Daudz tiek runāts par sirds slimību profilaksi, kas ļauj izvairīties no nevēlamiem kardiovaskulāriem notikumiem nākotnē. Tomēr arī tad, ja cilvēks jau piedzīvojis infarktu, sirds operāciju vai viņu piemeklējusi cita kardiovaskulāra saslimšana, rehabilitācija ir svarīgs ceļš, pa kuru atkal doties pretī veselībai. 

Sirds veselības saglabāšanai visa mūža garumā svarīgs ir veselīgs uzturs, mērena un regulāra fiziska slodze, kā arī normai atbilstošs asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs. Farmaceite stāsta, kam pievērst pastiprinātu uzmanību katrā vecumposmā, lai varētu nodzīvot garu un laimīgu mūžu ar veselu sirdi.

Ik gadu 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules Sirds diena, lai veicinātu zināšanas un izpratni par sirds veselību, jo sirds un asinsvadu slimības nemainīgi ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem. Par to, kādas ir izplatītākās sirds slimības un ko darīt, lai pienācīgi rūpētos par savu sirds veselību, stāsta kardioloģe un klīniskā farmaceite.

Kā skaidro kardiologs, profesors Gustavs Latkovskis, holistiskā pieeja ir sens ārsta darba pamatprincips jau kopš medicīnas pirmsākumiem – tā ir gan ārsta pieeja pacienta novērtēšanā un ārstēšanā no visiem iespējamiem aspektiem, gan multidisciplinārā pieeja, kurā kopīgi sadarbojas dažādu specialitāšu ārsti...

24. septembrī tika atzīmēta Ģimenes hiperholesterinēmijas diena, kuras mērķis ir vērst uzmanību biežākajai ģenētiski pārmantotai slimībai, kas, laicīgi nediagnosticēta un neārstēta, var novest pie agrīnas sirds slimības un pat nāves.

Mūsdienu cilvēku ikdiena – sēdošs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, kaitīgie ieradumi un augsts stresa līmenis – būtiski ietekmē sirds un asinsvadu veselību, veicinot holesterīna uzkrāšanos organismā. Kāda ir holesterīna loma un ko darīt, ja tas ir paaugstināts, stāsta kardioloģe un farmaceits.

Izteikts nogurums, vājums, bāla āda? Šie ir tikai daži simptomi, kas var liecināt par dzelzs deficīta anēmiju. Kā tā rodas un kā no tās izvairīties, stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Lielam vairumam vasara ir gaidīts un baudāms gadalaiks, taču karstums var radīt arī nopietnu kaitējumu veselībai, jo īpaši – sirdij. Ja jūti, ka galva reibst un džinkst, ja acu priekšā mirgo, mūc ēnā!

Uz pirksta iestrēdzis gredzens vasarā, kad karstuma dēļ mēdz rasties tūska, vai, kas pavisam traki, tūkums strauji iestājas pēc kukaiņa, piemēram, bites dzēliena, ir visai iespējama un bieža parādība. Farmaceite un uzsver, ka šādos brīžos var pat izvērsties dzīvībai bīstama situācija, jo rota pārvēršas par mazu žņaugu, ietekmējot visu asinsriti.

Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē, – lai gan šo saslimšanu izpausmes galvenokārt kļūst jūtamas vecumdienās, to pazīmes ir pamanāmas daudz agrāk. Pieredzējušiem ārstiem šodien talkā nāk mākslīgais intelekts un tehnoloģijas, kas ārstēšanu padara daudz efektīvāku.