Išiass – zināms arī kā sēžas nerva iekaisums; tas izraisa dedzinošas vai plēsošas sāpes sēžas nerva tīklojumā (augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē), kas no muguras lejasdaļas stiepjas caur gurniem un sēžamvietu, un lejup uz katru kāju. Išiasa pazīmes var būt gan tirpšana, gan salšanas sajūta vai – gluži pretēji – svīšana. Vairumā gadījumu tas ietekmē tikai vienu ķermeņa pusi. Išiass visbiežāk rodas, kad tiek nospiesta daļa no nerva, kas, savukārt, izraisa iekaisumu, sāpes un dažkārt arī nejutīgumu skartajā kājā.

Pēdu problēmas mūsdienās ir ļoti aktuālas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās var būt iedzimtas, taču bieži vien pēdu veselību ietekmē arī mūsu ikdienas ieradumi. Nestiprinot pēdas ikdienā un nerūpējoties par tām, var attīstīties ne vien pēdu problēmas, bet tiek ietekmēta stāja un ķermenis kopumā. 

Darbs no mājām kļuvis par jauno ikdienu lielai daļai strādājošo, un vēl teju mēnesi daudzi no mums birojos neatgriezīsies. Iekārtot veselībai nekaitīgu darba vidi mājas apstākļos var būt gana izaicinoši, taču ne neiespējami. 

Šobrīd sporta klubi ir slēgti, treniņi atcelti un daudziem no mums ievērojami vairāk laika sanāk pavadīt mājās Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas dēļ. Tādēļ īpaši aktuāls kļūst jautājums par to, kā nodrošināt pilnvērtīgas fiziskās aktivitātes bez ierastajiem treniņiem un dažādu organizētu sporta iespēju pieejamības. Ko varam darīt paši? Kā pareizi vingrot mājas apstākļos?

Ņemot vērā izsludināto ārkārtas stāvokli valstī, daudzi biroju darbinieki turpina darbu attālināti, visbiežāk – no mājām. Šonedēļ, atsākoties mācībām, arī skolēniem nākas pielāgoties attālinātam darbam jeb zināšanu apguvei. Lai nenodarītu pāri savai veselībai, darba un mācību vide jāiekārto ergonomiski, kā arī jāievēro atpūtas brīžu regularitāte.

Iestājoties siltākam laikam, uz ielām aizvien vairāk parādās skriešanas un riteņbraukšanas entuziasti, kas gatavojas vasaras fizisko aktivitāšu sezonai. Tomēr, atsākot aktīvi kustēties, ir jāatceras par ķermeņa gatavību paaugstinātai slodzei, kas sevišķi attiecināms uz ceļgalu veselību. 

Kakla un spranda sāpju cēloņi var būt dažādi, – sākot no nepareizas gulēšanas un stājas, beidzot pat ar tik nopietnu saslimšanu kā meningīts. Sāpes sprandā rada diskomfortu, un tām var pievienoties arī reiboņi, galvassāpes, sāpes pierē un zvanīšana ausīs. Vairāk par ieradumiem un iemesliem, kas rada sāpes sprandā, stāsta farmaceite.

"No Jaunā gada sākšu sportot un dzīvot veselīgāk!" – reti kurš no mums vismaz reizi dzīvē nav izvirzījis sev šādu apņemšanos. Taču bieži vien šie plāni tā arī paliek nerealizēti – reizēm trūkst laika, citreiz motivācijas vai rodas dažādi apstākļi, kas traucē šo ieceri vērst par realitāti. Kādēļ tā notiek? Ko ieplānojam nepareizi?

Gada aukstajos mēnešos aktīva atpūta nebūt nav jāaizstāj ar pasīvu, tieši otrādi – brīvajā laikā ieteicams kārtīgi izkustēties svaigā gaisā, lai izvairītos no dažādām saslimšanām. Kā pastaiga mežā var palīdzēt uzlabot cilvēka fizisko un garīgo veselību, skaidro ģimenes ārsts.

Muguras sāpes, tirpstošas rokas, kakla skriemeļu problēmas, kas savukārt izraisa citus nepatīkamus simptomus – šīs ir tikai dažas, taču ļoti izplatītas veselības problēmas, kurās cilvēki iedzīvojas darba vietā, norāda apdrošināšanas sabiedrība.