Kā izvairīties no pārkaršanas? Iesaka farmaceite
Lai arī Latvijas platuma grādos karstas un saulainas dienas ir retums un līdz ar siltāka laika iestāšanos rodas dabīga vēlme baudīt vasaru svaigā gaisā, jāuzmanās no pārkaršanas. Ilgstoši uzturoties karstumā un neievērojot drošības pasākumus, organisms nespēs nodrošināt nepieciešamo termoregulāciju (organisms atvēsinās izdalot sviedrus) un pārkarsīs, radot nopietnus draudus veselībai.
Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, ka ar pārkaršanu jābūt īpaši uzmanīgiem, jo katram organismam ir savs aizsargspēju slieksnis, turklāt dažādu faktoru ietekmē tas var mainīties ne tikai gadu, bet pat sezonas ietvaros. Pārkaršanu siltā laikā veicina dažādi faktori, izplatītākie no tiem – nepietiekama šķidruma uzņemšana, fiziskā slodze, laika apstākļiem neatbilstošs apģērbs, piemēram, džinsu bikses, sintētika materiāla audums, fiziskā slodze, kā arī bezvējš un mitrs gaiss.
Lai nepārkarstu nepieciešams:
• palielināt izdzertā šķidruma daudzumu un lietot to pat tad, ja vēl neslāpst,
• pamīšus lietot vēsu ūdeni ar minerālūdeni, lai uzturētu sāļu līdzsvaru organismā,
• izvairīties no ilgstošas fiziskas piepūles saulē vai karstās, nevēdinātās telpās,
• nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina organisma atūdeņošanos,
• atvēsināties, peldoties vai ejot dušā, vannā, norīvējoties ar slapju dvieli,
• valkāt gaišu, brīvi krītošu un elpojošu apģērbu, piemēram, no kokvilnas vai lina auduma,
• nēsāt galvassegu,
• lietot aizsargkrēmu, lai izvairītos no ādas apdegumiem.
Atpūšoties pie ūdenstilpnēm, jāatceras, ka sakarsušam cilvēkam ūdenī jāiet lēnām – pretējā gadījumā strauja ķermeņa temperatūras maiņa radīs šoku organismam un var izraisīt muskuļu krampjus vai asinsrites un pat sirdsdarbības traucējumus.
Riska grupas
Karstā laikā no pārkaršanas nav pasargāts neviens, taču īpaši uzmanīgiem jābūt:
• zīdaiņu un mazu bērnu vecākiem, īpaši jāsargā tie bērni, kuri jaunāki par viena gada vecumu,
• gados vecākiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri vecāki par 75 gadiem un dzīvo vieni, jo palīdzību pārkaršanas gadījumā jāsniedz nekavējoties,
• cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, īpaši elpceļu vai sirds un asinsvadu slimībām,
• tiem, kuri veic fiziskas aktivitātes, piemēram, fizisku darbu, sporto;
• cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem, jo reālo bīstamo situāciju ne vienmēr cilvēki ar šādām saslimšanām var novērtēt un meklēt palīdzību.
"Visbīstamākā pārkāršana ir zīdaiņiem, jo viņu termoregulācijas sistēma vēl nav nostabilizējusies. Bērniem līdz 12 mēnešu vecumam nav vēlams atrasties tiešos saules staros. Savukārt vecākiem bērniem jāierobežo uzturēšanās tiešos saules staros laika posmā no 10.00 līdz 16.00, kad saules intensitāte ir visaugstākā. Mazākiem bērniem šajā laikā ieteicams uzturēties vēsākās iekštelpās, bet lielākiem bērniem ēnā," stāsta farmaceite.
Pazīmes, kas liecina par pārkaršanu
Pirmās pazīmes, kas liecina par pārkaršanu, ir vājums, miegainība, apātija, galvassāpes vai pat reiboņi, slikta dūša, vemšana. Organismam pārkarstot, var paplašināties acu zīlītes, izdalīties auksti sviedri, manāmi paātrināties vai pavājināties pulss, aptumšoties redze, asiņot deguns. Smagākos gadījumos var trūkt elpa un sākties muskuļu krampji.
Pirmā palīdzība
• ikvienam ir jāzina, ka, sniedzot pirmo palīdzību pārkarsušam cilvēkam, vispirms viņš pusguļus jānovieto vēsākā vietā vai ēnā,
• nākamais solis – ar vēsu ūdeni jāmitrina cietušā piere, kakls un krūtis,
• jādod dzert vēss ūdens, jācenšas virzīt uz cilvēku atsvaidzinošu gaisa plūsmu.
Ja veiktās darbības neuzlabo situāciju, obligāti jāgriežas pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem.
