Lielam vairumam vasara ir gaidīts un baudāms gadalaiks, taču karstums var radīt arī nopietnu kaitējumu veselībai, jo īpaši – sirdij. Ja jūti, ka galva reibst un džinkst, ja acu priekšā mirgo, mūc ēnā!

Ko darīt, lai karstums nenomoka sirdi, un kā rīkoties, ja tas jau ir noticis?

“Reibonis, troksnis ausīs un galvā, mirgošana acīs ir satraucoši signāli, kas mudina pārtraukt uzsākto rosīšanos, jo, kā liecina simptomi, slodze organismam karstajos laika apstākļos ir izrādījusies pārāk liela. Vispirms vajadzētu apsēsties ēnā vai ieiet vēsā telpā un iedzert ūdeni. Noteikti nenāks par ļaunu arī atvēsinošas kompreses uz kakla un padusēs,” stāsta Veselības centru apvienības (VCA) kardioloģe, interniste Vineta Brice.

Karstums nav veselīgs!

Foto: Freepik.com/ freepik

Sirds karstumu nemīl – lai saudzētu sirdi, vismaz dienas karstākajās stundās ieteicams neuzturēties tiešos saules staros. Vajadzētu arī lietot pietiekami daudz ūdens un, ja tomēr ir nepieciešams iet ārā, uzvilkt gaišu, kokvilnas vai lina auduma apģērbu, uzlikt galvassegu. Tiem, kam ir hroniska slimība, noteikti jāatceras lietot visus ārsta izrakstītos medikamentus.

Kardioloģe skaidro: “Karstā laikā sirdij jāveic smags darbs, jo tveice rada tai papildu slodzi – paplašinās asinsvadi, samazinās to tonuss un asinsspiediens. Tomēr organismā ir nepieciešams nodrošināt noteiktu asins daudzumu, tādēļ sirdsdarbība paātrinās. Iespējams, ka reibst galva un jūtams arī nespēks.”

Bīstama tendence – šķidruma zudums

Karstā laikā, pastiprināti svīstot, caur ādu organisms izdala šķidrumu un kopā ar to tiek izvadītas svarīgas minerālvielas. Šķidruma zuduma ietekmē var pazemināties asinsspiediens, asins plūsma kļūst lēnāka, palielinās trombu veidošanās risks.

“Ja vesela cilvēka organisms, zaudējot šķidrumu, to ātri vien var atjaunot, uzlabojot savu pašsajūtu, tad sirds un asinsvadu slimību vai nieru slimību pacientam, uzņemot pastiprināti šķidrumu, var rasties papildu veselības sarežģījumi – tūska, elpas trūkums, sirdsklauves. Cilvēks ar hronisku sirds slimību var tikt pakļauts miokarda infarkta, stenokardijas, hipertoniskā krīzes riskam.”

Ja stāvoklis pasliktinās

Foto: Freepik.com/ freepik

Neatkarīgi no sākotnēja veselības stāvokļa, pārkaršana var piemeklēt ikvienu. Darbošanās dārzā dienas karstākajā laikā, sauļošanās vai būšana pie jūras tiešos saules staros var rezultēties ar karstuma dūrienu, kas izpaužas kā galvassāpes, asinsspiediena paaugstināšanās, slikta dūša. “Veselība jāvēro rūpīgi – ja pašsajūta pasliktinās un rodas, piemēram, sāpes vai žņaudzoša sajūta krūtīs, ja trūkst elpas, paātrinās sirdsdarbība, parādās apziņas traucējumi, izpratnes zudums par atrašanās vietu, nekavējoties ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Gaidot mediķus, jācenšas atdzesēt organismu – padzerties, uzlikt aukstu kompresi,” saka kardioloģe.

Karstā laika uzturs – viegls un nedaudz

Vajadzētu īpaši piedomāt par karstam laikam piemērotu uzturu. Kardioloģe iesaka izvēlēties vieglāku ēdienu – dārzeņus, zivi, augļus: “Nelielos daudzumos var lietot arī gaļu, tiesa, to nevajadzētu darīt bieži. Karstā laika īpaši jāuzmanās no pārēšanās, kas papildu noslogo organismu – gan gremošanas sistēmu, gan sirdi, turklāt saprātīga ēdiena apjoma lietošana attiecas arī uz dārzeņiem, augļiem, salātiem.”

Ārste aicina pievērst uzmanību sāls daudzumam produktos. “Sāls var paaugstināt asinsspiedienu, tādēļ sāli vajadzētu vairāk aizstāt ar garšvielām un garšaugiem, var pievienot ēdienam citrona vai laima sulu, ingveru, ķiplokus, sīpolus, čili.”

Ūdens un vēlreiz ūdens

Foto: Freepik.com/ lifeforstock

 “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza atgādina par ūdens lietošanu un uzsver, ka izejot no mājām, jāņem līdzi ūdens un ik pa brīdim tas jāiemalko. “Izpētīts, ka fiziska darba laikā ieteicams dzert divas glāzes ūdens ik pēc stundas. Karstumā būtu jāatturas no alkoholiskajiem dzērieniem un jāsamazina kofeīnu saturošu dzērienu – kafijas, melnās tējas – lietošana, jo šiem dzērieniem piemīt urīndzenošs efekts un tātad – no organisma tiks izvadīts vairāk šķidruma, līdz ar to arī minerālvielas, kas nepieciešamas normālai sirdsdarbībai.”

Labāk istabā nekā uz saules pannas

Farmaceite teic, ka ar tādu problēmu kā paātrināta sirdsdarbība, vasarā un, jo īpaši, karstā laikā, aptiekā vēršas ne viens vien apmeklētājs. Nereti tie ir cilvēki gados ar jau esošu sirdskaiti, kuri izgājuši no mājām, nenovērtējot, cik karstie laika apstākļi var izrādīties kaitējoši sirds veselībai. Aptiekā, kur tuvumā ir medicīnas darbinieks – farmaceits, viņi jūtas drošāk.

“Labi, ja ir cilvēkam iespēja apsēsties ēnā vai vēsā telpā, atpūsties un iedzert ūdeni. Strauja asinsspiediena pazemināšanās nebūt nav ignorējams simptoms. Tas var izraisīt samaņas zudumu un pēkšņs kritiens var būt traumatisks, radot papildu problēmas. Cilvēkiem gados, kā arī tiem, kuriem ir kāda sirds un asinsvadu slimība, rekomendēju karstajā dienvidū palikt mājās. Ja tomēr nepieciešams iziet, darīt to agrāk no rīta vai vakarpusē un drošībai paņemt līdzi mentolu saturošas tabletes vai sirds pilienus.

Dienas vidū jāatturas arī no fiziska darba, rosīšanās dārzā. Tas būtu pieļaujams vien līdz desmitiem rītā un pēc sešiem vakarā.”

Svarīgi zināt savu zāļu īpašības

Farmaceite norāda, ka karstums var izmanīt ikdienā lietoto medikamentu terapeitisko efektu. “Ir medikamenti, kuru iedarbība var vājināties, un ir tādi, kuru iedarbība var pastiprināties. Tā kā karstumā paplašinās asinsvadi un, līdz ar to – samazinās asinsspiediens, visai iespējams, ka ir nepieciešams pielāgot ikdienā lietoto zāļu hipertensijas ārstēšanai devu. Par šo tēmu noteikti iesaku laikus konsultēties ar savu ārstu.”

Sirdij labi – mentols, mātere, vilkābele

Foto: Freepik.com/ jcomp

Šie dabiskie produkti var noderēt sirds nomierināšanai, un kardioloģe tos iesaka turēt mājās arī tiem, kuri par sirds veselību nežēlojas. Piemēram, mentols kairina aukstuma receptorus mutē, un tie dod signālu smadzenēm, ka asinsvadi ir jāsašaurina un jāpastiprina sirds apgāde ar asinīm. Noderīga var būt vilkābeles tinktūra, jo vilkābele labvēlīgi iedarbojas uz sirds ritmu un asinsriti. Savukārt mātere var palīdzēt normalizēt asinsspiedienu.

Farmaceite piebilst, cik svarīgi ir atjaunot sāļus, kas izvadīti no organisma pastiprinātas svīšanas rezultātā. “Sirdij ir ļoti nepieciešams kālijs. To var samērā labi uzņemt ar pārtiku – zaļajiem salātiem, spinātiem, brokoļiem, banāniem. Tā pat sirdij vajadzīgs arī magnijs. Ja tā rezerves nevar papildināt ar uzturu, iespējams, jāpalieto kāds uztura bagātinātājs.”

Kālija un magnija sāļus saturošu aptiekas produktu izvēle ir plaša, un šīs minerālvielas patiesi ir sirds veselībai ārkārtīgi nepieciešamas. Farmaceite pat iesaka cilvēkiem gados šos preparātus lietot profilaktiski, jo tie var palīdzēt uzlabot asinsvadu stāvokli un stiprināt sirdi. Līdzās ārstes jau pieminētajai māterei un vilkābelei, farmaceite uzsver arī piparmētras un mentola iespējamo pozitīvo ietekmi sirdsdarbības regulēšanā.

Ieteikumi sirdij saudzīgai ceļošanai

• Uz galamērķiem valstīs ar karstiem vasaras laika apstākļiem izvēlies ceļot rudenī;
• Ceļojot vasarā, izpēti laika prognozi un pielāgo tai ceļojuma ekipējumu – gaišas, vieglas drēbes, ērtus apavus, galvassegu, saulesbrilles;
• Ņem vērā gaisa mitruma līmenī valstīs ar karstu klimatu, jo karsts un mitrs – tā nav sirdij draudzīga kombinācija;
• Plāno pārgājienus un ekskursijas no rīta vai vēlā pēcpusdienā;
• Ceļojot regulāri lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus un ņem līdzi arī kādu no iepriekš minētajiem preparātiem sirdsdarbības normalizēšanai;
• Neaizmirsti pietiekamā daudzumā lietot ūdeni;
• Sajūtoties slikti, apsēdies ēnā vai telpā, atvēsinies, padzeries.