Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē, – lai gan šo saslimšanu izpausmes galvenokārt kļūst jūtamas vecumdienās, to pazīmes ir pamanāmas daudz agrāk. Pieredzējušiem ārstiem šodien talkā nāk mākslīgais intelekts un tehnoloģijas, kas ārstēšanu padara daudz efektīvāku. Medicīnas centra NUCLEO valdes locekle Dace Rātfeldere stāsta par tehnoloģiju ietekmi uz mūsdienu medicīnu un inovācijām sirds un asinsvadu slimību diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Runājot par sirds un asinsvadu slimībām, vispirms jāuzsver, ka šī tēma ir vienlīdz aktuāla gan senioriem, gan cilvēkiem pusmūžā un arī jauniem cilvēkiem (piemēram, ateroskleroze jeb asinsvadu sašaurināšanās var sākties jau ap 30 gadu vecumu). Pie tam, veselīgs dzīvesveids, teiksim, skriešana, nebūt nenozīmē, ka cilvēks ir pilnībā pasargāts no sirds un asinsvadu slimībām. Jāņem vērā, ka cilvēka pašsajūta ikdienā var krasi atšķirties, atrodoties miera vai slodzes stāvoklī. Dažkārt šķiet, ka ar veselību viss ir labākajā kārtībā, bet fiziskas slodzes apstākļos – skrienot, ātri ejot, kāpjot pa kāpnēm – sirds sāk darboties straujāk, var parādīties elpas trūkums, sāpes pakrūtē. Tas liecina, ka būtu jāpievērš uzmanība profilaktiskiem izmeklējumiem, piemēram, veicot neinvazīvu izmeklējumu pastiprinātas slodzes apstākļos (veloergometrija). Izmeklējuma laikā var iegūt vitāli nozīmīgu informāciju par pacienta veselības stāvokli un, iespējams, savlaicīgi atklāt pazīmes, kas liecina par tuvojošos miokarda infarktu, un savlaicīgi novērst tā draudus.

Ņemot vērā to, cik izplatītas ir sirds un asinsvadu slimības pasaulē, medicīnas nozare pēdējās desmitgadēs ir paveikusi ļoti daudz, lai spētu šīs slimības savlaicīgi atklāt un efektīvi ārstēt. Mūsdienās ir pieejami vairāki diagnostikie izmeklējumi ārsta klātbūtnē: jau pieminētie veloergometrijas, datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses, sintigrāfijas, ehokardiogrāfijas un citi izmeklējuma veidi, kurus nozīmē speciālists. Viens no efektīvākajiem veidiem ir izmeklējums ar datortomogrāfu, izmantojot kontrastvielas ievadīšanu izmeklējuma laikā. Asinsvadi tiek vizualizēti un ar specializētām pēcapstrādes programmām izmērīti, aprakstīti un arhivēti. Tas ļauj saskatīt bojājumus, piemēram, sirds asinsvados un identificēt šo izmaiņu cēloņus, kas ir neatsverama izmeklēšanas metode, lai atlasītu tos pacientus, kuriem nepieciešama tālāka operatīva ārstēšana un, iespējams, detalizētāka izmeklēšana ar invazīvās angiogrāfijas metodi.

Zinātniskajiem atklājumiem šajā jomā līdzi iet tehnoloģijas – piemēram, "Philips Healthcare" ehokardiogrāfijas iekārtas ļauj vizualizēt un novērtēt, kā strādā sirds vārstuļi - ieskaitot mākslīgos pēc sirds operācijām. Sirds vārstuļu nomaiņu šodien var veikt ar angiogrāfu, – agrāk tas tika darīts tikai atvērtās operācijas ceļā. Savukārt mākslīgais intelekts ļauj ļoti ātri – jau procedūras norises laikā – veikt datu apstrādi un vizualizēt asinsvadu bojājumus. Tas ne tikai ir instruments, kas palīdz atvieglot konkrēta pacienta ārstēšanas procesu, bet vienlaikus apstrādā un analizē tūkstošiem izmeklējumu, kas tālāk, savukārt, jau kalpo par iespēju attīstīt un radīt aplikācijas un programmatūras, kas palīdz ārstiem ikdienā. Viens no unikāliem izstrādājumiem ir starojuma dozas samazināšanas tehnoloģija "Clarity IQ". Izmantojot angiogrāfu, tā nodrošina izcilu redzamību ar zemu rentgena staru dozu visiem pacientiem neatkarīgi no to izmēriem. Līdz ar to tiek samazināts arī risks medicīnas personālam un pacientiem.

Tehnoloģiju izmantošanas kontekstā jāpiemin arī tāda būtiska sfēra kā personas datu uzglabāšana un datu apmaiņa. Praktiski visi mūsdienās veiktie izmeklējumi atstāj “digitālas pēdas” – par mūsu veselības stāvokli krājas dati, kas ļauj ārstiem pieņemt precīzākus lēmumus, diagnosticējot kādas saslimšanas un tās ārstējot. Taču, lai šāda sistēma strādātu pilnvērtīgi, ir jānodrošina pacientu datu apmaiņa starp lielajām universitātes slimnīcām. Piemēram, pacients akūtā stāvoklī ir atvests uz Paula Stradiņa Klīnisko universitāte slimnīcu, iepriekš šis cilvēks ir ārstēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Šādā situācijā ir ļoti svarīgi redzēt, kas un kā ticis darīts iepriekš. Efektīva un pilnvērtīga datu apmaiņa burtiskā nozīmē var glābt pacientu dzīvības, jo, saņemot pilnu vēsturisko ainu par cilvēka saslimšanām, ārstēšanas metodēm, lietotajiem medikamentiem, ārstēšanas stratēģija var būtiski atšķirties no pieejas, ja informācija par pacientu ir nepilnīga.

Jaunākie atklājumi medicīnas tehnoloģiju jomā prasa padziļinātas zināšanas un izpratni par šo sfēru, tāpēc ir svarīgi specializēties tieši šajā jomā, lai ārstiem Latvijā nodrošinātu precīzu, savlaicīgu un visaptverošu informāciju, kā arī iekārtas un digitālos risinājumus, kas padarītu ikdienas medicīnas iestāžu darbu efektīvāku.