Ik gadu 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules Sirds diena, lai veicinātu zināšanas un izpratni par sirds veselību, jo sirds un asinsvadu slimības nemainīgi ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem. Par to, kādas ir izplatītākās sirds slimības un ko darīt, lai pienācīgi rūpētos par savu sirds veselību, stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, "Veselības centrs 4" filiāles "Diagnostikas centrs" kardioloģe Baiba Barone un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kā skaidro kardioloģe, pēc Latvijas datiem sirds un asinsrites slimības tiek uzskatītas par cēloni aptuveni pusei no visiem nāves gadījumiem. Protams, jāņem vērā arī blakusslimību ietekme, taču jebkurā gadījumā sirds un asinsrites slimības ieņem pārliecinošu pirmo vietu. Otrajā vietā ierindojas onkoloģiskās saslimšanas, bet trešajā pērn bija Covid-19.

Biežākie sirds veselības riski

Foto: Freepik.com/ nensuria

Lai izprastu sirds veselības riskus, ir jāsaprot, kas slēpjas aiz šī apzīmējuma un kādas ir biežākas kardiovaskulārās slimības, kas palielina mirstības risku. Kardioloģe skaidro – sirds un asinsrites slimības, kas visbiežāk kļūst par nāves cēloni, ir koronārā sirds slimība, insults un sirds mazspēja.

Vienlaikus jāņem vērā, ka koronārā sirds slimība, kuras sekas var būt gan miokarda infarkts, gan sirds mazspēja, nereti saistīts ar virkni citu slimību un dzīvesveida kļūdām, piemēram, cukura diabētu, augstu holesterīna līmeni, smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu. Savukārt insults var būt išēmisks (saistīts ar smadzeņu asinsvadu nosprostošanos aterosklerozes vai trombozes dēļ) vai hemorāģisks (saistīts ar asinsvada plīsumu). Išēmiska insulta gadījumā viens no biežākajiem iemesliem ir mirdzaritmija, bet asinsizplūdumu galvā bieži izraisa augsts un nekontrolēts asinsspiediens. Sirds mazspēja parasti ir kādas citas sirds slimības sekas, tas var būt pārciests miokarda infarkts, sirds muskuļu slimības, vārstuļu slimības, slikti kontrolēta arteriāla hipertensija un citi iemesli – gan dzīves laikā iegūti, gan iedzimti.

Iedzimtība vai dzīvesveids?

Mēdz būt tādas sirds slimības, kuras pamatā nosaka ģenētika. Vairumā gadījumu tās ir diezgan retas slimības, piemēram, sirds muskuļu slimības (kardiomiopātijas), atsevišķas iedzimtas aritmijas u. c. Taču visbiežāk populācijā sastopamas tā dēvētās multifaktoriālās sirds slimības, kurām raksturīga ārējās vides un ģenētisko riska faktoru mijiedarbība. Pie tām pieskaitāma koronārā sirds slimība, primāra arteriāla hipertensija, cukura diabēts un citas. Šo slimību gadījumos to, vai šī slimība attīstīsies un cik agrīnā vecumā, nosaka dzīvesveids. Tādējādi videi un apstākļiem, kādos uzaugam, ko ikdienā lietojam uzturā, cik daudz kustamies, kādi ir mūsu darba apstākļi un ikdienas stresa līmenis, ir būtiska ietekme, tādēļ ir ļoti svarīgi jau agrīnā vecumā rūpēties par savu sirds veselību.

Vēl viens nozīmīgs faktors rūpēm par sirds veselību ir savas ģimenes slimību vēstures (arī nelabvēlīgo iedzimtības faktoru) pārzināšana, uzsver kardioloģe. Runājot par sirds slimībām, būtu svarīgi zināt, vai ģimenē ir bijuši agrīni kardiovaskulāri notikumi – infarkts, insults (vīriešiem līdz 55 gadu vecumam, sievietēm – līdz 65 gadu vecumam), pēkšņa nāve agrīnā vecumā vai sporta, fizisko aktivitāšu laikā (tādos gadījumos var būt kardiomiopātijas vai iedzimtu ritma traucējumu risks). Ja esam informēti par šiem riskiem, varam tos mazināt, labāk kontrolēt – laicīgi veikt pārbaudes, piemēram, holesterīna līmeņa analīzes, ehokardiogrāfiju, Holtera monitorēšanu, atbilstoši individuālajai situācijai. Mēs nevaram ietekmēt savu vecumu, dzimumu, nelabvēlīgo iedzimtību, bet mēs varam ietekmēt pārējos – modificējamos kardiovaskulārā riska faktorus, piemēram, asinsspiedienu, holesterīna līmeni, smēķēšanu, lieko svaru, uzsver ārste. Tādēļ savlaicīgi vērsieties pie sava ģimenes ārsta, veiciet vajadzīgo diagnostiku un, ja nepieciešams, vērsieties pie kardiologa. Īpaši pacientiem, kam jau ir sirds slimības, ir būtiski atrast savu kardiologu, pie kā regulāri novēroties, lai savlaicīgi pamanītu sirds slimības pasliktināšanos un progresiju, un darītu visu nepieciešamo savas sirds veselības labā.

Biežākie maldi un kļūdas

Savas veselības atstāšana otrajā plānā. Latvijā cilvēki ir ļoti pacietīgi, paiet diezgan ilgs laiks, līdz vēršamies pie ārsta, saka kardioloģe. Īpaši cilvēkiem, kas veic lauku darbus un ir citādi aizņemti – bieži veselība tiek nolikta otrajā plānā. Tomēr tai ir jābūt katra cilvēka prioritātei, jo nereti pie ārsta vai slimnīcā nonāk pacienti jau ar notikušu infarktu vai insultu, ko varēja novērst, ja palīdzība tiktu meklēta pie pirmajiem brīdinošajiem signāliem.

Neapzinīga un neregulāra medikamentu lietošana. Reizēm pacienti uzskata, ka medikamentus, piemēram, sirds mazspējas vai citu sirds veselības problēmu ārstēšanai, var lietot kursa veidā un pārtraukt lietot pēc iepakojuma beigām. Tomēr daudzu sirds slimību gadījumā medikamenti ir jālieto ikdienā visa mūža garumā, nevis kursa veidā. Ārste uzsver, ka medikamentu lietošanas patvaļīga pārtraukšana ir nepareiza. Vienmēr jāvadās pēc ārsta norādījumiem, un, ja rodas jautājumi par medikamentu lietošanas izmaiņām, tas noteikti ir jāpārrunā ar ārstējošo ārstu.

Arī klīniskā farmaceite uzsver, ka neregulāra vai nepareiza zāļu lietošana ir būtiska problēma. Šis apstāklis neļauj sasniegt terapijas mērķus, piemēram, samazināt asinsspiedienu, pulsu vai holesterīna līmeni. Visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina. Terapija  tiek piemeklēta katram pacientam individuāli, ņemot vērā blakussaslimšanas, izmeklējumu rezultātus un citas vajadzības. Daudzos gadījumos nepietiek ar vienu medikamentu, tad tiek lietoti vairāki medikamenti. Lai atvieglotu medikamentu lietošanu, hipertensijas gadījumā bieži tiek nozīmēti medikamenti, kas jau vienā tabletē satur divu vai trīs komponentu fiksēto devu kombinācijas, padarot pacientam ārstēšanās procesu ērtāku un uzlabojot pacienta līdzestību.

Pārlieku paļaušanās uz “labiem gēniem”. “Manā vecmāmiņa dzīvoja līdz 90 gadiem – ilgdzīvošana mums ir gēnos!” šo vai līdzīgu secinājumu nereti sanāk dzirdēt no pacientiem kā attaisnojumu vieglprātīgākai pieejai savai sirds veselībai, saka kardioloģe B. Barone. Tomēr, kā uzsver ārste, nedrīkstam vieglprātīgi paļauties uz “labajiem gēniem” vien. Pirmkārt, jau minētie faktori rāda, ka mūsu dzīvesveidam ir ļoti būtiska nozīme arī gadījumos, kad nav nelabvēlīgu iedzimtības faktoru. Otrkārt – nevaram būt pilnīgi droši, ka, neskatoties uz ģimenes veselības vēsturi, mūsu situācija ir atšķirīga, tādēļ pret veselības pārbaudēm ir jāizturas atbildīgi.

Lai sirds justos labi

Foto: Freepik.com/ freepik

Pirmais solis uz sirds un vispārējo veselību ir rūpes par sevi un veselīgs dzīvesveids. Sirds veselības profilaksei klīniskā farmaceite iesaka:

• Atteikties no kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšanas, ierobežot alkohola lietošanu;
• Veikt regulāras fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā – vai tās būtu pastaigas, nūjošana, peldēšana vai cits jums piemērots sporta veids. Lai ikdienā ir vairāk kustību!
• Uzturēt normālu ķermeņa svaru un ikdienā uzņemt veselīgu un sabalansētu uzturu, priekšroku dodot Vidusjūras diētai, samazinot sāls, cukura un kofeīna patēriņu, iekļaujot šķiedrvielas, antioksidantus un Omega-3 taukskābes saturošus produktus. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, pākšaugi, augļi un ogas, rieksti, zivis un jūras produkti, pilngraudu produkti, olīveļļa, liesa gaļa, piena produkti ar zemu tauku saturu, bet jāizvairās no piesātinātajiem taukiem un transtaukskābēm. Neaizmirst ikdienā izdzert arī pietiekami daudz ūdens!
• Neaizmirst par profilaktiskajām pārbaudēm – mērīt asinsspiedienu un pulsu, noteikt holesterīna un glikozes līmeni asinīs, kā arī hronisku saslimšanu gadījumā regulāri lietot ārsta nozīmētos medikamentus!
• Rūpēties par savu emocionālo labsajūtu – tas palīdzēs arī sirds veselībai. Lai mazāk stresa! Jāatvēl laiks atpūtai no darbiem un 7–8 stundu veselīgam miegam;
• Sirds veselībai no vitamīniem un minerālvielām nozīmīgi ir D, C vitamīns un B grupas vitamīni, magnijs un kālijs. Labvēlīga ietekme ir zivju eļļai, kas satur vērtīgās Omega-3 taukskābes. No dabas līdzekļiem sirds veselībai noder vilkābele, mātere, baldriāns, ķiploks un, lai palīdzētu uzturēt normālu holesterīna līmeni, izmanto no sarkanā rauga rīsiem iegūto monakolīnu K, bet enerģijai koenzīmu Q10 saturošus līdzekļus.

Savukārt kardioloģe nobeigumā uzsver – iespēju robežās vairo prieku savā dzīvē! Maini savus ieradumus un sāc ar rūpēm par sevi! Rūpējies par labu mentālo un fizisko veselību un pašsajūtu! Iepriecini savu sirdi ar kustīgu dzīvesveidu, kurā ietilps arī pozitīvas emocijas un veselīgs uzturs. Seko līdzi saviem veselības skaitļiem, lai, ja tajos kaut kas neatbilst normai, to var savlaicīgi labot. Nebaidies no došanās pie ārsta un uzticies savam ģimenes ārstam un kardiologam (ja tev jau tāds ir). Dodies svaigā gaisā un baudi Latvijas skaisto rudeni!

Lai stipra un vesela sirds!