Išiass – zināms arī kā sēžas nerva iekaisums; tas izraisa dedzinošas vai plēsošas sāpes sēžas nerva tīklojumā (augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē), kas no muguras lejasdaļas stiepjas caur gurniem un sēžamvietu, un lejup uz katru kāju. Išiasa pazīmes var būt gan tirpšana, gan salšanas sajūta vai – gluži pretēji – svīšana. Vairumā gadījumu tas ietekmē tikai vienu ķermeņa pusi. Išiass visbiežāk rodas, kad tiek nospiesta daļa no nerva, kas, savukārt, izraisa iekaisumu, sāpes un dažkārt arī nejutīgumu skartajā kājā.

Lai veiksmīgi audzinātu bērnu, ideālajā pasaulē visi pieaugušie, kas iesaistās bērna audzināšanā, to darītu pēc vienotiem principiem. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kā uz šādu vienotību virzīties, stāsta psiholoģe.

Nereti, lietojot medikamentus, nemaz neaizdomājamies par to, ka tie varētu izraisīt fotosensibilizāciju jeb palielinātu ādas jutību pret saules stariem. Vasarā un saulainā laikā, kad daudzi steidz izbaudīt pludmales priekus, tas ir īpaši aktuāli. Kas ir fotosensibilizācija, kāpēc tā rodas un kā pasargāt savu ādu no šādas nevēlamas reakcijas? 

"Viena no vasaras sezonas slimībām ir tā dēvētā "peldētāja auss" – infekciozs iekaisums ārējā auss kanālā, kas lielākoties rodas tieši pēc peldes," stāsta otorinolaringologs, piebilstot, ka kaite izpaužas ar nepatīkamām sajūtām – aizlikumu un nereti ar izteiktām sāpēm un pietūkumu auss apvidū, un to var iegūt arī citā gadalaikā un situācijā.

Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes mācību traucējumi, kuru galvenā izpausme ir grūtības lasīt un uztvert tekstu. Disleksijas pamatā visbiežāk ir iedzimts fonoloģisko prasmju (spējas nošķirt valodas skaņas) trūkums, taču tā var attīstīties arī pēc insulta vai citām neiroloģiskām saslimšanām. 

Siltajā gadalaikā vienmēr pieaug bažas par to, cik daudz ūdens veselīgam cilvēkam dienā jāizdzer. Dažādi avoti min dažādus tilpumus, bet visbiežāk parādās – astoņas glāzes dienā. Realitātē tikai retais tik daudz izdzer. Vai tas nozīmē, ka jācenšas dzert vairāk? Skaidro farmaceite.

Nieze ir grūti kontrolējama, un tās cēloņi var būt dažādi. Vasarā to visbiežāk izraisa kukaiņu – odu, dunduru, dažādu knišļu un arī blusu kodumi, dažādas alerģijas, piemēram, alerģija pret saules stariem, taču nevar izslēgt arī slimību izraisītu niezi. Kā izvairīties un mazināt neciešamo niezi, skaidro sertificētā farmaceite.

Celulīts skar 80–90% sieviešu, tostarp gan ar formām bagātākas sievietes, gan sievietes, kuras ir slaidas un pat gados jaunas. Brīnumrecepte, kas spētu likvidēt celulītu ātri un pavisam, diemžēl joprojām nav atklāta. Taču farmaceite dalās padomos par to, kā celulītu iespējams ievērojami samazināt, vienlaikus uzlabojot ādas reljefu un vizuālo izskatu. 

Epilepsija ir neiroloģiski  (centrālās nervu sistēmas) traucējumi, kam raksturīgas periodiskas epilepsijas lēkmes, neparastas uzvedības vai sajūtu momenti un dažkārt pat samaņas zudumi. Epilepsijas lēkmes, savukārt, ir epizodes, kas var ilgt gan īsus un nenosakāmus laika brīžus, gan izpausties kā ilgstoši, intensīvi krampji.

Saules staru un karstā laika baudīšana ir neatņemama vasaras sastāvdaļa, tomēr jāņem vērā, ka pārāk ilga atrašanās tiešos saules staros vai nevēdinātās karstās telpās var izraisīt saules vai karstuma dūrienus, kuri atsevišķos gadījumos var būt pat letāli. Par saules un karstuma dūrienu pazīmēm, riska grupām un vēlamo rīcību ķermeņa pārkaršanas gadījumā stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.