Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir sens veselības stiprināšanas veids, ko jau pirms 1000 gadiem grāmatā "Medicīnas kanons" minējis persiešu ārsts Avicienna. Mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām iekštelpās un trauksmainajā pilsētvidē, ir īpaši svarīgi atjaunot spēkus un parūpēties par savu veselību, atpūšoties dabā. Par svaiga gaisa un meža labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu stāsta ģimenes ārste.

Laiks kļūst arvien lietaināks un drēgnāks, tādēļ ārpus telpām mēdzam uzturēties daudz nelabprātāk. Tomēr jāpatur prātā, ka aktivitātes svaigā gaisā visos gadalaikos, it īpaši vīrusu un saaukstēšanās periodā, ir būtisks priekšnoteikums mūsu imunitātes un vispārējās veselības stiprināšanai. Kā varam aktīvi pavadīt laiku vēsajā sezonā? Kādas aktivitātes būs piemērotas arī senioriem?

Ilgi gaidītais satikšanās brīdis ar mazuli ir klāt! Viņš tikai ēd un guļ – tā varētu domāt. Tomēr mums jāapzinās – lai arī cilvēciņš ir ļoti maziņš, personība jau ir liela. Neskatoties uz to, ka mazulis, kurš tikko ieradies pasaulē, mums nevar pateikt, kā jūtas, viņu vērojot un iepazīstot, vecāki var sajust un attīstīt mazulim iemaņas, ar kurām viņš jau ir piedzimis.

Vidēji katra trešā sieviete dzīves laikā saskaras ar kādu no iegurņa pamatnes traucējumiem, liecina medicīnas pētījumi. Delikāto simptomu dēļ daudzām sievietēm tas ir ļoti personisks jautājums, tāpēc bieži vien paliek noklusēts. Kāpēc neignorēt simptomus un kā pareizi rūpēties par iegurņa veselību, stāsta  fizioterapeite un farmaceite.

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Elastīga materiāla teipus izmanto gan hronisku mugurkaulāja, sprandas vai locītavu saslimšanu radīto sāpju mazināšanai un stāvokļa uzlabošanai, gan estētikā – grumbu mazināšanai. Taču, lai gūtu gaidīto efektu, ir svarīgi tos uzlīmēt pareizi.

Kad vēl, ja ne vasarā baudīt ūdens priekus un nodoties peldēšanai upēs, ezeros un jūrā? Turklāt peldēšana ir ne vien patīkama, bet arī sniedz daudz ieguvumu mūsu organismam – stiprinot mūsu imunitāti un ķermeni kopumā. Kāpēc vajag peldēt un mācīt to arī bērniem? Kā peldēt pareizi un ar ieguvumu veselībai? 

Garīgās veselības traucējumi – depresija, trauksme, adaptācijas traucējumi, pēctraumatiskais stresa sindroms un citi – ir viens no galvenajiem iemesliem darba kavējumiem. Turklāt šie kavējumi bieži ir somatisku, nevis psihiatrisku diagnožu dēļ. Pacienti parasti vēršas pie sava ģimenes ārsta vai somatiskās medicīnas speciālistiem ar sūdzībām par nesaprotamām fiziskām sāpēm, kurām ir "staigājošs", bieži nenoturīgs  raksturs.

Ja vēlies veidot labus ieradumus, nesāc ar trenažieru zāles apmeklējumu. Dari visu, lai vairāk kustētos mājās un darba vietā!Par ilgstošas sēdēšanas kaitīgo ietekmi liecina stīvums vai pat sāpes muskuļos, smaguma sajūta kājās, tirpšana (skudriņas) kājās un rokās, reibonis pieceļoties, redzes asuma izmaiņas (sametas tumšs gar acīm) un citi simptomi.

Ikdienā kājas veic dažādas funkcijas – mēs ejam, skrienam, lecam, tupstamies. Šīs funkcijas nodrošina ārkārtīgi spēcīga un stabila sistēma – ceļa locītava, kas savieno augšstilbu ar apakšstilbu.