Mūsdienu cilvēku ikdiena – sēdošs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, kaitīgie ieradumi un augsts stresa līmenis – būtiski ietekmē sirds un asinsvadu veselību, veicinot holesterīna uzkrāšanos organismā. Kāda ir holesterīna loma un ko darīt, ja tas ir paaugstināts, stāsta "Veselības centrs 4" kardioloģe Inguna Rožkalne-Žubure un "BENU Aptiekas" farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Holesterīna loma organismā

Holesterīns ir dabīga viela organismā, kura ir iesaistīta dažādu bioloģisko procesu regulēšanā, un bez holesterīna mūsu šūnas nevar funkcionēt. Organismā holesterīnu ražo gan aknas, gan citas šūnas, taču holesterīnu mēs nelielā daudzumā uzņemam arī ar pārtiku. Ja organismā saražotā un ar pārtiku uzņemtā holesterīna balanss ir izmainīts, tad tas uzkrājas kā tautā saucamais “sliktais” holesterīns, kurš nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām. Līdz ar to, jo lielākas ir nogulsnes, jo neelastīgāka kļūst asinsvadu sieniņa, un tiek traucēti asinsspiediena regulēšanas procesi. “Labais” holesterīns ir cilvēkam vajadzīgs, jo tas samazina sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī palīdz izvadīt no organisma “slikto” holesterīnu, līdz ar to samazinot aterosklerozes risku.

Riska faktori un iedzimtība

Galvenie paaugstinātā holesterīna riski ir sirds infarkts vai insults, jo, holesterīnam nogulsnējoties asinsvadu sieniņās, tiek traucēta asins cirkulācija. Kardioloģe uzsver, ka ikvienam būtu jāzina savs holesterīna līmenis – ne tikai kopējais, bet arī “labā” un “sliktā” holesterīna attiecība – jo augstāks ir “labais” holesterīns, jo zemāks risks, ka pacientam ir kāda sirds un asinsvadu slimība. Īpaši svarīgi tas ir pacientiem, kuriem ģimenē ir bijušas holesterīna problēmas, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts un citi riska faktori. Ģimenes hiperholesterinēmija jeb paaugstināts holesterīns, kas pārmantots no vecākiem, ir nopietna problēma, ar kuru saskaras pacienti, jo to cilvēks var nemaz nepamanīt – tā nesāp un to nejūt. Diemžēl visbiežāk pacients nonāk pie kardiologa tikai tad, kad ir noticis infarkts, uzsver kardioloģe.

Iedzimta hiperholesterinēmija rada augstāku veselības problēmu risku, tādēļ ir svarīgi zināt savu vecāku veselības stāvokli. Ja ģimenes locekļiem ir paaugstināts holesterīna līmenis, ja ir bijuši ar to saistīti miršanas un smagu slimību gadījumi, jāņem vērā, ka cilvēks ir pakļauts augstākam holesterīna problēmu riskam. Tādā gadījumā no jaunības ir jāseko līdzi savam holesterīna līmenim un  jākonsultējas ar savu ārstu (ģimenes ārstu vai citu speciālistu), lai koriģētu holesterīna līmeni. Atceries, ka nevar paļauties uz pāris gadiem veciem analīžu rezultātiem un holesterīna līmenis jānosaka vismaz reizi gadā. Lietojot medikamentus, pirmā holesterīna pārbaude ir jāveic pēc diviem mēnešiem, lai pielāgotu tev piemēroto medikamentu devu. Savukārt nākamā pārbaude, ja holesterīna līmenis ir nostabilizēts, jāveic divas reizes gadā. Ir svarīgi noteikt devu, kas ir piemērota tieši tev, balstoties uz analīžu rezultātiem, jo, lietojot medikamentus holesterīna kontrolei, diemžēl nevaram pēc savām izjūtām pateikt, ka līmenis stabilizējas. Tādēļ regulārai kontrolei ir ļoti būtiska nozīme.

Paaugstināts holesterīns – ko darīt?

Foto: Freepik.com/ freepik

Lai noskaidrotu, vai holesterīns ir paaugstināts, ir jāveic asinsanalīzes, kurās nosaka gan augsta, gan zema blīvuma holesterīnu. Kardioloģe uzsver, ka svarīgi ir veikt arī asinsspiediena mērījumu, kā arī papildu izmeklējumu – doplerogrāfiju, kuras laikā tiek veikta ultrasonogrāfija kakla asinsvadiem, nosakot asinsvadu sieniņas stāvokli. Reizi divos gados būtu ieteicams veikt arī slodzes testu. Ja doplerogrāfijas izmeklējuma laikā tiek atklāts kāds bojājums, ārsts izrakstīs recepšu medikamentus, ar kuriem uzsākt ārstēšanu.

Paaugstināta holesterīna gadījumā ir nepieciešama atbildīga medikamentu lietošana un dzīvesveida maiņa, stāsta Ikardioloģe. Nozīmējamie medikamenti ir statīni, kas jālieto atbilstoši ārstu norādījumiem – noteiktā devā un periodā. Jāatceras, ka zāles nedrīkstam pārtraukt lietot patvaļīgi, jo, lietojot statīnus, mēs gan samazinām holesterīna līmeni, gan arī izlīdzinām holesterīna pangu (lipīdu izgulsnējums artērijās), ja tā ir izveidojusies. Pārtraucot lietot holesterīna līmeni samazinošos medikamentus jeb statīnus, šis process tiek pārtraukts un efekts ir īslaicīgs. Tādēļ ir jāseko ārstējošā ārsta noteiktajam plānām – parasti sākumā ir jālieto lielāka deva un pēc tam ārsts šo devu var koriģēt un piemērot atbilstoši pacienta individuālajai situācijai. Vienlaikus ar medikamentu lietošanu ir jāmēģina pielāgot diētu – jāuzņem sabalansēts uzturs. Te var noderēt arī konsultācija pie uztura speciālista, kas izskatīs ēdienkarti un palīdzēs izvairīties no transtaukiem.

Kardioloģe uzsver, ka holesterīna līmeņa samazināšanai, kā arī profilaksei ir svarīgi izmainīt dzīvesveidu:

• Uzturs. Visa pamatā vienmēr ir bijis veselīgs un sabalansēts uzturs, taču svarīgi atcerēties, ka veselīga uztura stūrakmens nav diētu ievērošana, bet gan savas esošās ēdienkartes uzlabošana un pilnveidošana, samazinot neveselīgo produktu patēriņu, piemēram, transtaukus saturošu produktu uzņemšanu uzturā. Uztura speciālists var palīdzēt sastādīt piemērotāko uztura plānu taviem mērķiem, dzīvesveidam un veselības stāvoklim.
• Regulāras fiziskās aktivitātes. Lai fiziskās aktivitātes nestu rezultātus, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, cik bieži tās iekļaujam savā ikdienā. Tās var būt gan pastaigas, gan citas iemīļotas aktivitātes, taču pats galvenais ir tās veikt regulāri.
• Vitamīni. Īpaša nozīme sirds un asinsvadu veselībā, kā arī holesterīna samazināšanā ir D un B grupas vitamīniem. Pirms vitamīnu iekļaušanas uzturā ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu!
• NĒ smēķēšanai, alkoholam un stresam! Saskaroties ar paaugstinātu holesterīnu, ir ļoti svarīgi atmest kaitīgos ieradumus. Stresa mazināšanai var palīdzēt jogas vai meditācijas nodarbības, kā arī citas fiziskās aktivitātes.
• Regulārās veselības pārbaudes. Nekautrējies vaicāt savam ģimenes ārstam par regulāru analīžu veikšanu, lai noskaidrotu savu holesterīna līmeni un citus būtiskus rādītājus. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts tevi nosūtīs pie kardiologa, lai veiktu padziļinātākus izmeklējumus un piemeklētu ieteicamāko ārstēšanas plānu.

Farmaceita padoms

Farmaceits skaidro, ka aptiekās holesterīna ārstēšanai pieejami recepšu medikamenti, kurus nozīmē ārsts, un uztura bagātinātāji, kuru galvenā aktīvā viela ir monokolīns K, kuru iegūst no sarkano raudzēto rīsu ekstrakta. Ir arī dažādi augu maisījumi, kuru sastāvā ir kurkuma, kanēlis, rozmarīns, olīvu lapas, kardamons. Recepšu zāles drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījumiem, parasti šos medikamentus lieto vienu reizi dienā pirms gulētiešanas, jo naktī notiek intensīva holesterīna sintēze, savukārt uztura bagātinātājus parasti lieto vienu līdz divas kapsulas ēšanas laikā, un lietošanas kurss ir no trīs līdz sešiem mēnešiem. Aptiekās ir pieejamas arī augu tējas asinsvadu veselībai, kuras satur lazdu lapas un mizu, āmuļa lapas, bērza lapas, amoliņa lakstus un lakricas saknes. Parasti šādas tējas satur augus, kas palīdz saglabāt asinīs fizioloģisku holesterīna līmeni.

Ieteikumi profilaksei

Ir pierādīts, ka samazināt holesterīna līmeni palīdz B grupas vitamīni, īpaši B3, B6 un B12, kā arī folijskābe un D vitamīns, kas palīdz cīnīties ar sirds un asinsvadu slimībām, uzsver farmaceits. Lai izvairītos no holesterīna nogulsnēšanās, farmaceits iesaka:

• mazāk ēst treknus, ceptus, sāļus un saldus ēdienus;
• saldinātos dzērienus iemainīt pret ūdeni;
• uzturā iekļaut augļus un riekstus;
• izvairīties no cepumiem, popkorna un citiem neveselīgiem našķiem – saldumu vietā izvēlēties veselīgus našķus ar zemu tauku saturu;
• atrast veidus, kā ikdienā iekļaut vairāk fiziskās aktivitātes;
• atcerēties par pietiekamu ūdens daudzuma uzņemšanu.

Holesterīna līmeni ieteicams izmērīt ikvienam vismaz reizi gadā. Analīzes vēlams veikt no rīta tukšā dūšā. Ja terapija jau ir nozīmēta un ārstēšana ir uzsākta, analīzes būtu ieteicams atkārtot ik pēc diviem-trim mēnešiem.