Lielam vairumam vasara ir gaidīts un baudāms gadalaiks, taču karstums var radīt arī nopietnu kaitējumu veselībai, jo īpaši – sirdij. Ja jūti, ka galva reibst un džinkst, ja acu priekšā mirgo, mūc ēnā!

Uz pirksta iestrēdzis gredzens vasarā, kad karstuma dēļ mēdz rasties tūska, vai, kas pavisam traki, tūkums strauji iestājas pēc kukaiņa, piemēram, bites dzēliena, ir visai iespējama un bieža parādība. Farmaceite un uzsver, ka šādos brīžos var pat izvērsties dzīvībai bīstama situācija, jo rota pārvēršas par mazu žņaugu, ietekmējot visu asinsriti.

Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē, – lai gan šo saslimšanu izpausmes galvenokārt kļūst jūtamas vecumdienās, to pazīmes ir pamanāmas daudz agrāk. Pieredzējušiem ārstiem šodien talkā nāk mākslīgais intelekts un tehnoloģijas, kas ārstēšanu padara daudz efektīvāku.

Vasara ir gadalaiks, kad atpūšamies, izbaudām sauli un gūstam pozitīvas emocijas, vairāk uzturamies svaigā gaisā un esam arī fiziski aktīvāki. Vienlaikus karstais, tveicīgais un saulainais laiks var radīt lielāku slodzi un diskomfortu mūsu sirdij. Kas jāzina par sirds veselības profilaksi vasarā un ko darīt, lai sirdij šajā laikā palīdzētu? 

Sociālā izolācija un vientulība palielina nāves risku no sirdslēkmes un insulta, vēsta jaunākie pētījumi, kas izvērtējuši pandēmijas līdzšinējo pieredzi. Trīs speciālistu redzējums par to, kā šīs zināšanas var palīdzēt mūsu veselībai.

Zemenes ar putukrējumu. Vīnogas un siers. Kartupeļi ar sēņu mērci. Daži ēdieni sader kopā labāk nekā citi, veidojot ideālu saskaņu. Izrādās, tas pats attiecas arī uz sirdij svarīgajiem vitamīniem un minerālvielām!

Jaunākās laika prognozes liecina, ka Latvijā gaidāma īpaši karsta vasara. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga uzsver, ka izteiktas svelmes gadījumā vecums un līdzšinējās sirdskaites nebūt nav vienīgie iemesli, kādēļ karstumā palielinās sirds slodze. 

Stresa loma sirds un asinsvadu slimību attīstībā līdz šim nav tikusi pietiekami novērtēta. Klasiskie sirds veselības apdraudētāji – neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīves veids – ir apzināti, taču par stresa ietekmi nereti tiek aizmirsts. Šobrīd, kad politikas veidotāji strādā pie Sirds un asinsvadu slimību mazināšanas plāna, ļoti svarīgi tajā iekļaut pasākumus, kas mazina stresa ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību.

Ik gadu 17. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā hipertensijas diena. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem hipertensija joprojām ir galvenais riska faktors mirstībai visā pasaulē, kam seko smēķēšana un paaugstināts cukura līmenis. 

Piedzīvojot sāpes krūšu apvidū, gluži dabiski pārņem bažas par sirds veselību – ikkatram zināms, ka pēkšņas sāpes krūtīs var liecināt par sirdstrieku jeb infarktu. Tomēr nepatīkamās sajūtas var izraisīt arī citi faktori, tai skaitā dažādu orgānu saslimšanas, traumas vai pat panika un trauksme.