Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju mēdz doties uz darbu arī tad, ja veselības problēmu dēļ būtu ieteicams palikt mājās, liecina jaunākā "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa" dati. Katrs trešais (31%) atzīst, ka bieži dodas uz darbu situācijās, kad labāk būtu palikt mājās un veseļoties, piemēram, ja ir spēcīga saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra vai ļoti slikta pašsajūta, bet 39% atzinuši, ka šādi mēdz rīkoties, taču reti. Speciālisti uzsver – došanās uz darbu gadījumos, kad parādījušies saslimšanas simptomi, nav apzinīga rīcība, tieši otrādi, tas apdraud kā paša, tā kolēģu veselību.

Ja parādījušies saslimšanas simptomi un pašsajūta kļūst arvien sliktāka, uzreiz nepieciešams sākt ārstēšanos, nevis nogaidīt, cerot, ka simptomi pāries paši no sevis. Ja pašsajūta pasliktinās, prātīgāk būs atpūsties divas trīs dienas un ļaut organismam atveseļoties, nevis turpināt doties uz darbu, iedzīvoties nopietnākā saslimšanā, kas prasīs daudz ilgāku ārstēšanos, kā arī pakļaut saslimšanas riskam kolēģus.

"Katrā situācijā nepieciešams izvērtēt savu pašsajūtu un simptomus, pirms pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību. Ja simptomi nav izteikti, piemēram, ir neliels klepus vai iesnas, bet nav temperatūras un pašsajūta ir normāla, ieteicams doties uz aptieku un konsultēties ar farmaceitu – farmaceits varēs izvērtēt slimības simptomus un ieteikt piemērotākos veidus veselības atgūšanai. Iespējams, došanās uz darbu ir pieļaujama. Taču jābūt piesardzīgam, ja veselības stāvoklis neuzlabojas pēc vidēji trīs dienām, tad noteikt jādodas pie ģimenes ārsta. Jāatceras, ka īpaši uzmanīgiem jābūt ar vīrusu slimībām – ja ir aizdomas par vīrusa saslimšanu, piemēram, gripu, vēdera vīrusu, konjunktivītu – tad gan obligāti jāpaliek mājās! Šīs saslimšanas ir ļoti lipīgas – kur viens ar vīrusu inficēts cilvēks, tur vīruss strauji izplatīsies arī citu vidū," skaidro "Mana Aptieka" farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

"Tāpat jāņem vērā, ka slims cilvēks darbā traucē strādāt arī citiem, piemēram, ja ir dziļš un rejošs klepus vai stipras iesnas. Savukārt paša cilvēka produktivitāte un efektivitāte visbiežāk ir zema, vēl jo vairāk – turpinot darbu slimības laikā, cilvēks var kļūt neuzmanīgāks, samazinās spēja koncentrēties, adekvāti novērtēt situācijas, tādēļ var rasties bīstamas situācijas, kas apdraud gan pašu darbinieku, gan klientus un sabiedrību kopumā.

Farmaceite skaidro, ka, lai izvairītos no saslimšanām, svarīgākais ir savlaicīga profilakse – veselīgs un sabalansēts uzturs, pilnvērtīgs miegs un aktīvs dzīvesveids. Turklāt svarīga arī emocionālā labsajūta – pārlieku augsts stresa līmenis nelabvēlīgi ietekmē imunitāti, tāpēc jāatbrīvojas no psiholoģiskās spriedzes. Ieteicamas ir fiziskās aktivitātes, brīvajā laikā jāatrod sev piemērots hobijs, tāpat svarīga spēja atslābināties un mainīt savu uztveri, pieņemt dažādas situācijas un dažādi domājošus cilvēkus. Savukārt vīrusu sezonā rūpīgi jāattiecas pret personīgo higiēnu, jāvēdina telpas, ieteicams arī vakcinēties pret gripu.

Slimības simptomus ignorē cilvēki ar zemāku izglītību

Respondentu atbildes rāda, ka, pieaugot izglītības līmenim, cilvēki biežāk saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās un ārstēties. Savukārt cilvēki ar zemāku izglītību izvēlas vai ir spiesti strādāt arī tad, kad ir saslimuši. Uz darbu bieži saslimuši dodas vairāk nekā puse iedzīvotāju (51%), kuri ieguvuši pamatizglītību, bet no tiem, kuriem ir augstākā izglītība, uz darbu slimi bieži dodas 27%.

Neveselīgs dzīvesveida piekritēji "grēko" biežāk

Kā rāda pētījuma dati, neskatoties uz veselības problēmām, strādāt turpina 27% aptaujāto, kuri uzskata, ka viņu dzīvesveids kopumā ir veselīgs. Savukārt starp tiem, kas atzinuši, ka viņu dzīvesveids kopumā ir neveselīgs, sliktas pašsajūtas gadījumā tomēr dodas uz darbu 40% respondentu.

Jaunāki cilvēki – apzinīgāki

Visbiežāk veselības problēmas darba dēļ ignorē respondenti vecumā no 55–64 gadiem – tikai 23% no tiem paliek mājās gadījumos, kad parādījušies slimības simptomi. Savukārt slimības gadījumā mājās paliek katrs trešais (29%) vecumā līdz 55 gadiem. Visretāk bieži uz darbu saslimuši dodas jaunieši – 27%.

Kā skaidro farmaceite, aptaujas dalībnieku atbildes liecina, ka jauni cilvēki salīdzinoši retāk slimo un lielākoties tās ir akūtas saslimšanas, kuras pāriet salīdzinoši ātri. Savukārt ar gadiem cilvēks vairāk slimo ar hroniskām saslimšanām, kuras ir iespējams kontrolēt, bet dažkārt nav iespējams izārstēt pilnībā. Tādejādi iespējams, ka ar gadiem cilvēki ar saslimšanu simptomiem sadzīvo un rēķinās, ka dažkārt jūtas labāk vai sliktāk, un ne vienmēr ir vajadzība ņemt darba nespējas lapu.

Par pētījumu: "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.