Ik gadu 17. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā hipertensijas diena. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem hipertensija joprojām ir galvenais riska faktors mirstībai visā pasaulē, kam seko smēķēšana un paaugstināts cukura līmenis. 

Piedzīvojot sāpes krūšu apvidū, gluži dabiski pārņem bažas par sirds veselību – ikkatram zināms, ka pēkšņas sāpes krūtīs var liecināt par sirdstrieku jeb infarktu. Tomēr nepatīkamās sajūtas var izraisīt arī citi faktori, tai skaitā dažādu orgānu saslimšanas, traumas vai pat panika un trauksme.

Ir bezgala skumji kārtējo reizi atkārtot, ka Latvija atkal ir vienā no pēdējām vietām kādā no jomām. Šoreiz tas attiecas uz kardioloģiju vai, precīzāk sakot, kā dzīvību apdraudošu, tā arī mazāk bīstamu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku 40-69 gadus veciem indivīdiem bez SAS komplikācijām vai diabēta. 

Līdz ar pavasara nogurumu mēdzam aizdomāties par savas sirds veselību, tai skaitā jau esošo slimību ārstēšanu un profilaksi. Viens no vienkāršākajiem veidiem – optimāla omega-3 uzņemšana. Omega-3 nepiesātināto taukskābju izmantošanas efektivitāte kardioloģijā ir tik augsta, ka omega-3 produkti bieži vien tiek iekļauti sirds un asinsvadu sistēmas slimību pacientu ārstēšanas rekomendācijās.

Insults ir pēkšņs galvas smadzeņu asinsrites traucējums, asinsizplūdumam vai trombam nosprostojot asinsvadu. Lai gan pirmajās stundās pēc insulta iespējama efektīva ārstēšana, tas joprojām ir viens no biežākajiem invaliditātes un nāves iemesliem pasaulē. Ieteikumus insulta profilaksei atgādina neiroloģe un farmaceite.

Asinsspiediens ir viens no galvenajiem cilvēka veselības rādītājiem – jebkuras novirzes no normas var būtiski ietekmēt veselību un pašsajūtu. Paaugstināts asinsspiediens veicina virkni dažādu saslimšanu, īpaši negatīvi ietekmējot sirds un asinsvadu veselību, savukārt pazemināta asinsspiediena gadījumā iespējams novērot tādus simptomus kā nogurumu, reiboņus un grūtības koncentrēties.

Kultūrā sirds tiek saistīta gan ar mīlestības tēmu, gan dažādām citām spēcīgām jūtām. Par sirds veselības rādītājiem tiek plaši runāts, taču, vai zinām, kāda ir emociju ietekme uz sirds veselību? Par to, kā jūtas un emocijas ietekmē mūsu sirds veselību un kas ikvienam jāzina par sirds slimību profilaksi, stāsta  kardioloģe un klīniskā farmaceite.

Aukstums un laikapstākļu maiņas, kādas pieredzam šoziem, liek sirdij strādāt vairāk nekā parasti, kas savukārt var atstāt iespaidu uz sirds veselību. Turklāt piedomāt der ne tikai tiem, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām un visvairāk reaģē uz dažādām klimatiskajām pārmaiņām. 

Šķiet, ikviens, nonācis pacienta lomā, vēlas, lai ārsts spētu saskatīt ne tikai vienu problēmu, bet arī visu kopainu. Tieši šāds pacienta redzējums ir internās jeb iekšķīgo slimību medicīnas ārsta kompetencē. Inga Orleāne teic: „Internista pamata funkcija ir apkopot interno patoloģiju kopumu un novērtēt to kopskatā. Visvairāk mani saista tieši diagnozes noteikšanas posms.”

Svētki ir laiks, kad daudz ēdam, dzeram un priecājamies. Taču pārspīlējumi brīvdienu laikā var izraisīt stāvokli, kas pazīstams kā svētku sirds sindroms. Kas tas ir un ko darīt, lai no tā izvairītos?