Kad vēl, ja ne vasarā baudīt ūdens priekus un nodoties peldēšanai upēs, ezeros un jūrā? Turklāt peldēšana ir ne vien patīkama, bet arī sniedz daudz ieguvumu mūsu organismam – stiprinot mūsu imunitāti un ķermeni kopumā. Kāpēc vajag peldēt un mācīt to arī bērniem? Kā peldēt pareizi un ar ieguvumu veselībai? 

Garīgās veselības traucējumi – depresija, trauksme, adaptācijas traucējumi, pēctraumatiskais stresa sindroms un citi – ir viens no galvenajiem iemesliem darba kavējumiem. Turklāt šie kavējumi bieži ir somatisku, nevis psihiatrisku diagnožu dēļ. Pacienti parasti vēršas pie sava ģimenes ārsta vai somatiskās medicīnas speciālistiem ar sūdzībām par nesaprotamām fiziskām sāpēm, kurām ir "staigājošs", bieži nenoturīgs  raksturs.

Ja vēlies veidot labus ieradumus, nesāc ar trenažieru zāles apmeklējumu. Dari visu, lai vairāk kustētos mājās un darba vietā!Par ilgstošas sēdēšanas kaitīgo ietekmi liecina stīvums vai pat sāpes muskuļos, smaguma sajūta kājās, tirpšana (skudriņas) kājās un rokās, reibonis pieceļoties, redzes asuma izmaiņas (sametas tumšs gar acīm) un citi simptomi.

Ikdienā kājas veic dažādas funkcijas – mēs ejam, skrienam, lecam, tupstamies. Šīs funkcijas nodrošina ārkārtīgi spēcīga un stabila sistēma – ceļa locītava, kas savieno augšstilbu ar apakšstilbu.

Vasara ir vispiemērotākais laiks, lai peldētos dabā, vēl jo vairāk, šī gada laika apstākļi mūs lutina! Ja vēlies peldēt pareizi un ne sliktāk kā profesionāļi, tad ir jāņem vērā dažas nianses. "Piemēram, ūdens augšējais slānis vienmēr būs siltāks par apakšējo, un peldēšana dziļāk, kur ūdens ir aukstāks, var izraisīt krampjus. 

Deju un kustību terapija ir viena no četrām mākslas terapijas specializācijām. Tā ir veselības aprūpes joma, kuras pamatā ir senā patiesība par ķermeņa un prāta savstarpējo saistību. Par to, kā mākslu izmanto terapeitiskos nolūkos un kam ir piemērota deju un kustību terapija, stāsta sertificēta deju un kustību terapeite.

Natālija Novikova ir Baltijas ratiņtenisa čempione, māksliniece un sabiedriski aktīva sieviete, kura lielu daļu sava brīvā laika velta tam, lai bērnus ar kustību traucējumiem mudinātu nodarboties ar sportu un citam nodarbēm. Pirms deviņiem gadiem neveiksmīgas muguras operācijas rezultātā Natālija zaudēja spēju staigāt, un kopš tā laika pārvietojas ratiņkrēslā. 

Šī vasara mūs ir sagaidījusi ar īpaši karstu un tveicīgu laiku, kas var būt īsts pārbaudījums mūsu veselībai un labsajūtai. Tveicīgais laiks ir arī īpašs izaicinājums, ja nodarbojamies ar fiziskajām aktivitātēm vai sportojam. Kas jāņem vērā, plānojot treniņus un aktivitātes karstā, saulainā laikā? Kā šajā laikā pasargāt savu veselību un izvairīties no karstuma dūriena? 

Statistikas dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Latvija ir to Eiropas valstu pulkā, kur visstraujāk pieaug bērnu aptaukošanās. Iemesli ir dažādi – līdztekus ģenētiskiem faktoriem, nelabvēlīgiem vides apstākļiem un neveselīgai pārtikai ierindojas arī mazkustīgs dzīvesveids. Pētījumi uzrāda satraucošu faktu – tikai piektdaļai Latvijas skolēnu ir pietiekama fiziskā aktivitāte. 

Izvēloties velosipēdu kā transportlīdzekli ceļā uz darbu, ir iespējams ieekonomēt aptuveni 290 eiro gadā, iegūt slaidāku augumu, uzlabot smadzeņu darbību un izvairīties no sastrēgumiem.