Kājām ir diendienā jāiztur gana liela slodze – jāpieveic vismaz 10 000 soļu un pakāpienu, tajā pašā laikā – mēdzam arī ilgstoši sēdēt nekustīgā pozā ar sakrustotām kājām, tādējādi nosprostojot asinsriti un pakļaujot kājas ne vien tūskas, bet arī papildu slimību riskam. Savukārt vasarā kāju tūska ir īpaši izplatīta problēma, kas rada sāpes un smaguma sajūtu kājās. 

Vasaras silto un saulaino laiku parasti tiecamies izbaudīt aktīvāk, vairāk kustoties, pie dabas vai nododoties dārza darbiem. Neapšaubāmi, kustības un svaigais gaiss nāk par labu veselībai un emocionālajai pašsajūtai, tomēr vienlaikus jāpatur prātā, ka senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām šis laiks var būt arī pārbaudījums veselībai. 

Sepse jeb asins saindēšanās ir dzīvībai potenciāli bīstams stāvoklis, ko izraisa organisma reakcija uz infekciju. Lai cīnītos ar infekciju, ķermenis asinsritē izdala īpašas ķīmiskas vielas, taču sepse rodas, ja reakcija uz šīm ķīmiskajām vielām ir ārpus līdzsvara, tādējādi radot risku nodarīt kaitējumu dažādiem orgāniem. Sepsi galvenokārt ierosina baktērijas, taču tā var attīstīties arī sēnīšu, vīrusu un parazītu ietekmē.

Senie ķīnieši aknas dēvēja par dvēseles mājokli, jo no to darbības kvalitātes ir atkarīga cilvēka labsajūta, noskaņojums un darbaspējas. Ģimenes ārste sīkāk raksturo mūsu organisma lielāko iekšējo orgānu un iesaka padomus tā veselības uzturēšanai.

Vasaras laikā īpaši aktuāls kļūst jautājums par pretparazītu līdzekļu lietošanu profilakses nolūkos. Risks saskarties ar dažādiem parazītiem vasarā nenoliedzami palielinās –  biežāk tiek ēsti nemazgāti produkti – dārzeņi un augļi tieši no dobes –, savukārt bērni daudz vairāk laika pavada, spēlējoties bērnu laukumos un smilšu kastēs, kur augsne var būt inficēta.

Kavasaki slimība izraisa pietūkumu (iekaisumu) vidēja lieluma artēriju sieniņās visā ķermenī, un tā galvenokārt mēdz piemeklēt mazus bērnus, kas jaunāki par pieciem gadiem. Iekaisumam ir tendence ietekmēt koronārās artērijas, kas piegādā asinis sirds muskulim. Kavasaki slimību dažkārt dēvē arī par mukokutāno limfmezglu sindromu, jo tā ietekmē arī dziedzerus, kas infekcijas laikā pietūkst (limfmezglus), kā arī parādās ādas un mutes, deguna un rīkles gļotādas apsārtums.

Dārza darbi, grilēšana, aktīvā atpūta brīvā dabā – šīs ir tikai dažas vasaras nodarbēm, kuras veicot, esam pakļauti dažādu sadzīves traumu riskam, piemēram, iegrieztām brūcēm vai pirmās pakāpes apdegumiem. Lai traumas par sevi neatgādinātu arī vēlāk, svarīgi ir tās pareizi iztīrīt un apkopt.

Kompulsīvā pārēšanās ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārpus kontroles esošus ēšanas paradumus. Kompulsīva pārēšanās ietver gan ēšanu naktī, gan ēšanu pēc sāta sajūtas iestāšanās, tāpat arī impulsīvo ēšanu un citus kompulsīvus ieradumus saistībā ar ēdienu, piemēram, ēdiena slēpšanu vai pat atkritumos izmesta ēdiena ēšanu.

Labs miegs ir viens no kvalitatīvas dzīves rādītājiem. Cilvēkam, kļūstot vecākam, arvien biežāk var parādīties miega traucējumi un bezmiegs. Naktsmieru var ietekmēt visdažādākie faktori, turklāt pat vairāki vienlaikus. Miegainība dienas vidū, trausls miegs, grozīšanās naktī un bezmiegs – šie ir tikai daži aspekti, kas var norādīt, ka ciešat no kvalitatīva miega trūkuma. 

Uzturs ir viens no veselības un labsajūtas stūrakmeņiem. Laika posmā no viena līdz trīs gadu vecumam mazuļa organisms attīstās. Šajā laikā īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošas uzturvielas pareizā daudzumā. Daudzi pasaulē veikti pētījumi pierāda saistību starp uzturu agrā bērnībā un imunitāti, bērnam pieaugot, tādēļ droši var apgalvot, ka tas, kā barojam savu mazuli šodien, atstās būtisku ietekmi uz viņa veselību vēlāk.