Mūsdienu straujais dzīves ritms nereti palielina stresa līmeni, kas ilgtermiņā atstāj ietekmi uz cilvēka veselību. Līdz ar to, arvien biežāk tieši gados jaunāki cilvēki saskaras ar dažādiem veselības un sirdsdarbības traucējumiem.

Savos izsaukumos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) novērojis, ka cilvēki dažkārt novēloti reaģē uz sāpēm krūtīs, sagaidot, ka tās pāriet pašas un cerot, ka tās neatkārtosies. Taču situācijās, kad bijušas pēkšņas sāpes krūtīs, lai arī tās drīz pārgājušas, vienmēr vajag konsultēties ar savu ārstu!

Daudzi cilvēki ir pieraduši pie regulāri aukstām rokām vai kājām, sakot, ka tā viņiem ir ierasta parādība un tas ir normāli. Taču tā ne vienmēr ir, jo tas var būt saistīts ne tikai, ar aukstākiem laikapstākļiem, bet arī nopietnākām veselības problēmām, piemēram, ar sirds un asinsvadu veselību.

Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) ir ir viena no lielākajām veselības aprūpes problēmām gan pie mums, gan pasaulē. Turklāt Latvijā tās ir biežākais nāves cēlonis – vairāk nekā puse iedzīvotāju mirst tieši kardiovaskulāro notikumu dēļ, un desmitā daļa no viņiem ir jaunāki par 60 gadiem. 

Arteriālā asinsspiediena svārstības ietekmē ne vien sirds un asinsvadu sistēmu, bet visa organisma darbību. Asinsspiediens var paaugstināties arī dažādu medikamentu, uztura bagātinātāju un ikdienā lietu produktu rezultātā. Par ko saistībā ar asinsspiediena paaugstināšanos ir vērts konsultēties ar farmaceitu?

Ceturtdien, 29. septembrī, visā pasaulē atzīmē Sirds veselības dienu, aicinot pievērst uzmanību sirds saslimšanu riska faktoriem un laikus parūpēties par sirds un asinsvadu veselību. Sirds un asinsvadu slimības ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā – saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem ik gadu no tām mirst vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju.

Pateicoties veselības aprūpes uzlabošanai, iedzīvotāju dzīves ilgums palielinās, līdz ar ko ir saslimstības pieaugums ar hroniskām slimībām, tostarp arī ar kardiovaskulārām slimībām. Lai arī nopietnākā vecumā baudītu dzīves kvalitāti, ir svarīgi atklāt slimības agrīnā stadijā, ideāli – pirms klīnisko simptomu rašanās.

Asins ziedošana ir vērtīgs darbs, ko ikviens var paveikt, lai izglābtu kāda cita cilvēka dzīvību. Turklāt arī “Pasaules Veselības organizācijas” dati liecina, ka cilvēki, kuri regulāri ziedo asinis, var dzīvot līdz pat pieciem gadiem ilgāk [1].

Holesterīns ir sastopams gan dzīvnieku izcelsmes produktos, gan cilvēka organismā. Un tieši holesterīns ir viela, kas var izgulsnēties artērijās, veidojot aterosklerotiskās plāksnes jeb pangas, samazinot asins plūsmu asinsvadā un samazinot skābekļa piegādi. 

Lielākajai daļai no mums vasara ir patīkamākais laiks, kad gatavojamies atvaļinājumam vai jau atpūšamies, gūstam spēkus un veselību. Bet vasara ir paaugstinātas bīstamības laiks sirds un asinsvadu sistēmai. Sirdij karstumā ir papildu slodze. Kā aizsargāt savu svarīgāko orgānu un par kādiem simptomiem steidzami jākonsultējas ar ārstu?