COVID–19 vīruss turpina radīt nepatīkamus pārsteigumus: CNN ziņo, ka speciālisti Amerikas Savienotajās Valstīs atsevišķos gadījumos konstatē insulta un vīrusa slimības saistību. Tomēr pat bez COVID–19 ​negatīvās ietekmes insults joprojām ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas iedzīvotāju dzīvībai un veselībai.

Pašizolācija un pulcēšanās ierobežojums nav iemesls atstāt novārtā savu sirdi. Tagad tās spēks un organisma izturība ir īpaši svarīga, tādēļ bez kardiotreniņa jeb aerobās slodzes neiztikt. Kā todarīt mājas apstākļos?

Koronavīruss COVID-19 turpina uzbrukumu visām pasaules valstīm. Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņojusi par pandēmiju. Ziņu virsraksti biedē ar informāciju par zibens ātru infekcijas izplatību. Tomēr, ņemot vērā šo situāciju, eksperti iesaka neaizmirst par "klusāku", bet briesmīgāku slepkavu, kurš ik gadu visā pasaulē paņem miljoniem cilvēku dzīvību.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē katru gadu mirst 17,9 miljoni cilvēku sirds asinsvadu slimību dēļ, kas ir biežākais nāves cēlonis. Sirds asinsvadu slimības izpausmes un simptomi ir pamanāmi, cilvēkam novecojot, taču svarīgi ir veikt profilaktisko darbu riska faktoru novēršanai / mazināšanai jau no dzimšanas. 

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, Latvijā 2018. gadā sirds un asinsvadu slimības bija biežākais nāves iemesls. No tām lielāko daļu veido primāra arteriāla hipertensija, bet trešdaļu – koronāra sirds slimība.

Miokarda infarkts ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē. "Lielākajā skaitā gadījumu cilvēki no tā būtu varējuši tikt pasargāti, ja savlaicīgi tiktu noteikti kardiovaskulārie riska faktori un tie ārstēti", skaidro kardiologs. Tāpat ārsts uzsver, ka "ļoti svarīgi pieminēt faktu, ka Latvija pieder pie reģiona ar ļoti augstu kardiovaskulāro risku."

Lai sirds strādātu nevainojami, tā ir jāstiprina. Un tātad – bez kardiotreniņa neiztikt nevienā gadalaikā. Kā to darīt gudri, stāsta VCA fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Guna Vītoliņa un farmaceite Tērbatas aptiekas (Mēness aptieka) vadītāja Ieva Virza. 

Sirds mazspēja ir nopietna veselības problēma, kura skar 26–40 miljonus cilvēku pasaulē un kuras izplatība pieaug. Lai gan ir gūti panākumi sirds slimību diagnostikā un ārstēšanā, sirds mazspējas pacientu mirstība un ārstēšanas izmaksas ir ļoti augstas, bet dzīves kvalitāte – zema. 

Nav noslēpums, ka fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē sirds veselību, taču, izvēloties nepiemērotas intensitātes treniņus, sekas var būt gluži pretējas. Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats par to, ka treniņam ir jābūt grūtam, lai tas būtu vērtīgs, kamēr praksē šādi treniņi, īpaši iesācējiem, nevajadzīgi noslogo sirdi un muskuļus.

Katrs no mums vēlas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kas piepildīta ar aizraujošām un sirsnīgām atmiņām. Tomēr sirds un asinsvadu slimības ir viena no nozīmīgākajām veselības problēmām. Nav noslēpums, ka tās ir vienas no augstākajiem hospitalizācijas un nāves cēloņiem Latvijā.