Kā jutīsies pēc skrējiena? Vai brauciens ar velosipēdu nebeigsies slimnīcā? Vai izturēsi kāpienu? Vasara ar intensīvu sportošanu vai dažādām fiziskām aktivitātēm ir īstais laiks pārbaudīt savas sirds veselību un izturību, veicot augstas jutības troponīna I testu un noskaidrojot kardiovaskulāro slimību attīstības risku. Tas ir tests veselajiem ar mērķi saglabāt veselību.

Divas patiesības par sirdi – esot dzīvespriecīgs, sociāli un fiziski aktīvs, jūs patiešām varat uzlabot sirds veselību, un, jā, jūs tiešām varat mirt no salauztas sirds. Tas notiek reti, taču pēkšņs emocionāls trieciens, piemēram, tuva cilvēka zaudējums, var ietekmēt sirdi tik ļoti, ka tā fiziski vairs nespēj veikt savu darbu.

Neatkarīgi no tā, vai mēs atpūšamies vai aktīvi kustamies – mūsu sirdis strādā bez apstājas. Sirds ir vienīgais cilvēka muskulis, kas strādā nepārtraukti – katru dienu tā saraujas ap 100 000 reižu, kad atrodamies miera stāvoklī [1]. Taču, ja sirds ir vecāka par pašu cilvēku, tā nestrādā pilnvērtīgi un apgrūtina ikdienas gaitas. 

Globāli trīs no 10 cilvēkiem ir hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, bet Latvijā pēc 40 gadu vecuma ar šo veselības problēmu saskaras divi no pieciem cilvēkiem, šim rādītājam vēl vairāk pieaugot līdz ar vecumu. Hipertensijai var būt ļoti smagas sekas – infarkts, insults, sirds un nieru mazspēja, kā arī aritmija. 

Dzelzs ir viena no cilvēka veselībai un pašsajūtai svarīgākajām uzturvielām, kuras deficīts būtiski ietekmē organisma funkcijas un dzīves kvalitāti, turklāt nopietnākos gadījumos tas var izraisīt anēmiju jeb mazasinību. Lai gan nereti dzelzs deficīts saistāms ar nepilnvērtīgu uzturu, tā nepietiekamību var sekmēt arī vairāki citi faktori, ko ir svarīgi laikus apzināt un novērst.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka katrai trešajai sievietei reproduktīvajā vecumā ir anēmija [1]. Viens no galvenajiem anēmijas cēloņiem ir izteikts dzelzs trūkums organismā. Neskatoties uz to, ka aizvien ir augsti Covid-19 saslimstības rādītāji, nedrīkstam aizmirst par savu kopējo veselības stāvokli un citām saslimšanām, jo arī šie aspekti ietekmē imunitāti.

Saskaņā ar oficiālo statistiku, kopš gada sākuma mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā pieaugusi par gandrīz 9%. No 2021. gada janvāra līdz oktobrim no sirds un asinsvadu slimībām miruši par 1294 cilvēkiem vairāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. 

Pulsometrs būs noderīgs, gan uzsākot, gan regulāri praktizējot fiziskas aktivitātes, un tas var kļūt par noderīgu sirds un asinsvadu veselības uzraugu. Ko svarīgi zināt par sirds un asinsvadu veselību sportotājiem un, jo īpaši, iesācējiem, skaidro ģimenes ārsts un farmaceite.

Gada aukstākajos mēnešos daudz labprātāk uzturamies iekštelpās. "Sēdēšanu mājās" arī veicina Covid-19 pandēmija, jo lielai daļai cilvēku darbs ir attālināti, kā arī vairākas izklaides iespējas ārpus mājām vēl aizvien ir aizliegtas vai darbojas ierobežoti.

Asinsspiediena uzraudzība ir nozīmīgs posms veselības profilaksei. Asinsspiediena mērījumu rezultāts dod unikālu iespēju uzzināt par organisma darbības nepilnībām un novirzēm no normas. „Regulāri veicot asinsspiediena mērījumus un tos fiksējot, ārstam ir noderīgs informatīvs materiāls, kas palīdz izdarīt secinājumus, nosakot vai precizējot diagnozi.”