piesardzību un ņem vērā, ka partneris var uzraudzīt arī šādas darbības.

P. Grīnbergs piebilst, ka aptauja liecina, cik būtisks ir līdzcilvēku atbalsts. Uz jautājumu, kas palīdzētu izrauties no vardarbīgām attiecībām, aptaujātie atbild, ka vissvarīgākais ir informētība un zināšanas par to, kur vērsties pēc profesionālas palīdzības (palīdzības iespējas, piemēram, pagaidu mājvieta, psiholoģiskā palīdzība, juridiskā palīdzība u. c.) un tuvāko – ģimenes, draugu, kolēģu un citu – atbalsts. Tāpat kā būtisks kritērijs tiek minēti savi ienākumi, finansiālā neatkarība, lai spētu uzturēt sevi un bērnus.

“Svarīgi ir apzināties draugu, ģimenes un kolēģu nozīmi. Nereti vardarbību palīdz pamanīt  līdzcilvēki. Apkārtējiem der atcerēties, ka vardarbība ģimenē nav privāta lieta, bet noziegums, kas nav mazāk svarīgs par noziedzību uz ielas. Līdzcilvēku klusēšana ir tā, kas palīdz varmākam turpināt ļaunprātīgo rīcību. Ja mēs par to nerunājam, kļūstam par ļaundara sabiedroto un daļu problēmas,” saka psiholoģe

Vardarbība ģimenē var izskatīties dažādi

Ja pamani kaut ko satraucošu līdzcilvēku attiecībās, psiholoģe mudina par to runāt. Taču jābūt gatavam arī uz pretreakciju. Ja joprojām novēro vardarbības pazīmes, turpini būt vērīgs un neuzkrītoši uzdot jautājumus. Personai, kas cieš no partnera vardarbības, parasti ir ļoti grūti to atzīt, turklāt cietušais mēdz vainot sevi un uzņemties atbildību par notiekošo. Tāpēc ir svarīgi sniegt nepieciešamo atbalstu un pēc iespējas ātrāk izkļūt no vardarbīgām attiecībām.

Dažādi vardarbības veidi

• Kontrolējoša uzvedība: partneris cenšas uzraudzīt un ietekmēt to, ar ko otrs partneris tiekas un sazinās. Viņam ir nepieciešama atskaite par to, ko tieši otrs partneris dara un ar ko. Tas var sakāpināties pat līdz tam, ka tiek izmantotas izsekošanas ierīces vai uzraudzītas izmantotās interneta vietnes.
• Emocionālā vardarbība: pastāvīgi liek justies vainīgam, kritizē, pazemo, apvaino, manipulē.
• Spēcīga greizsirdība: izsaka pastāvīgas nepamatotas apsūdzības par partnera uzvedību vai izskatu un darbībām. Ietekmē  partnera rīcību, liek justies slikti, ja otrs neievēro norādījumus.
• Draudēšana: draud partnerim/tuviniekiem.
• Fiziskā vardarbība: vardarbīga vai draudīga uzvedība. Piemēram, partneris dusmu uzplūdā atsit dūri pret sienu vai spilvenu, nevēršoties tieši pret tevi, tomēr iedvešot bailes.
• Piespiešana veikt seksuālas darbības: piespiež partneri darīt lietas, kuras tas nevēlas darīt. Izsaka komentārus un kritiku par partnera ķermeni un izskatu vai seksuālo sniegumu.
• Finanšu kontrole: nepieciešamība un centieni uzraudzīt partnera finanses. Var būt piekļuve otra partnera finansēm, var izlemt un ietekmēt, ko partneris pērk. Ietekmē karjeras izvēli vai neļauj apmeklēt skolu/darbu. Liek justies tā, it kā tas būtu paša partnera lēmums.

Palīdzība nelaimē

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);
• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);
• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801.

Ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 110. Vairāk par atbalsta iespējām: cietusajiem.lv.

Par sociālās atbildības iniciatīvu "Pamani vardarbību"

IKEA sociālās atbildības iniciatīvas “Pamani vardarbību” mērķis ir izglītot sabiedrību un veicināt informētību, lai cīnītos pret vardarbību ģimenē, kā arī labiekārtot krīzes centrus, uzlabojot pagaidu mājvietas ģimenēm. Šī programma tiek īstenota vienlaikus visā Baltijā.

*IKEA tiešsaistes aptauju veica sadarbībā ar Norstat. Aptauja veikta 2023. gada novembrī, iesaistot reprezentatīvu izlasi, kas ietvēra 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.