Līdz 2020. gada beigām ir palikuši nedaudz vairāk kā trīs mēneši, taču šķiet, ka trauksmes un stresa līmenis, ko mēs visi šogad esam pieredzējuši, jau sen ir pārsniedzis visas saprātīgās robežas. Ārsti brīdina, ka pastāvīgs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaita pieaugumu.

Paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju bērniem, kas jaunāki par sešiem gadiem, parasti izraisa citi medicīniska rakstura apstākļi. Vecākiem bērniem paaugstināts asinsspiediens var rasties tādu pašu iemeslu dēļ kā pieaugušajiem – liekā svara, nepietiekama uztura un kustību trūkuma dēļ.

Alkohola lietošana ir iecienīts laika pavadīšanas veids, kas jau sen iesakņojies cilvēku kultūrā. Daži pētījumi liecina, ka alkohola lietošana var pozitīvi ietekmēt veselību, piemēram, sarkanvīns var samazināt sirds slimību risku. Tomēr alkoholam ir arī būtiska loma svara regulēšanā, proti, ikvienam, kurš vēlas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, būtu jāapsver nepieciešamība to lietot.

Sepse jeb asins saindēšanās ir dzīvībai potenciāli bīstams stāvoklis, ko izraisa organisma reakcija uz infekciju. Lai cīnītos ar infekciju, ķermenis asinsritē izdala īpašas ķīmiskas vielas, taču sepse rodas, ja reakcija uz šīm ķīmiskajām vielām ir ārpus līdzsvara, tādējādi radot risku nodarīt kaitējumu dažādiem orgāniem. Sepsi galvenokārt ierosina baktērijas, taču tā var attīstīties arī sēnīšu, vīrusu un parazītu ietekmē.

Reino sindroms jeb Reino slimība ir perifērās asinsrites traucējumi, kas dažos ķermeņa apgabalos, kā, piemēram, roku un kāju pirkstos, rada nejutīgumu un aukstuma sajūtu, ko parasti veicina zema temperatūra (aukstums) vai stress. Reino sindroma gadījumā mazākās artērijas, kas apasiņo cilvēka ādu, sašaurinās, tādējādi traucējot arī asins cirkulāciju augstāk minētajos ķermeņa apgabalos (tā sauktās vazospazmas).

"Domājot par sirds un asinsvadu stāvokli konkrētam cilvēkam, jāsāk ar ģimenes anamnēzi, ģenētiskās predispozīcijas un riska faktoru izvērtēšanu," konkrētus padomus par sirds veselību sniedzot, atgādina Inga Orleāne, VCA AURA dienas stacionāra vadītāja. Ārstes teikto papildina farmaceites ieteikumi profilaksei.

Mūsu sirdij nav brīvdienu – tā sitas aptuveni 100 000 reižu dienā. Par sirds veselību jārūpējas ļoti atbildīgi, jo īpaši iestājoties karstam un pat tveicīgam laikam, kad slodze sirdij vairākas reizes palielinās. Palielinoties gaisa temperatūrai, paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi, pazeminās asinsspiediens, kas jo īpaši bīstami ir bērniem, senioriem un cilvēkiem, kuriem jau konstatētas sirdskaites. 

Ārsti Pēteris Apinis, Andrejs Ērglis un Roberts Fūrmanis sirsnīgi uzrunā visus Latvijas iedzīvotājus par to, ko ikvienam svarīgi atcerēties svētku brīvdienu laikā. Roberts Fūrmanis, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, anesteziologs, reanimatologs: "Mums priekšā ir daudz skaistu dienu, siltas, patīkamas dienas, taču es aicinu Latvijas iedzīvotājus šīs dienas nepadarīt par traģēdiju."

Pat absolūti veselam cilvēkam karstumā dažreiz ir elpas trūkums, gaisa trūkuma sajūta, spiediena sajūta krūtīs un citi sirds mazspējas simptomi. Bet neveselīgai sirdij vasarā draud vēl lielākas briesmas. Kā izturēties karstā laikā cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām?

Latvija jau daudzus gadus pēc kārtas nokļūst bēdīgi slavenajā Eiropas valstu TOP-3 ar augstākajiem mirstības rādītājiem no kardiovaskulārajām slimībām [1] un īsāko prognozējamo dzīves ilgumu [2]. "Bez dzīvesveida situāciju spēcīgi ietekmē pašārstēšanās un atteikšanās no medikamentiem.